Trešdien tiekoties ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem, premjers Indulis Emsis norādīja, ka latu maiņai uz eiro nevajadzētu sagādāt nopietnas problēmas.
Trešdien tiekoties ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem, premjers Indulis Emsis norādīja, ka latu maiņai uz eiro nevajadzētu sagādāt nopietnas problēmas. Pāreja uz eiro būšot “mīksta”, kā tas noticis citās ES dalībvalstīs. Turklāt mums būs priekšrocība sekot tuvākajās kaimiņvalstīs notiekošajam, jo Lietuva un Igaunija eirozonā iesoļos vispirms.
Pirms diskusijas ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem Emša kungs bija ticies ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, lai iepazītos ar eiro ieviešanas grafiku. Kā zināms, Latvijas lats ir piesaistīts SDR starptautiskajam valūtu grozam, kurā ir Japānas jēna, ASV dolārs un citas valūtas. Savukārt no nākamā gada 1. janvāra lats tieši būs “piesiets” eiro un šūposies līdzi tā kursa svārstībām. Pēc Ministru prezidenta domām, tas nav riskanti, jo ES valūta ir pietiekami stabila. Nākamgad ceļš uz eiro kļūs vēl taisnāks – lats vairs nebūs patstāvīga naudas vienība, mēs tikai nebūsim vēl pārkāpuši eirozonas slieksnim.
I.Emsis skaidroja, ja kaut kas negatīvs valūtas maiņas dēļ Latvijā arī notiks, tad – jau no 1. janvāra. “Esam brīdināti par risku, ka inflācija var turpināt augšupeju. Tas nozīmē faktisko naudas vērtības krišanos, taču ir iespējama valsts, banku un citu institūciju saliedēta darbība, lai inflācijas tempu mazinātu,” norādīja premjers.
Ministru prezidents uzskata, ka tirgotājiem jau nākamgad vajadzētu cenas precēm un pakalpojumiem uzrādīt gan latos, gan eiro, lai iedzīvotāji varētu laikus pierast pie Eiropas vienotās valūtas. Eirozonas valstu pieredze liecina, ka tirgotāji ne gluži godīgi uz pārejas rēķina mēģina iegūt finansiālu labumu sev. “Bet tas ir īslaicīgi,” mierināja I.Emsis, “kamēr iedzīvotāji nebūs pieraduši pie atšķirības un nespēs sarēķināt līdzi.”
Turpinot runāt par naudu, premjeram bija vēstāma bēdīga ziņa tiem 500 000 noguldītājiem, kuru uzkrātie finanšu līdzekļi izčibēja līdz ar toreiz Latvijas lielākās komercbankas “Banka Baltija” bankrotu 1995. gada jūnijā. Pēc gariem noguldītāju cerību gadiem Stokholmas apgabaltiesa neatzina auditorkompānijas vainu, un mēģinājums no tās piedzīt vismaz 84 miljonus latu, ko izmaksāt tolaik naudu zaudējušajiem iedzīvotājiem kompensācijās, cietis fiasko. Bet tas vēl nav viss. Tiesa ne vien noraidīja likvidatora prasību, bet arī pieprasīja tam samaksāt tiesas izdevumus. “Atkal kārtējie trīs miljoni. Tādējādi gan noguldītāji nesaņems kompensācijas, gan arī tiesu izdevumiem būs jāatņem tā nauda, kas vēl “Bankas Baltija” likvidatoram bija. Iedzīvotāji zaudēs arī šos trīs miljonus,” secināja I.Emsis. Viņš nedomā, ka sprieduma pārsūdzēšana vēl varēs ko līdzēt, jo neba Stokholmas apgabaltiesas lēmums ir bez pamata. “Gluži otrādi – viņi ir saskatījuši vainu toreizējās Latvijas Bankas vadības, konkrētāk – Einara Repšes – darbībā, un citi līdzvainīgie nav atrasti.
