Ne mazāk kā 100, 200, 250 un vēl lielākus skaitļus min lietpratēji, kad «Ziņas» jautā, uz cik Jelgavas novada daudzdzīvokļu namiem būtu attiecināma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasība, ka ar 2012. gada 1. janvāri visiem daudzdzīvokļu namiem jābūt savam pārvaldniekam. Taču lielākajai daļai tāda vēl nav. Tomēr māju apsaimniekošanas jautājumi daudzviet nav atstāti pašplūsmā. Pirms diviem gadiem Elejā trīs nami, kuros kopā ir 72 dzīvokļi, apvienojās apsaimniekošanas biedrībā «Ligada 72». Vairākums iedzīvotāju domā, ka izvēlētais virziens ir pareizs, arī pašvaldībā pozitīvi vērtē tādu risinājumu.
No malas skatoties, «Ligada 72» trīsstāvu mājas (Dārza ielā 16, Gaismas ielā 1 un Lietuvas ielā 65/67) neizceļas ar īpašu pievilcību. Pirms gadiem četrdesmit būvētas pelēcīgas dzelzsbetona bloku sienas, mazliet aplupis ķieģeļu mūris. Padomju laika mantojums, kas, pienācīgi nekopts, jau būtu zaudējis savu vērtību. Pagalmā mājsaimnieču ērtībām atjaunots jumtiņš veļas žāvētavā, bet bērniem iekārtots spēļu laukums ar šūpolēm. Tādi gan Elejā ir tikai divi, «Ligada 72» izveidoja pirmo. Šaubījās, vai dzīvokli vērts privatizēt«Es samērā vēlu privatizēju savu dzīvokli. Pirms gadiem piecpadsmit tajā nevarēja atrast vietu, kur nolikt gultu. Visur no griestiem pilēja ūdens. Ja tas ir tavs privātīpašums, tad tās ir arī tavas problēmas,» stāsta Gaismas ielas 1 iedzīvotājs skolotājs Jānis Rihards. Pašvaldības uzņēmumi «Apsaimniekošanas serviss» un agrāk arī «Komunāldienests» esot centušies māju stāvokli uzlabot. Divdesmit gadu laikā visām trim ēkām atjaunoti jumti, tomēr vairāk atļauties neesot spējuši, kaut arī iedzīvotāji maksāja 35 santīmus par kvadrātmetru. «Rēķināju, ka piecu tūkstošu latu apsaimniekošanas nauda, ko uzņēmums gadā iekasēja no mūsu mājas iedzīvotājiem, ir diezgan ievērojama summa pat tad, ja pāris tūkstošus no tās apsaimniekotāji atskaitītu savu darbinieku algām. Taču man neviens nevarēja īsti pateikt, kur nauda paliek. Pats saprotu, ka tā aizgāja apsaimniekošanas izdevumu segšanai citām Elejas mājām, kurās ir lieli iedzīvotāju parādi, kā arī savas administrācijas uzturēšanai,» stāstu turpina J.Rihards. Pirmais bērnu laukums ElejāPirms diviem gadiem minēto trīs māju iedzīvotāji sapulcē pieņēma lēmumu atdalīties no «Apsaimniekošanas servisa». Pašvaldība to atļāva ar nosacījumu, ka iedzīvotāji izveidos mājas apsaimniekošanas biedrību. Par pašu izveidotās biedrības «Ligada 72» valdes priekšsēdētāju kļuva J.Rihards. Organizācijas nosaukumā ietilpst ielu nosaukumu pirmie divi burti, bet cipars 72 nozīmē kopējo dzīvokļu skaitu.Divos gados «Ligada 72» remontos ieguldījusi 12 tūkstošus latu. Pensionētais skolotājs Miervaldis Smiļģis par lielāko panākumu atzīst to, ka šajā laikā visās trīs mājās par vairāk nekā deviņdesmit procentiem nomainītas kanalizācijas un ūdensvada caurules (vienas atlikušās kāpņu telpas dzīvokļiem to sola izdarīt vēl šogad), kā arī lietusūdeņu