Elektronisko karšu ieviešana skolēniem ar šo mācību gadu attaisnojusies, uzskata Jelgavas pašvaldība. Tās saņēmuši gandrīz seši tūkstoši pilsētas jauniešu, no kuriem aptuveni divarpus tūkstoši tās izmanto regulāri, veicot vidēji 15 braucienu mēnesī. Tādējādi audzis gan pasažieru skaits, gan SIA «Jelgavas Autobusu parks» ieņēmumi.
Līdzīgas cerības tiek liktas arī uz pensionāriem, kas turpina pieteikties savas elektroniskās kartes saņemšanai. Tā no 1. maija viņiem ļaus ne vairāk kā par 16 braucieniem pilsētas autobusos maksāt puscenu – 25 santīmus. Ja braucienu skaits mēnesī pārsniegs 16, par atlikušajiem būs jāmaksā pilna biļete – 50 santīmu. Jelgavas Dome ziņo, ka līdz aprīļa vidum kartei pieteicies pusotrs tūkstotis pensionāru. Lai popularizētu Latvijas sabiedrībā banku klientiem noderīgākos produktus un pakalpojumus, kā arī veicinātu jaunu produktu radīšanu, izmantojot mūsdienīgās tehnoloģijas un risinājumus, Latvijas Komercbanku asociācija šogad rīkoja pirmo banku inovatīvo pakalpojumu konkursu Latvijā «Zelta monēta 2013». Par labāko pēdējā laika piedāvājumu klientiem banku vidū atzīts SEB un Jelgavas Domes kopprojekts par bezkontakta maksājumu kartes ieviešanu Jelgavas skolēniem. Turpinot bezkontakta maksājumu karšu attīstību Latvijā, abi sadarbības partneri pilsētā sākuši izsniegt kartes arī Jelgavas senioriem. «Mūsu kopīgi ieviestais produkts ir inovatīvs un labs, jo sekos arī tālākās tā izmantošanas iespējas. Šogad Jelgavas 5. vidusskolā daļa skolēnu ar jaunajām kartēm jau norēķinās arī skolas ēdnīcā, tas nozīmē, ka nākamgad šāda iespēja būs visās Jelgavas skolās. Domājot par skolēnu drošību, jau tuvākajā nākotnē ar kartēm varēs atvērt skolas durvis, un neviens, kam mācību iestādē nav jāatrodas, tāpat vien ienākt skolā nevarēs,» nākotnes plānos dalās Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS). Pensionāriem pagaidām kartes citiem mērķiem kā vien braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā nav izmantojamas. Bet SEB bankas prezidents Ainārs Ozols atklāj, ka tiek strādāts jau pie nākamā projekta, proti, ar laiku radīšot iespēju pilsētas elektroniskās kartes iegādāties arī citiem jelgavniekiem, kas nav ne pensionāri, ne skolēni. A.Ozols skaidro, ka iedzīvotāji tās varēs iegādāties un veikt dažādus bezskaidras naudas norēķinus. «Tā būs klasiska debetkarte, ar ko varēs samaksāt par dažādiem pakalpojumiem, taču kartes tiks aprīkotas ar papildu funkciju, lai ar to varētu samaksāt arī autobusos, neievadot PIN kodu. Pieskaroties ar karti pie kases aparāta, tiks izdots apliecinājums, ka cilvēks ir nopircis biļeti,» skaidro bankas prezidents.Tikmēr ne visi pensionāri ar jauno atlaižu piešķiršanas sistēmu ir apmierināti, daļa pat teic, ka kartei nepieteiksies. Uz jautājumu, vai nav bijusi doma ieviest karti, lai vecajiem cilvēkiem būtu vieglāk, A.Rāviņš skaidro – šis bijis finansiāli izdevīgākais variants. Cits modelis gan cilvēkiem, gan pašvaldībai izmaksātu krietni dārgāk. Bankas vadītājs spriež: «Sabiedrībā valda uzskats, ka pensionāri maz izmanto mūsdienu tehnoloģijas. Sākumā liela daļa arī no bankomāta baidījās, bet tagad tie ir daudzu pensionāru ikdiena, tāpat kā internetbankas lietošana.» Atbildot uz jautājumu, kādi ir bankas ieguvumi sadarbībā ar pašvaldību, tās prezidents neslēpj, ka pirmkārt ar Jelgavas Domi kļuvuši par ciešiem partneriem. «Banka no pensionāru kartēm nepelna neko, un arī no skolēnu kartēm ieguvums praktiski nav nekāds. Uz šo lietu skatāmies ilgtermiņā, un lielākais ieguvums ir tas, ka karšu lietotāji kļuvuši par mūsu klientiem,» atzīst A.Ozols. Bankas vadības pārstāvji «Ziņām» gan nevar nosaukt, cik jaunu klientu piesaistījuši, ieviešot elektroniskās atlaižu kartes. A.Rāviņš piebilst, ka līdz ar kartes ieviešanu labumu guvusi arī pašvaldība – autobusi kļuvuši pilnāki, tādējādi aug Autobusu parka ieņēmumi, bet sarukšot no pašvaldības dotējamie kapitālsabiedrības zaudējumi.
