Palielināsies piena ražošanas, mēbeļu izgatavošanas, maizes cepšanas un virknes citu preču un pakalpojumu pašizmaksa, taču elektrības sadārdzināšanās dēļ veikalos cenas pagaidām necels – tā saka «Ziņu» uzrunātie uzņēmēji.
Lai gan līdz šim «Latvenergo» uzsvēris, ka par elektrību vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, ar bažām pavasari sagaida arī mazie un vidējie uzņēmēji.Cena atbildīs ražošanas izmaksām «Latvenergo» pārstāvis Andris Siksnis informē, ka gandrīz puse jeb 49 procenti no Latvijā patērētā elektroenerģijas apjoma tiek pirkta par brīvā tirgus cenām, kad pircējs un pārdevējs vienojas par tarifu. Šo apjomu izlieto aptuveni divi tūkstoši tā saukto lielo klientu – juridiskās personas, kas nodarbina vismaz 50 strādājošo vai strādā ar vismaz septiņu miljonu latu apgrozījumu. Valsts ar likumu noteikusi, ka šiem uzņēmumiem elektrība jāpērk par tirgus cenām, kas, lai arī ir ļoti dažādas un līgstamas, tomēr noteikti pārsniedz mājsaimniecībām piemēroto tarifu. «Loģiski tas nav, jo parasti regulētā cena ir lielāka par tirgū pieejamajām,» saka A.Siksnis. Tādēļ «Latvenergo» lēmis palielināt tarifus, pamatojot šo soli ar vēlmi pārtraukt konkurences kropļošanu. «Sabiedrības kaislību vilnim nav nekādas perspektīvas, jo nevaram ilgstoši uzturēt situāciju, ka citi tirgotāji tiek diskriminēti ar mūsu mākslīgo un realitātei neatbilstošo cenu.» Palielinot tarifu no pašreizējiem 8,25 līdz 10,7 santīmiem, «Latvenergo» uzsver – turpmāk klienti samaksās tik, cik tiešām izmaksā enerģijas saražošana un piegāde. Runas par pagājušā gada rekordpeļņu A.Siksnis nevēlas saistīt ar tarifu izmaiņām, jo šie ienākumi gūti, pateicoties plūdiem un tirgojot elektrību citās Baltijas valstīs, nevis no iekšējā tarifa. Taupīs elektrību«Spēcīgi,» tā, ātrumā aprēķinājis tarifa kāpuma ietekmi uz savas saimniekošanas izmaksām, saka SIA «Jelgavas mēbeles» valdes loceklis Māris Upenieks. Līdz šim viņš domāja, ka vienīgās izmaiņas būs no šā gada par procentu palielinātais PVN, taču «Latvenergo» interneta lappusē pieejami dati liecina, ka vairāk par elektrību maksās arī juridiskās personas. Ar 1. aprīli uzņēmējam jārēķinās ar tarifa kāpumu par gandrīz diviem santīmiem. Tādējādi mēneša rēķins no 760 latiem tagad augs par vairāk nekā 200 latiem. «Taupīsim elektrību, naktīs visu izslēgsim, domāsim, kur var ekonomēt,» viņš atzīst, ka mēbeļu ražotnei tas ir ievērojams izmaksu kāpums. Galdi un skapji gan dārgāki nekļūšot, jo ar preces noņēmējiem Latvijā noslēgti līgumi līdz jūlijam vai pat gada beigām.Ap simt latu rēķinu ik mēnesi saņem SIA «Dizains un poligrāfija» direktors Igors Burnašovs. «Gandrīz visa tehnika darbojas ar elektrību,» viņš teic, taču uzņēmēja balsī satraukumu vēl nemana. «Vajadzētu celt produkcijas cenu, bet to nedarīsim,» saka ceptuves «Dzirkstele» pārstāve SIA «Larus L» komercdirektore Olga Jefimova. Santīmu pie katras smalkmaizītes cenas