Vārdadienu šodien svin Liesmas, Elitas, Alitas.
Vārdadienu šodien svin Liesmas, Elitas, Alitas.
Šī diena puķēm rotāta ir arī Elitai Pānei. Vārds un uzvārds Elitai patīk. Viņa teic, ka ir vecākiem ļoti pateicīga par tik skaistu vārdu, kas, tulkojot no grieķu valodas, nozīmē “vislabākais, visizcilākais”. “Vārdam ir liela nozīme.”
Daudzus gadus Elita bijusi skolotāja un mācījusi bērniem angļu valodu, bet tagad, pateicoties labām zināšanām, stila izjūtai un elegantai dzimtās valodas prasmei, tulko daiļliteratūru. Divas viņas tulkotās grāmatas – romāns “Vasaras māsas” un grāmata bērniem “Maika banda” – ir lasītājam pieejamas, trešā par mazu, jauku palaidnīgu un smieklīgu puišeli izdevniecības “Pētergailis” paspārnē drīzumā nāks klajā, ceturtā jau iztulkota, bet piektā tiek tulkota. “Gadiem ejot, izjūtu lielāku darba vērtību,” saka Elita. “Vienmēr esmu augsti vērtējusi cilvēkus, neatkarīgi no tā, kādu darbu viņi veic.” Uz jautājumu par būtiskākajām dzīves laikā uzkrātajām atziņām viņa atzīst, ka uz to atbildēt nebūt nav viegli. Un tad Elita sāk domāt par dzīves pabērniem, par sabiedrības izstumtajiem. “Cilvēku ir viegli “norakstīt”. Viņam ļoti ilgi sāp citu nodarītās pārestības. Svarīgi ir mācēt sadziedēt dvēseli. Tie, kas neatrod spēku piecelties, šodien meklē pārtiku atkritumu urnās. Neviens nav piedzimis par dzērāju un “bomzi”. Varbūt, ka no mazām dienām nesaprasts, varbūt vēlāk vīlies sevī vai cilvēkos. Pagrimumam ir iemesls. Esmu izjutusi izstumtību arī uz savas ādas. Un varbūt kādam daudz labāk patiktu mani redzēt ar pastieptu roku nekā tulkojam grāmatas.”
Elita sākumā mazliet pretojās šīm vārdadienas “svinībām” “Ziņās”. Bet tad pārdomājusi, jo kā vēl labāk izmantot iespēju pateikt draugiem un nedraugiem sirsnīgu “labdien”. “Vienmēr ir jāizmanto providences dotās iespējas,” smej Elita.
“Galvenais ir jebkuru cilvēku celt, priecāties par otra panākumiem. Ja cilvēks uz to ir spējīgs, tas ir augsts garīgs līmenis. Jāatzīst, ka sevi pie tiem vēl nevaru pieskaitīt. Bet es priecājos par savu audzēkņu panākumiem. Domāju, ka vislielākā nelaime ir provinciālisms. Tas grib nogalināt cilvēka garīgās spējas, radošo garu. Tas ceļ neslavu, rada intrigas.” Tostus Elita nevēlas, un viņa cer, ka īstā sabiedrības elite to saprot.
