Lai varētu izprast, ko nozīmē «fanošana» un kā tā ietekmē bērna turpmāko dzīvi, padomu lūdzām psiholoģei Andrai Dietlavai.
Lai varētu izprast, ko nozīmē «fanošana» un kā tā ietekmē bērna turpmāko dzīvi, padomu lūdzām psiholoģei Andrai Dietlavai.
«Jau tikko piedzimušiem, mums savā veidā ir elki – sākumā tie ir vecāki, kas rūpējas, lai mēs justos labi un būtu paēduši. Bērnam augot lielākam, paplašinās redzesloks, un mamma vairs nav vienīgais pozitīvais tēls. Par tādu var kļūt arī audzinātāja bērnudārzā, skolotājs vai kāds cits cilvēks, kura viedoklis un vērtējums ir svarīgs. Aptuveni piektajā klasē arī skolotāji retāk kļūst par elkiem, visbiežāk bērni sāk «fanot» par mūziķiem, aktieriem, TV zvaigznēm un grāmatu varoņiem. Pusaudža vecumā sākam meklēt sevi, atbildi rodot citos cilvēkos. Tādēļ «fanošanas» objekts parasti ir vecāks par pašu fanu – viņš taču ir gudrāks un vairāk sasniedzis! Pusaudzis pārņem elka izteiksmes veidu, dzīves uztveri, ģērbšanās stilu un tā joprojām. Ir vēl kāda būtiska atšķirība – vai «fano» par cilvēka ārējo veidolu, vai aizraujas ar personību. Elkam nav obligāti jābūt pazīstamam visā pasaulē, tas var būt kaimiņš vai arī māsas draudzene. Ja elks ir pozitīvs tēls, fans tikai iegūst. Viņš izkopj apbrīnotā īpašības sevī. Negatīvais rodas, ja «fanošana» kļūst par apmātību. Mainās klasesbiedru, draugu attieksme, jo pusaudzis dzīvo fantāziju pasaulē. Rodas konflikti. Ja cenšamies ierobežot un ironizēt par slimīgu apmātību kļuvušu «fanošanu», tas nesatuvinās ne ar vecākiem, ne ar līdzcilvēkiem. Ir svarīgi saprast pašam, ka elks ir tāds pats cilvēks ar saviem plusiem un mīnusiem kā citi.
