Andis Pinkulis: arī elektrības pieslēguma nodrošināšana maksā naudu, kura jāsedz katram klientam
Tā sauktā «nulles» patēriņa elektrības pieslēguma īpašniekiem būs jāizlemj – maksāt par pieslēgumu 1,5–4,84 eiro mēnesī vai no tā atteikties. AS Sadales tīkls (ST) rosina elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas, kas paredz mājsaimniecībām par 20 procentiem samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem «nulles» pieslēgumiem. Elektrības gala cenu klientiem šīs izmaiņas faktiski neietekmēs, uzsver ST valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.
– Līdz ar pieslēguma nodrošinājuma jeb abonēšanas maksas noteikšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtajā tarifu izmaiņu projektā vienlaikus rosināt samazināt sadales tarifu par 20 procentiem. Kā nonācāt pie šāda skaitļa?
ST pamatmērķis ir elektroapgādes sistēmas darbības kvalitātes, drošuma un nepieciešamo jaudu nodrošināšana visefektīvākajā veidā. Tas viss prasa arī izmaksas, kuras sedz elektroapgādes sistēmas lietotāji, un tās ir iekļautas sadales sistēmas pakalpojuma tarifā. Lielākā daļa klientu, kas galvenokārt ir mājsaimniecības, par saņemto pakalpojumu norēķinās atbilstoši patērētās elektroenerģijas apjomam. Taču pašreizējā sistēma rada nevienlīdzīgu situāciju, jo par elektroapgādes sistēmas uzturēšanu maksā tikai tie, kuri lieto elektroenerģiju, savukārt tie, kuriem ir ierīkots funkcionējošs pieslēgums, taču elektrība netiek lietota, pieslēguma nodrošinājuma izmaksas nesedz. Mūsuprāt, tas ne vien ir netaisnīgi pret pārējiem klientiem, bet ziņā arī sarežģī mūsu ikdienas darbu un efektīvu attīstības plānošanu.
– Kuri klienti izjutīs gala cenas pieaugumu, bet kuriem šīs izmaiņas neko nemainīs?
Esam rēķinājuši, ka, piemēram, vienas fāzes pieslēgumam ar vidējo patēriņu 85 kilovatstundas mēnesī, piemērojot sadales tarifu, kurā maksa par pieslēguma nodrošināšanu ir 1,5 eiro mēnesī, un attiecīgi ar 20 procentu apjomā samazinātu sadalītās elektroenerģijas cenu, kopējais rēķins paliks nemainīgs.
– Un pārējiem?
Arī pašreiz spēkā esošajos sadales tarifos ietverta maksa par elektroenerģijas sadali, bet turpmāk – ja regulators mūsu priekšlikumu apstiprinās – iedzīvotajiem līdzšinējā pakalpojuma cena par elektroenerģijas sadali veidosies no divām daļām – fiksētas ikmēneša maksas un samazinātas cenas par elektroenerģijas piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām. Lielākajai daļai mājsaimniecību kopējais rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainīsies. Lietotājiem, kas elektroenerģiju patērē efektīvi, gala rēķins pat samazināsies, savukārt tā sauktajiem «nulles» pieslēgumiem vai neefektīvajiem patērētājiem būs rēķina pieaugums. Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins augs par fiksēto mēneša maksu 1,50 eiro (šī summa jau ir noteikta, ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektroenerģijas patēriņa – ne vairāk kā 75 kilovatstundas mēnesī – kopējais rēķins pieaugs par 0,19 eiro. Pie 100 kilovatstundu patēriņa mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,25 eiro, bet ar patēriņu 300 kilovatstundu un vairāk kopējais rēķins samazināsies par 3,76 eiro mēnesī. Citādi būs mājsaimniecībām ar trīsfāžu pieslēgumu, jo fiksētās ikmēneša maksa būs atkarīga no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20 ampēru trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektroenerģija netiek patērēta, rēķins augs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro. Savukārt ar salīdzinoši mazu elektroenerģijas patēriņu – 100 kilovatstundu mēnesī – kopējais rēķins palielināsies par 3,09 eiro. Tajā pašā laikā mājsaimniecībām ar patēriņu 300 kilovatstundu mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,42 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kilovatstundu par 5,67 eiro mēnesī. Līdzīgu sistēmu mēs lietojam arī tarifu aprēķinos juridiskajiem klientiem. Vēl jāpiebilst, ka manis minētajos aprēķinu piemēros ST speciālisti ņēma vērā elektroenerģijas cenas samazinājuma prognozi 2016. gadam sešu procentu apmērā.