notekas. Mājas iedzīvotāji jau sākot aizmirst, kā tas ir, ja augšējais kaimiņš, izlaidis vannas ūdeni, pēkšņi noplūdina apakšējo dzīvokli un ka vai katru nedēļu ar trosi jābaksta tualetes pods. Pamazām pie jumta malas uz ķieģeļu mūra žūst mitruma pleķi, kuros bija vainojamas caurās notekas. «Turklāt agrāk, kad mūs apsaimniekoja no malas, māja visu laiku bija parādā. Tagad ir laba sajūta. Var mierīgi dzīvot,» secina sirmais vīrs. Līdzīgi viņam runā arī skolotāja Simona Beļajevskova. Viņu priecē pagalms, kurā bērni var iziet un draudzēties. Visai neitrāli pret mājas apsaimniekošanas veidu izsakās kāda cita aptaujātā sieviete, kuras ģimene dzīvo pašvaldības dzīvoklī, kādu minētajās mājās ir mazāk par pusi. Viņasprāt, apsaimniekošanas maksa ir diezgan augsta – 39 santīmi (privatizētajiem dzīvokļiem tā ir 25 santīmi, bet neprivatizētajos 14 santīmu starpība veido īres maksu pašvaldībai), bet ar remontdarbiem varētu veikties labāk. Tieši viņas kāpņu telpas dzīvokļi ir vienīgie, kuriem vēl nav paspēts nomainīt kanalizācijas un ūdensvada caurules. Nemaksā nevienam J.Rihards sūrojas, ka «Ligada 72» ir arī daži ieilguši komunālo maksājumu parādnieki. Vienam dzīvokli atņēmusi banka. Bijušais īpašnieks vēl tajā dzīvo un nekaunīgi nemaksā neko, parazitējot uz citu rēķina. Savukārt banka nav spējusi atsavināto dzīvokli pārdot. J.Rihards risinājumu pagaidām neredz. Otra lielākā parāda dzīvoklī, kas pieder pašvaldībai, iemitināta kāda daudzbērnu ģimene. Vecāki nestrādā, iztiek no pabalstiem, kas līdz «Ligadai 72» nenonāk. J.Rihards šo problēmu risina pašvaldībā un cer, ka izdosies atrast kompromisu. Elejas pagasta pārvaldes vadītājs Leonīds Koindži-Ogli «Ligadas 72» saimniekošanu atzīst par labu, uzteicot biedrības sekmes sadarbībā ar tiem, kam grūti nomaksāt komunālos rēķinus. J.Rihards stāsta, ka atšķirībā no sētnieka un grāmatveža par savu biedrības vadītāja darbu atteicies pieņemt atlīdzību. Tāpat rīkojušies arī pārējie pieci biedrības valdes locekļi. Tomēr daudziem māju iemītniekiem esot liela neuzticība, ja par mājas apsaimniekošanu jāmaksā kaimiņam, nevis kādai firmai. Ne reizi vien viņš esot aprunāts par to, ka saņemot nezin kādus tūkstošus. Tad labāk esot strādāt brīvprātīgi. Darbs atmaksājoties ar to, ka māja kļūst vērtīgāka. Perspektīvā tiek domāts arī par namu siltināšanu.Kustība esot sākusiesJelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Erno informē, ka pagaidām pašvaldībā nav apkopota informācija par daudzdzīvokļu mājām, kurām vēl nav pārvaldnieka. Tomēr šajā jautājumā esot vērojama pozitīva dinamika – beidzamo divu mēnešu laikā 31 daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji, galvenokārt no Līvbērzes, Vircavas un Glūdas, izteikuši vēlmi uzticēt apsaimniekošanu SIA «Jelgavas novada KU». Savukārt, kā stāsta šā uzņēmuma galvenais grāmatvedis Dzintars Cāzers, Vilces, Lielplatones un Sesavas pagastos lielākoties iedzīvotāji savas mājas apsaimnieko pašu spēkiem.
