Igaunijas elektrības ražotājam «Eesti Energia» un tā meitaskompānijai «Enefit» nav klājies viegli, taču ambīcijas iekarot Latvijas tirgu uzņēmums nav zaudējis. To apliecina akciju sabiedrības «Eesti Energia» valdes priekšsēdētājs Hando Suters.
– Cik ilgi jau esat «Eesti Energia» vadībā?
Jaunā uzņēmuma valde sāka darbu pagājušā gada decembrī. Pagājis gandrīz gads, un jāteic, ka laiks paskrējis ļoti ātri.
– Vai esat apmierināts ar «Eesti Energia» līdz šim realizētajiem projektiem, investīcijām un sasniegtajiem rezultātiem?
Brīdī, kad ienācu «Eesti Energia», uzņēmums bija veicis ļoti vērienīgas investīcijas – pēdējo piecu gadu laikā «Eesti Energia» investējusi divus miljardus eiro, kas ir liela nauda ne tikai uzņēmumam, bet visai Igaunijai. 95 procenti no šīm investīcijām ieguldīti Igaunijā, lai gan reizēm varbūt valda viedoklis, ka «Eesti Energia» ļoti daudz investē ārzemēs. Lielākā investīcija, ko uzņēmums veicis, ir jaunā Auveres spēkstacija ar 300 megavatu jaudu, kas darbojas gan ar degslānekli, gan ar biomasu un kūdru. Projekts prasīja 638 miljonus eiro, un gada beigās tas tiks nodots ekspluatācijā.
Vēl viena liela investīcija ir mūsu degslānekļa eļļas rūpnīca, kas darbojas ar «Enefit» izstrādātu tehnoloģiju. Šis projekts tika pabeigts jau pirms kāda laika, un šogad mēs strādājam, lai palielinātu jaudu un lai rūpnīca varētu darboties stabilā ritmā. Esam secinājuši, ka rūpnīca strādā labi, un līdz ar to gada beigās varēsim teikt, ka jauno tehnoloģiju esam pārbaudījuši. Projekts izmaksāja 270 miljonu eiro.
Aptuveni 500 miljonu eiro pēdējo piecu gadu laikā esam ieguldījuši elektriskajos tīklos. Kā zināms, tīklu savienojami starp Baltijas valstīm nav optimāli, tāpēc šajā jomā nepieciešamas gana lielas investīcijas. Tāpat esam sākuši elektrības skaitītāju nomaiņu pret viedajiem skaitītājiem. Nākamā gada beigās tādi būs pieejami pilnīgi visiem Igaunijas elektrības patērētājiem un vairs nebūs nepieciešams nodot elektrības rādījumus – sistēmas operators tos nolasīs automātiski. Tas mums ir izmaksājis 20–25 miljonus eiro gadā, un pašlaik šo pakalpojumu esam nodrošinājuši aptuveni 60 procentiem patērētāju.
Ap 500 miljoniem eiro ieguldīti, lai mūsu ražošanas iekārtas pielāgotu ES vides emisiju standartiem. Tehniski tas bija sarežģīts projekts, jo spēkstaciju bloki nebija būvēti tik specifiskiem vides standartiem, taču mēs atradām piemērotu inženiertehnisko risinājumu, un arī pēdējie pāris bloki tagad ir rekonstrukcijas nobeiguma stadijā. Protams, «Eesti Energia» īpašnieks ieguldīja naudu, paredzot, ka investīcijas atmaksāsies. Līdz ar to ejam uz to, ka mūsu ražošanas aktīvi būs pietiekami labā stāvoklī, lai mēs veiksmīgi darbotos konkurences pilnajā elektrības tirgū.
Īstenībā jaunajam «Eesti Energia» menedžmentam nācās sākt darbu diezgan grūtos tirgus apstākļos. Pirms tam naftas cena diezgan ilgu laiku bija turējusies augstu, esot šādai naftas un tās produktu cenai, arī tika pieņemti «Eesti Energia» investīciju lēmumi. Taču jau šā gada janvārī piedzīvojām situāciju, kad naftas cena bija nokritusies līdz 50 dolāriem par barelu. Mēs bijām daudz investējuši, lai palielinātu slānekļa eļļas ieguves jaudu, taču zemās tirgus cenas pēkšņi lika pārdomāt, vai nav jāsamazina mūsu ražošanas jauda. Tas bija liels izaicinājums, jo lika būtiski pārskatīt mūsu izmaksas un efektivitāti, lai arī zemo cenu periodā joprojām spētu noturēties tirgū. Līdz šim mums veiksmīgi izdevies balansēt tirgū un nav bijis jāsamazina ražošanas apjomi.
– Kā attīstās Baltijas elektroenerģijas tirgus?
Baltijas elektroenerģijas tirgus dodas pilnīgā Eiropas vienotā tirgus integrācijas virzienā. Arvien vairāk samazinās mūsu atkarība no vietējām ražošanas jaudām. Pirms pieciem gadiem «Eesti Energia» bija regulēts elektrības ražotājs Igaunijas tirgū. Ja toreiz kaut kādu iemeslu dēļ plāni nepildījās, varēja vienkārši doties pie regulatora un lūgt pārskatīt tarifus. Tagad esam daļa no 400 teravatstundu lielā Baltijas–Ziemeļeiropas elektrības tirgus, salīdzinot ar astoņu teravatstundu lielo Igaunijas elektrības tirgu, un šī integrācija tikai turpināsies, Ziemeļeiropas tirgum savienojoties ar Centrālās un Rietumeiropas tirgu. Gada beigās tiks pabeigts starpsavienojums starp Dienvidzviedriju un Lietuvu, top arī savienojums starp Poliju un Lietuvu, līdz ar to katram elektrības ražotājam ir jāpārliek fokuss no vietējā tirgus lobijdarba uz daudz plašāku tirgus areālu.
