Pagājušās nedēļas vidū Ministru prezidents Indulis Emsis organizēja preses konferenci, lai informētu reģionālo laikrakstu žurnālistus par padarīto un darāmo.
Pagājušās nedēļas vidū Ministru prezidents Indulis Emsis organizēja preses konferenci, lai informētu reģionālo laikrakstu žurnālistus par padarīto un darāmo. Premjers centās radīt pārliecināta un demokrātiska vadītāja tēlu, solot paaugstināt algas karavīriem, indeksēt pensijas un nodrošināt “mieru un saticību Latvijā”.
Vēl pirms konferences, Emsim kavējoties, žurnālisti neoficiāli sprieda, ka visi iepriekšējie ministru prezidenti gan esot bijuši ļoti punktuāli. Varētu domāt, ka tā nav laba zīme, tomēr turpmākais liecināja, ka valdības vadītājs ir gana nopietns un kādreizējam tautpartejiskajam iekšlietu ministram tik raksturīgais smaids Emša sejā turpmākajā stundā tā arī neuzradās.
Runājot par valdībai aktuālāko iepriekšējā pusgadā, Emsis minēja ES līguma saistību izpildi. Viņš bija gandarīts, ka Latvija pilnībā akceptēta ES, turklāt izdevies izvairīties no iespējamām soda sankcijām. Pilnībā esot izmantoti ES piedāvātie finanšu resursi, jau tagad akreditētas institūcijas lauku atbalsta saņemšanai. Premjers prognozēja: “Varam gaidīt lielu ekonomikas uzplaukumu, saņemot ES līdzekļus. Jau tagad Satiksmes un Vides ministrijai projektu izstrādāts vairāk nekā iespējamās naudas.” Emsis bija patīkami pārsteigts, ka laukos dzīvo viedi cilvēki, kas prot sagatavot projektus, jo Latvija ir viena no tām trim ES dalībvalstīm, kur SAPARD nauda izlietota par vairāk nekā 100 procentiem. Īpaši Emsis nolēmis pievērst uzmanību mežu sektoram, solot atgūt valsts pārvaldi pār to.
Līdz ar prieku par darbavietu skaita straujo palielināšananos Ministru prezidents ir norūpējies par kvalificētu darbinieku trūkumu. Tāpēc par prioritāti savas valdības laikā viņš noteicis arī pārkvalifikācijas veicināšanu. “Visas investīcijas virzīsim mazo un vidējo uzņēmumu skaita palielināšanai – realizēsim īpašu programmu,” atklāja valdības vadītājs, secinot, ka lielu uzņēmumu tapšana Latvijā nav iespējama mazā darbaspēka skaita dēļ. Šogad esot ļoti labi nodokļu ieņēmumi, kas liecina par “aplokšņu” naudu samazināšanos un tautsaimniecības atveseļošanos. Plānots, ka jau rudenī budžetā varētu būt ap 70 – 100 miljonu latu papildu ieņēmumi. Emsis solīja oktobrī pensijas paaugstināt vidēji par pieciem latiem un jau ar šāgada budžeta grozījumiem palielināt neapliekamo minimumu, kas līdz 2010. gadam sasniegšot 70 latu līdzšinējā 21 vietā.
Līdz ar pāreju uz profesionālo armiju tikšot palielinātas arī karavīru algas. Vēl arvien valdība turpināšot sekmēt brīvprātīgu novadu apvienošanu ar devīzi: “Sekmēsim, bet nepiespiedīsim!”. Uz žurnālistu jautājumu, kā izpaudīsies sekmēšana, Emsis atbildēja, ka tās varētu būt investīcijas infrastruktūrai, skolu jumtu remontiem u.c. Valdības vadītājs apņēmies vēl vienu divus gadus paturēt, bet tad ļaut pacelt īres griestus. Šajā laikā plānots palielināt valsts investīcijas sociālo māju celtniecībai, lai būtu kur dzīvot tiem, kam īres maksas varētu izrādīties par augstām.
Konferencē Emsis norādīja arī uz iepriekšējo valdību vadītāju kļūdām. “”Lielais priekšgājējs” atstājis milzīgas starptautiskas saistības piecu līdz septiņu miljonu latu apmērā. Šie izdevumi nav iekļauti šā gada budžeta izdevumos, nu “ieslēdzies neapturams skaitītājs” un būs jāmaksā 500 tūkstošus latu soda nauda. Apturēti investīciju projekti un būvju celtniecība, par ko būvnieki līdz ar resursu sadārdzinājumu aprēķina jaunas tāmes,” teica Emsis.
Kaut gan budžeta ieņēmumu prognozes ir optimistiskas, Ministru prezidents apliecināja, ka visas vajadzības apmierināt neizdosies. “Par līdzekļu izlietojumu jāvienojas ministriem, turklāt valstī jāsaglabā finansiālā stabilitāte,” pārliecināts valdības vadītājs.
