Eiropas Komisijas delegācija Latvijā pārstāv EK, un tai ir vēstniecības statuss.
Eiropas Komisijas (EK) delegācija Latvijā pārstāv EK, un tai ir vēstniecības statuss. Delegācijas vadītājs Endrjū Rasbašs paskaidro: «Eiropas Komisija uztur delegācijas tikai tajās valstīs, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībnieces. Kad Latvija pievienosies ES, mēs slēgsim delegāciju un mans mandāts būs beidzies. Patiesībā mans mērķis ir būt pēdējam Eiropas Komisijas delegācijas vadītājam. Kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, delegācija tiks slēgta un es palikšu bez darba…»
Piedāvājam E.Rasbaša «Ziņām» sniegto interviju.
Lūdzu, īsumā iepazīstiniet ar jūsu vadītās delegācijas darbības virzieniem!
EK ar katru valsti strādā individuāli, un tās delegācijas ir atbildīgas tieši par tām jomām, kurās darbojas EK. Tās ir politiskās un ekonomiskās attiecības, īpaši tirdzniecība (Eiropas līgums tika parakstīts 1995. gada jūnijā), kā arī paplašināšanās procesa veicināšana Latvijā (kas patlaban ir pats svarīgākais uzdevums) ar ekonomiskā un finansiālā atbalsta palīdzību.
Komisijai jānodrošina laba informācijas apmaiņa starp EK Briselē un Latvijas varas iestādēm. Cilvēki Briselē grib zināt, ko šejienieši domā, kāds noskaņojums, bet Latvijai sniedzam informāciju par ES. Mūsu delegācija ir kā abpus veramas durvis, darbojamies kā informācijas kanāls. Mans uzdevums ir vērot, kas notiek Latvijā un kopsavilkuma veidā par to ziņot ES. Vēl mums jānodrošina, lai ES pirmsiestāšanās finansiālais atbalsts patiešām palīdzētu Latvijai sagatavoties kļūt par dalībvalsti. Latvijas valdībai, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem pašlaik būtu jāizprot, ko dalība ES patiesībā nozīmē. Latvijai nepieciešama pēciestāšanās stratēģija, lai tā kļūtu par efektīvu dalībvalsti, kas spēj pilnībā uzņemties gan atbildību, gan arī izmantot visas piedāvātās priekšrocības. Latvija jau īsteno veiksmīgu pirmsiestāšanās stratēģiju. Vēl vairāk – SAPARD aģentūras akreditācija pierāda, ka tajās jomās, kur administratīvo spēju nostiprināšana ir noteikta par prioritāti, Latvija ir spējīga tās īstenot.
Tas pārliecina mani, ka esat gatavi nostiprināt administratīvo un tiesu spēju, kā arī cīnīties pret korupciju. Šīs divas un vēl paātrināta minoritāšu sociālā integrācija ir galvenās jomas, kurās vēl jāpiestrādā, lai ES «vecās» dalībvalstis pēc pievienošanas varētu pārliecināties, ka Latvija neapdraudēs nevienu no ES sasniegumiem – vienoto tirgu, augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, sadarbību tieslietās un iekšlietās.
Tātad pagaidām neesam vēl šādu līmeni sasnieguši?
Lai EK varētu dot šādu apliecinājumu dalībvalstīm, vēl ne. Tomēr esmu pārliecināts, ka Latvijai ir griba un spēja pabeigt sarunas šogad.
Cik sekmīgi un racionāli, jūsuprāt, Latvija izmanto ES finansu atbalstu? Vai naudas izlietojums tiek kontrolēts?
