Uz urrā jau neiet, bet šī var būt stabila augkopības niša – tā par eļļas linu audzēšanas perspektīvām Latvijā saka gan tie, kas tos pirmoreiz iesēja tikai šogad, gan pieredzējušie kaimiņu novada uzņēmuma «Iecavnieks» agronomi. Pat šajā rudenī, ko daudzi lauksaimnieki atcerēsies kā sliktāko pieredzēto, katrs eļļas linu hektārs nesis 150 – 200 latu peļņas.
«Ieguvums ir lielāks par ieguldījumiem,» saka Raitis Eice, Auces novada zemnieku saimniecības «Raiti» īpašnieks. Būdams Zemgales Lauku konsultāciju biroja ekonomikas speciālists, viņš smalki aprēķinājis šīs kultūras audzēšanas plusus un mīnusus. Galvenā atziņa, ko nupat seminārā viņš sacīja arī citiem esošajiem un potenciālajiem linu audzētājiem, – lini var būt pat izdevīgāki par vasaras kviešiem, turklāt nodrošinot augu maiņu. Divu tonnu vietā dabūja vienuAizvadītā sezona bija pirmā, kad saimniecībā «Raiti» piecos hektāros no 100 tika iesēti eļļas lini. R.Eice stāsta, ka izvēlējies lauku ar diezgan nabadzīgām smilšmāla augsnēm, kurās bijis zems fosfora un kālija sastāvs un kur kviešus tāpat nesētu. Eksperimentēt ar eļļas liniem nolēmis līdz ar citiem tuvējiem zemniekiem, jo pievilinājusi SIA «Iecavnieks» solīta cena par izaudzēto ražu un lauksaimniekam labvēlīgie līguma nosacījumi. Savā Vītiņu pagasta zemē viņš iesēja šķirnes ‘Flanders’ linus, kas esot diezgan piemēroti Zemgalei. Lai gan izauga labi, zemnieks stāsta, ka ar divdesmitgadīgo «New Holland» kombainu radušās novākšanas problēmas – stiebri liniem citādāki nekā ierastajām augkopības kultūrām, tie pinušies, kombainam slodze izrādījusies liela, bet ritošā daļa «par švaku» linu kulšanai. Tādējādi teju puse sēklu palikušas pogaļās neizberztas vai arī izbirušas pa kombaina aizmuguri. Beigu beigās ražas novākšanas pakalpojumu nācies pirkt no kaimiņa. Novākšanas problēmu dēļ plānotās divu tonnu ražības vietā Raitis savā saimniecībā no pieciem hektāriem iekūla piecas tonnas eļļas linu sēkliņu. Tās par 350 eiro nopirka «Iecavnieks». Tagad R.Eice rēķina – visas sezonas laikā minētajā platībā viņš ieguldījis (sēkla, minerālmēsli, augu aizsardzības līdzekļi, degviela, tehnikas pakalpojumi) 1074 latus, bet «tīrajā» peļņā no katra hektāra ieguvis 156 latus. Par labu nākusi arī latvietim raksturīgā taupība, jo mēslojumu iedevis uz pusi mazāk, nekā sākotnēji plānojis. Pavasarī sēs visi, kas iemēģinājuši«Tas bija izaicinājums – pamēģināt ko jaunu,» atzīstas R.Eice, taču tagad nenožēlo izvēli simt hektāros starp rapšiem, kviešiem un miežiem atrast vietu arī liniem. Nākamajā gadā Raitis plāno eļļas linu platības dubultot. Lauks jau noskatīts, sēkla – piegādāta. Izsējas norma uz hektāru ir ap 45 – 50 kilogramu, cena – vidēji lats par kilogramu. Šķirni gan izvēlēšoties citu. Tāpat domāšot, ko iesākt ar izkultajiem salmiem. Šoruden tie vienkārši sasmalcināti un iearti zemē, bet vilinošas šķiet iespējas izmantot lopbarībā, presēt, izmantot kā kurināmo. Eļļas linu audzēšanas pioniere un zemnieku kūdītāja pievērsties šai kultūrai SIA «Iecavnieks» augkopības projektu vadītāja Anita Vismane stāsta, ka daļu nepieciešamā sēklas materiāla uzņēmums zemniekiem pat uzdāvinot. Nupat visi 26 linu audzētāji sanākuši uz kopīgu semināru, un neviens nav apgalvojis, ka linus vairs nesēs. Tieši pretēji – daudzi plāno platības palielināt, turklāt nākot klāt jauni lauksaimnieki. Nupat interesi par šo kultūru izrādījis kāds Jelgavas novada lielsaimnieks, bet agronome neatklāj, kurš tieši. «Šī nozare nebūs kā liela monokultūra, taču augkopības dažādošana gan sanāks,» saka A.Vismane. Latvietis lēmumu pieņemšanā esot diezgan mierīgs un pat kūtrs, taču mūspuses lauksaimnieki, jo sevišķi baušķenieki, platības pat dubulto. «Iecavnieks» no katra liniem apsētā hektāra ieguvis vairāk nekā 200 latu peļņu. Šajā rudenī tas ir labs rādītājs, jo kulšana no rokas gāja tikai līdz augustam, bet tad lini sagūla veldrē, un krusa tos izdauzīja. Eļļas linu audzētāja portretu esot grūti formulēt, jo tādi ir gan 1000 hektāru īpašnieki, gan nelielu zemes pleķu saimnieki. Ļoti atsaucīgi esot Sēlijas zemnieki, kas linus atraduši par kultūru, kas negaršo meža zvēriem. «Linus var sēt mazajos laukos starp mežiem, jo cūku invāzija pēdējos gados ir katastrofāla. Sēlijas zemnieki izvēlas linus, jo negrib divus mēnešus negulētas naktis un dienas, kā tas bija ar kviešiem. Vīri saka – lini meža cūkām tā neiet pie sirds, turpretī no kviešiem un rapšiem paliekot pliks un melns lauks.» Dibinās asociāciju«Iecavnieks» nākamgad sola kāpināt iepirkuma cenu, jo atrasts stabils produkcijas eksporta tirgus. Par to rūpējas SIA «Paint Eco», ko izveidojis līdzšinējais «Iecavnieka» šefs Dainis Lagzdiņš. Uzņēmums ražo lineļļas pernicas, krāsas, beices, vaskus un citas ekoloģiskas koka apstrādē izmantojamas lietas.A.Vismane stāsta, ka gandrīz līdz realizācijai nobriedusi arī ideja par linu audzētāju apvienošanu nevalstiskā organizācijā. Tuvākajā laikā nodibināšot asociāciju, kas būšot, piemēram, sarunu partneris Zemkopības ministrijā, lai skaidrotu atsevišķa atbalsta nepieciešamību. «Eļļas lini ir viens no jaunākajiem laukaugu veidiem. Kad runā par liniem, visi domā stiebriņlinus,» A.Vismane ir apņēmības pilna nostiprināt šo kultūru blakus rapšiem un kviešiem. Šogad eļļas lini auga 1009 hektāros 26 saimniecībās. Jau tagad zināms, ka nākamgad šiem zemniekiem piepulcēsies vēl vismaz septiņi.