– Kad jaunie tarifi stāsies spēkā?
ST ir izstrādājis priekšlikumu un iesniedzis SPRK, kam jāizvērtē dokumenti un jāpieņem lēmums. Jebkurā gadījumā izmaiņas stāsies spēkā mēnesi pēc to apstiprināšanas, lai klienti – sevišķi tā sauktie «nulles» pieslēguma turētāji – var apdomāt un izlemt – saglabāt pieslēgumu un maksāt pieslēguma nodrošināšanas maksu vai arī lūgt atslēgt konkrēto objektu no tīkla. Katrs klients ar speciāla kalkulatora palīdzību ST mājaslapā varēs aprēķināt, kas viņam mainīsies līdz ar jaunās tarifu struktūras spēkā stāšanos. Kalkulators gan parādīs aptuvenās izmaksas, jo katru konkrēto gadījumu ietekmē virkne faktoru, piemēram, klienta izvēle par labu kādam no elektroenerģijas tirgotāja piedāvātajiem produktiem.
Tieši «nulles» pieslēguma abonenti izjutīs vislielākās izmaiņas – būs jāmaksā abonēšanas maksa par to, ka jebkurā brīdī viņi var ierasties savā īpašumā un ieslēgt spuldzīti.
Turklāt pretēji publiski izskanējušajiem uzskatiem nav tā, ka lielākā daļa «nulles» un ļoti zema patēriņa pieslēgumu būtu nomaļas lauku mājas. Puse no šādiem pieslēgumiem ir dzīvokļi pilsētās. Kopējais «nulles» pieslēgumu skaits sasniedz teju 120 tūkstošus. Elektrolīniju kopgarums līdz šiem objektiem ir ap 3000 kilometru, taču, lai nodrošinātu efektīvu elektrotīklu un iekārtu darbību, arī šīs elektrolīnijas līdz «tukšajiem» pieslēgumiem ir savlaicīgi jāatjauno un pastāvīgi jāuztur darba kārtībā. Tās ir būtiskas izmaksas ST, kuras pašlaik sedz tikai tie, kas patērē elektroenerģiju. Tas tomēr nav taisnīgi, un tas ir līdzīgi kā, piemēram, maksa par internetu – ir konkrēta cena, ko maksā visi klienti, un tajā noteikti ir iekļauta arī maksa par sistēmas uzturēšanu. Klienta ziņā ir tas, vai viņš tikai maksā par pakalpojumu, bet nelieto internetu, vai arī izmanto šo pakalpojumu. Līdzīgu sistēmu vēlamies iesviest arī elektroenerģijas apgādes sistēmā. Tā ir virzība uz stabilitāti un prognozējamību elektroenerģijas sistēmas attīstībā un drošībā. Mums ir svarīgs ikviens klients, taču jāsaprot, kādas ir reālās tīkla uzturēšanas izmaksas un cik maksā katras konkrētās līnijas uzturēšana. Tas pats attiecas uz avārijas atslēgumiem – mums ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atjaunot elektrības piegādi jebkuram klientam, taču aktuāls ir jautājums – kā sakārtot prioritātes, ja mums vienlaikus atslēgums ir gan elektrību patērējošiem, gan «nulles» klientiem, darbi jāveic abos gadījumos, taču izmaksas sedz tikai elektrības patērētājs.
– Aptuveni rēķinot, gadā sanāk visai prāva summiņa, ko iekasēsiet no šiem «nulles» pieslēgumiem, – ap pieciem miljoniem eiro, protams, ja viņi visi paliks jūsu klienti arī turpmāk. Zināt, kā šo naudiņu izlietosiet?
Patlaban grūti prognozēt šo klientu lēmumu brīdī, kad viņiem nāksies izlemt – saglabāt pieslēgumu vai tomēr atteikties no tā. Iespējams, uz kādu laiku atslēgties no tīkla varētu tie klienti, kuriem šobrīd ir tikai sadales skapis neapbūvētas pļavas vidū. Cita situācija ir ar tukšajiem dzīvokļiem, visticamāk, to īpašnieki tomēr izlems maksāt par elektrības pieslēgumu, jo šīs komunikācijas esamība vai neesamība maina īpašuma vērtību brīdī, kad tas tiek izlikts pārdošanai. Tādēļ atturēšos prognozēt, kā mainīsies pieslēgumu skaits.
Par naudas izlietojumu – mēs no klientiem saņemtos līdzekļus par elektroenerģijas piegādes nodrošināšanu izlietojam sistēmas modernizācijā, ko paredz arī mūsu attīstības un investīciju plāns.