SAPARD projekta līdzekļus pilnībā pārvalda Latvijas valsts institūcijas bez jebkādas ES iejaukšanās. Tikai pēc naudas izlietojuma notiks audits, kas noteiks, vai līdzekļi izlietoti mērķtiecīgi. Ja tā nebūs, nauda būs jāatmaksā. Ar PHARE un ISPA projektiem tas ir mazliet citādi. Komisijai ir savi finansu noteikumi, kas paredz vairākpakāpju procedūru šo līdzekļu izmantošanā. Nauda tiek nodota Latvijai, to saņem Finansu ministrija, un tā jāizlieto pēc ES noteikumiem attiecībā uz konkursu izsludināšanu un līgumu slēgšanu. Mēs apstiprinām noslēgtos līgumus, tādēļ puse mūsu darbinieku strādā tieši ar šiem konkursiem un, protams, arī ar līgumu pārbaudi pēc to izpildes.
Kādas ir jūsu vadītās delegācijas attiecības ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām?
Šajā ziņā es esmu sliktākā pozīcijā, jo nerunāju latviski un arī krieviski… Esmu ļoti ierobežots, lai personīgi veidotu kontaktus ar Latvijas pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Tāda problēma ir apmēram pusei EK darbinieku. Tādēļ būtiski, ka mūsu delegācijā strādā vietējie speciālisti, kas palīdz. Informāciju, ko saņemam no NVO, varam izmantot kā indikatoru, kas liecina par norisēm valsts institūcijās un sabiedrībā. Tajā pašā laikā uzskatu, ka nevalstisko organizāciju sektors Latvijā ir samērā vāji attīstīts. Tām jākļūst daudz spēcīgākām pēc tam, kad Latvija kļūs ES dalībniece. Tādēļ ir izstrādātas atbalsta programmas, lai valdību veicinātu palīdzēt attīstīties NVO. Mēs finansējam ļoti daudz NVO projektu.
Vai jūs varētu īsumā pastāstīt par savu karjeru?
Esmu no Londonas, EK sāku strādāt, kad man bija 23 gadi. Darbojos finansu kontroles sistēmā, tad pārgāju pie savas mīļākās tēmas – makroekonomikas –, strādāju pie ASV ekonomikas analīzes. Kad krita Berlīnes mūris un «izrādījās», ka dzīve norit arī Elbas otrā pusē, tika meklēts ekonomists, kas varētu strādāt EK delegācijā. Man piedāvāja darbu Polijā, vēlāk Rumānijā, tad kādu laiku Briselē, un nu esmu Rīgā.
Darbs ES administrācijā ir saistīts ar biežiem komandējumiem, dzīvesvietas maiņu… Vai nav grūti? Kādas izredzes nākotnē ir Latvijas iedzīvotājiem iesaistīties līdzīgā darbā?
Viegli patiešām nav, taču interesanti, un es priecājos, ka arī apmēram 300 Latvijas iedzīvotāju varēs rast iespēju strādāt vai nu EK, vai Eiropas parlamentā un citās institūcijās. Galvenokārt būs vajadzīgi tulki, taču notiks arī konkursi uz administratīvajiem amatiem un būs jākonkurē ar pārējo valstu kandidātiem. Tagad EK vien nodarbināti ap 15 000 cilvēku, bet vēl ir Eiropas Parlaments, Eiropas Padome… Kopā varētu būt ap 25 tūkstoši cilvēku.
Vai EK delegācijai ir noteiktas sadarbības shēmas ar atsevišķiem Latvijas reģioniem?
EK delegācija strādā nevis Rīgā, bet visā Latvijā! Mēs esam centušies, lai informācija sasniegtu visu valsts teritoriju, kur mums ir 34 informācijas punkti – lielākoties tās ir publiskās bibliotēkas. Arī Jelgavā tāds punkts ir. Rīkojam reģionu dienas, izbraukuma seminārus…
Tas ir, stāstāt par ES priekšrocībām?
Nē, tikai skaidrojam un atbildam uz jautājumiem, jo par ES plusiem un mīnusiem būtībā jāpārliecina jūsu valdībai. EK tikai cenšas sniegt neatkarīgu, objektīvu informāciju.
Kas, jūsuprāt, būtu jāņem vērā Latvijas iedzīvotājiem, gatavojoties nākamā gada referendumam?