jau nācies pielikt, jo kopš rudens par 65 procentiem augusi maksa par miltiem. Taču O.Jefimova piebilst, ka pavasarī domā iegādāties ar gāzi apkurināmu plīti, jo jau pagājušajā gadā nojautuši, ka elektrības cena kāps. Uzņēmēji ir vienisprātis, ka attīstība, kas nupat tikai sākās, atkal buksēs. Zemniekiem atbalstu nesolaLielas taupīšanas iespējas nesaredz akciju sabiedrības «Lielplatone» valdes priekšsēdētāja Anita Bērziņa. Elektrības rēķins ik mēnesi ir 1500 latu apmērā. A.Bērziņa nav rēķinājusi, kādus papildu tēriņus radīs elektrības sadārdzināšanās, bet neslēpj, ka ar tādu rīcību «valsts uzņēmējus atkal spiež pie zemes». Nupat piena iepirkuma cena sasniegusi 20 santīmu litrā un ļāva mazliet atgūties no dramatiskā graudu sadārdzinājuma. «Mūs izglābj tikai subsīdijas,» viņa saka. Pašlaik nozarē vērojama stabilitāte, bet izmaksu kāpuma dēļ zemnieki par pienu grib saņemt vairāk. «Lielplatones» vadītājas ierosinājumu, ka līdzīgi kā mājsaimniecībām arī zemniekiem «Latvenergo» varētu piešķirt noteiktu kilovatstundu apjomu gadā, par tām maksājot līdzšinējo tarifu. Uz to A.Siksnis atbild: «Visi jau kaut ko grib, bet atbalstām visjutīgāko – daudzbērnu ģimenes un trūcīgās personas.» Izmaiņas no 1. aprīļaJau ziņots, ka saskaņā ar jaunajiem tarifiem turpmāk vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kas tērē vairāk. Tarifs būs atkarīgs no patēriņa apjoma gada garumā, un uzskaiti sāks no 1. aprīļa. Par pirmajām 1200 kWh būs jāmaksā pašreizējais tarifs – 8,25 santīmi par kWh. Kad šis patēriņa apjoms tiks pārsniegts, tarifs līdz līdz nākamā gada aprīlim būs 10,74 santīmi par kWh.Pēc «Latvenergo» sniegtās informācijas, vidēji no 1. aprīļa tarifs mainīsies par 21%. «Ziņu» apkopotā informācija gan liecina, ka kāpums, kas skars visvairāk klientu, būs ievērojami lielāks – vismaz 35%. Sevišķi to izjutīs ražotāji un tie, kas elektrību tērē apkurei.Pēc «Latvenergo» datiem, 49% mājsaimniecību izstrādātās tarifu izmaiņas neskartu, jo to patēriņš gadā nepārsniedz 1200 kWh. Otra lielākā mājsaimniecību grupa (29%) ir ar vidējo patēriņu no 101 līdz 200 kWh mēnesī, kas mēnesī maksā 8,25 – 16,50 latus. Šo mājsaimniecību ikmēneša maksa par elektrību gada griezumā pieaugs vidēji par latu, 16% mājsaimniecību tēriņi augs vidēji par 4,36 latiem, bet 6% – par vairāk nekā desmit latiem. Puse mājsaimniecību neizjutīšot tarifu izmaiņas.Juridiskajām personām, kam nav pienākums pirkt elektrību brīvajā tirgū, no 1. aprīļa tiks piemērota tirgus cena, bet līdzšinējā viena tarifu plāna vietā varēs izvēlēties no trim.«Latvenergo» kopā ar Pašvaldību savienību, Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju turpina darbu pie sociālās atbalsta programmas izstrādes. Tā paredz visām daudzbērnu ģimenēm papildus lietot 2400 kilovatstundu elektroenerģijas par līdzšinējo tarifu, savukārt visām trūcīgajām ģimenēm ar bērniem saņemt 500 kilovatstundas gadā par brīvu.