– Un konkrēti?
Turpmākajiem trim gadiem ir izstrādāts plāns, kur, ko un cik lielā apjomā mēs paveiksim sistēmas modernizācijā un kvalitātes uzlabošanā. Sadales tarifiem, saskaņā ar kuriem klienti norēķināsies atbilstoši savai pieslēguma jaudai un elektrības patēriņam, jāsedz elektrotīkla uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas. Ilgtspējīga elektroapgādes tīkla attīstības minimālā prasība ir to modernizēt atbilstoši klientu vajadzībām un pieprasījumam un katru gadu pilnībā atjaunot vismaz divus procentus no kopējā elektrotīkla apjoma. Latvijā elektrolīniju kopgarums ir ap 95 tūkstošiem kilometru. Ik gadu nepieciešams rekonstruēt un atjaunot elektrolīnijas vidēji 1600 kilometru garumā. Tas ir minimālais apjoms, kuru ST speciālisti izstrādājuši kā kompromisa variantu starp iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju un objektīvu nepieciešamību tīkla atjaunošanā, lai līdz 2024. gadam sasniegtu ES vidējo kvalitātes līmeni. Būtiski – sistēmas modernizāciju mēs neveicam, automātiski nomainot nokalpojušās pārvades līnijas pret jaunām. ST izmanto ģeogrāfisko informācijas sistēmu, kas satur detalizētu informāciju par elektrotīklu tehnisko stāvokli, patēriņu un citiem tehniskiem parametriem, kurā mūsu speciālisti analizē nepieciešamos investīciju un remontu darbus, laiku un vietu, lai ieguldītie līdzekļi tiktu izmantoti visefektīvākajā veidā – dzīve mainās, un mainās arī klientu vajadzības un prasības. Saskaņā ar neatkarīgā ārējā inženiertehniskā auditora SWECO (Zviedrija) 2012.–2013. gadā veikto Latvijas elektrotīkla auditu pašreiz tas neatbilst ilgtspējīga tīkla prasībām, turklāt nepieciešami uzlabojumi elektrības pārtraukumu biežuma un ilguma ziņā, kas ir galvenie nozari raksturojošie kvalitātes rādītāji. Atslēgumu ilguma ziņā esam būtiski progresējuši – 2013. gadā šis ilgums bija aptuveni 240 minūšu gadā uz klientu, šobrīd esam to samazinājuši līdz aptuveni 150 minūtēm. Taču turpinām meklēt iespējas, lai termiņu saīsinātu vēl vairāk. Jāņem vērā arī Latvijas elektrotīkla vēsturiskā struktūra – pagaidām tas vēl ir plašs un sadrumstalots, kur 70 procentu ir gaisvadu līnijas. Turklāt Latvija ir viena no mežainākajām Eiropas valstīm, līdz ar to aptuveni 21 tūkstotis kilometru gaisvadu elektrolīniju ir izbūvētas mežainos apvidos. Saskaņā ar SWECO secinājumiem un rekomendācijām 2014. gadā ST izstrādāja elektrotīkla Attīstības plānu un investīciju programmu turpmākajiem desmit gadiem.
Tas, cik daudz un efektīvi investējam elektrotīkla pārbūvē šobrīd, noteiks, kāda būs elektroapgādes kvalitāte un izmaksas turpmākajos 30–50 gados, jo tas ir laiks, kādu vidēji kalpo elektrotīkla elementi. Iegūtie līdzekļi no jaunajiem, līdzsvarotajiem tarifiem ļaus ātrāk un mērķtiecīgāk modernizēt «padomju laika mantojuma tīklu», kas veido 50 procentu no valsts kopējā elektrotīkla. Tas vairs neatbilst ne klientu vajadzībām un prasībām pēc kvalitatīvas elektroenerģijas piegādes, ne arī iedzīvotāju apdzīvotības blīvumam un elektroenerģijas patēriņa apjomam – tur, kur kādreiz bija lielas saimniecības un rūpnīcas, bieži ir tikai pamestas ēkas, bet kādreizējo pļavu vietā piepilsētās tagad ir plaši jauno projektu ciemati vai arī attīstījusies uzņēmējdarbība. Jaunais sadales sistēmas tarifu projekts dos artavu sistēmas sakārtošanā – ja klients vēlas ierīkot elektrotīkla pieslēgumu, mēs to varam īstenot un pēc tam šo pieslēgumu uzturēt darba kārtībā, taču pozitīvi, ka izmaksas par šo uzturēšanu nebūs jāsedz citiem klientiem, kā tas ir tagad.