Ziemeļeiropas elektrības tirgu ļoti spēcīgi ietekmē laika apstākļi, jo ļoti lieli ražošanas apjomi ir balstīti uz ūdens pieteci, un tas var pamatīgi ietekmēt elektrības cenu visā reģionā. Šovasar ūdens bija daudz, arī ziema diezgan silta, nebija liela pieprasījuma, līdz ar to elektrības cenas bija zemas. Tāpat pūta stiprs vējš, un vēja stacijas ap Baltijas jūru uzstādīja jaunus ražošanas rekordus.
Arī «Eesti Energia» ir vēja parki, kuru kopējā jauda ir 111 megavatu, un mēs esam otrais lielākais vēja parku īpašnieks Igaunijā. Hidroelektrostaciju un vēja staciju mainīgās izmaksas ir ļoti zemas, tāpēc tās spēj saražot lētu elektroenerģiju. Skaidrs, ka brīdī, kad šādas stacijas parādās tirgū, degslānekļa vai dabasgāzes spēkstacijas nākas apturēt. Situācija nav maināma, tā šis elektrības tirgus darbojas, bet zemās elektrības cenas ir laba ziņa patērētājiem, taču elektrības cena atšķirīgos brīžos svārstījās ļoti lielā amplitūdā. Elektrības ražotājam tas nozīmē lielu izaicinājumu spēt savas ražošanas iekārtas pietiekami ātri iedarbināt un apturēt, lai būtu tirgū īstajā brīdī, un tas nav vienkārši ražotājam, kura aktīvi tika plānoti bāzes jaudas nodrošināšanai. Arī mums nācās mainīt un pielāgot situācijai savu ražošanas tehnoloģiju. Patērētājam savukārt jāmēģina savas slodzes pielāgot tā, lai patērētu elektrību visvairāk tajās stundās, kad tā ir lēta. Mūsu klientiem piedāvājam mobilo aplikāciju, kas ļauj sekot līdzi tam, kāda ir elektrības cena konkrētajā stundā. Nākotnē biznesa klientiem gribam piedāvāt arī vairākus automātiskos risinājumus, kas ļautu viņiem labāk pielāgot savus procesus elektrības tirgus cenas svārstībām. Gan ražotājiem, gan patērētājiem jābūt elastībai, lai optimāli spētu izmantot elektrības tirgus priekšrocības.
«Eesti Energia» šis nebija viegls gads, jo elektrības cenas tirgū bija vēsturiski ļoti zemā līmenī, pat zem 2009. gada regulētās elektrības cenas līmeņa. Mēs tam pielāgojāmies, vasarā samazinājām ražošanu, apgrozījums kritās, taču peļņa saglabājās, šī situācija mūs mudināja palikt vēl efektīvākiem.
– Kā «Eesti Energia» tiek galā ar situāciju Baltijas tirgū, kad elektrības cena Igaunijā praktiski vienmēr ir zemāka nekā Latvijā un Lietuvā?
Tas mainīsies, kad Baltija būs labāk savienota ar Ziemeļeiropu. Jā, šī situācija mūsu meitaskompānijai «Enefit» radīja zināmus sarežģījumus, lai piedāvātu izdevīgus līgumus Latvijas patērētājiem. Taču gada beigās tirgi būs labāk integrēti, un tāpēc mums Latvijā ir gana ambiciozi plāni. Mūsu rīcībā ir pietiekami labi risinājumi risku mazināšanai, un Latvija un Lietuva drīzumā būs daudz lielāka tirgus sastāvdaļa un mazāk atkarīga no vietējo elektrības ražotāju piedāvājuma. «Enefit» atgriezīsies ar labiem piedāvājumiem, noteikti palielināsies arī citu konkurentu skaits, un tā būs laba ziņa Latvijas patērētājiem. Turklāt mēs negrasāmies konkurēt tikai ar cenu, bet arī ar saviem pakalpojumiem, īpaši svarīgi tas ir biznesa klientiem, kam ir vajadzīgs labs partneris, lai veiksmīgi orientētos elektrības tirgū. Taču arī mazās lietas, kā mobilā aplikācija un ļoti vienkārša norēķinu sistēma ar automātiskajiem rēķiniem, ir labs piedāvājums. Mēs joprojām aktīvi skatāmies, kas notiek Latvijas mājsaimniecību tirgū. Ja šeit parādīsies lielāka konkurence, nekā ir šobrīd, visticamāk, arī «Enefit» startēs ar savu piedāvājumu.
– Ko tieši paredz jūsu ambiciozie plāni Latvijā?
Latvijā mums ir laba komanda, un šeit esam otrs lielākais elektroenerģijas tirgotājs ar aptuveni 17 procentu lielu tirgus daļu. Mūs nedaudz atturēja ierobežojumi attiecībā uz fiksētas cenas ilgtermiņa līgumiem, taču nākamajam gadam mums uz Igaunijas un Latvijas robežas ir rasti labi jaudas risinājumi. Īpaši arī izbūvējot jaunos kabeļus, Latvijas patērētājiem varēsim piedāvāt daudz vairāk nekā līdz šim. ◆
