Jelgavas rajonā augstsprieguma elektropārvades līnijas ar 20 kilovoltu spriegumu sniedzas 875 kilometru garumā.
Jelgavas rajonā augstsprieguma elektropārvades līnijas ar 20 kilovoltu spriegumu sniedzas 875 kilometru garumā. Kabeļlīnijas, ko izmanto pilsētas elektroapgādē, ar sešu līdz desmit kilovoltu spriegumu skaitāmas 110 kilometru, bet ar 20 kilovoltu spriegumu – 39 kilometru garumā. Katras līnijas aizsargjosla no līnijas ass ir desmit metri uz katru pusi, trase – 6,5 metri. Parēķinot iznāk visai iespaidīgas platības, par ko kā apgrūtinājumu pienākas zemes nodokļa atvieglojumi. Taču, lai katrs konkrētais zemes īpašnieks tos saņemtu, viss reģistrējams un attiecīgi noformējams Zemesgrāmatā. Pagaidām, kā atzīst elektrotīklu speciālisti, attiecības ar īpašniekiem šinī ziņā nav juridiski noregulētas. Arī likumi atzīstami par nepilnīgiem, vajadzīgi papildinājumi.
Taču elektrotīklu dienestu visvairāk uztrauc trases sakoptība zem elektrolīnijām, biežāk parastajām, kas reizēm esot visai sarežģīta un dārga lieta. «Ar dažādām organizācijām šā iemesla dēļ nereti bijusi asa sarakste,» saka Jelgavas tīklu rajona vadītājs Ēriks Stalidzāns. «Likumā it kā pateikts, ka trase jātīra zemes īpašniekam – vienalga, vai tā ir fiziska vai juridiska persona, kas zemi izmanto. Ja īpašnieks to nedara, viss ir jāveic pašam energouzņēmumam.» Sakopšanas darbi visbiežāk saistīti ar koku apzāģēšanu. Kā īpašnieks, tā pārējā sabiedrība grib, lai tos saglabātu un tikai apzāģētu. Taču bijis tā, ka par viena vados ieauguša koka apzāģēšanu pilsētā pieprasa 70 latu. Kaut vai vienreiz četros gados kokus apzāģējot, veidojas ārkārtīgi lielas summas. Kā saka elektrotīklu speciālisti, iznāk visus līdzekļus novirzīt uz trašu tīrīšanu. Elektrolīniju uzturēšanas un atjaunošanas darbiem šajos apstākļos līdzekļu nepietiek. Kā konkrētu piemēru Ē. Stalidzāns min Elejas šoseju – notikusi sarakstīšanās, kokus piedāvāts kopt un apgriezt, tomēr galu galā tie nozāģēti. Vispirms rakstīts rajona valsts ceļu pārvaldīšanas nodaļai, ka tās izmantojamā zonā (ceļa aizsargjoslai, tā kā ceļinieki to apstiprinājuši operatīvāk, esot stiprākas pozīcijas nekā energouzņēmumam, kaut arī prasības stingrākas esot pēdējam) jāapzāģē koki. Tas, ka elektrolīniju apkaimē dzīvojošie neievēro drošības noteikumus vai vienkārši neiedomājas par to eksistenci, energouzņēmumu vedinājis uz konkrētu rīcību. Uz to mudinājuši arī fakti un citviet piedzīvotie gadījumi, kad bērni nokļūst zem sprieguma (koki ieauguši vados, bet kokā uzkāpt ir nieka lieta). Tā kā atbilde un konkrēta rīcība neesot sagaidīta, rakstīts, ka tad, ja koki netiks kopti, nekas cits neatliks, kā tos vienkārši nozāģēt. Ceļu dienests tam piekritis. Piekritusi un ciršanas biļeti izdevusi arī vietējā mežsaimniecība. Jebkurā gadījumā energouzņēmums vadoties pēc drošības apsvērumiem. Tur, kur varētu ciest vai pat iet bojā cilvēki vai dzīvnieki, noteicošais esot dzīvības faktors.