Pirms balsot par vai pret iestāšanos ES, būtu jāpatur prātā trīs lietas. Pirmām kārtām katram vajadzētu domāt par saviem bērniem un mazbērniem, jo tas, ko Latvija izvēlēsies, ietekmēs vairākas paaudzes. Tas ir ļoti nopietns un sarežģīts lēmums, tāpēc būs rūpīgi jāizšķir gan ieguvumi, gan iespējamie zaudējumi. No ekonomiskā viedokļa Latvijai, manuprāt, būtu acīmredzami labāk atrasties ES sastāvā. Taču sarežģīts ir jautājums par kultūru. Latvijā runā latviešu un krievu valodā, un cilvēku viedokļi var atšķirties. Skaidrs, ka latviešu valoda būs oficiālā ES valoda, tāpēc automātiski tiks izveidota sistēma, kurā latviešu valoda varēs pastāvēt un Latvija spēs attīstīt savas kultūras tradīcijas. Krieviski runājošai iedzīvotāju daļai būs īpatnēja situācija. Arī viņiem būtu interesanti, piemēram, ceļot un strādāt ES, taču, ja viņi nebūs Latvijas pilsoņi, radīsies sarežģījumi… Tajā pašā laikā Latvija spēj dot ES savu ļoti augstu attīstīto lingvistisko kapacitāti, jo šeit cilvēkiem ir normāli būt saskarsmē bilingvāliem. Ja kāds krievu uzņēmums gribēs izveidot savu pārstāvniecību ES vai arī kāds ES uzņēmums vēlēsies dibināt sakarus Krievijā, Latvija noteikti būs viena no tām vietām, kur meklēs padomu un kadrus. Tai vajadzēs mācīties sadzīvot ar ES valstīm, vienalga, vai tā būs ES «iekšā» vai arī «ārpusē». Atšķirība ir tā, ka Latvijai, atrodoties ES, būs iespējams piedalīties lēmumu pieņemšanā. Jo Latvijas pārstāvji būs gan Eiropas Komisijā, gan Eiropas Parlamentā un ministru tikšanās reizēs, Eiropas tiesā strādās Latvijas tiesnesis… Taču šādas tiesības būs vienīgi pilsoņiem.
Tātad viena no problēmām ir pilsonības jautājums.
ES likumi netika izstrādāti īpaši Latvijai. Tie tika radīti iepriekš un attiecas vienādi uz visām dalībvalstīm. Tie paredz, ka par ES pilsoni kļūst katrs, kas ir attiecīgas dalībvalsts pilsonis, un viņš var vēlēt un tikt ievēlēts gan pašvaldībās, gan ES institūcijās. Piemēram, ja Latvija iestāsies ES un es, britu pilsonis, šeit vēl dzīvotu, tad es varētu piedalīties, piemēram, Jelgavas pašvaldības vēlēšanās. Bet nepilsonim, kas varbūt visu mūžu šeit nodzīvojis, tādu tiesību nebūs. Vēl svarīgas tiesības ir strādāt jebkurā ES valstī. Nepilsoņiem, protams, tādu nebūs. Tā kā tas ir ļoti svarīgs jautājums, nepilsoņiem vajadzētu aktīvāk izteikt vēlmi naturalizēties un valstij viņiem aktīvāk būtu jāpalīdz.
Līdz šim Latvijas sabiedrība pārsvarā spriedusi apmēram tā: ko no iestāšanās ES iegūsim mēs? Bet ko iegūs vai neiegūs ES, ja Latvija tajā iestāsies vai neiestāsies? Kādā kvalitātē jūs redzat Latviju kā dalībvalsti – ekonomiski stipru vai tikai… kā atpūtas un medību vietu bagātajiem rietumniekiem?
Latvija var sniegt ļoti dziļās zināšanas par savu lielo austrumu kaimiņu, kuru ļoti labi iepazinusi 50 gadu ilgajā okupācijas periodā. Atklāti runājot, ES attieksme pārrunās ar Krieviju dažkārt ir naiva un vienkāršota. Jūs varētu daudz palīdzēt. Plus jūsu ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā pozīcijā. Arī turpmāk Latvija varētu būt saikne starp Rietumeiropu un Krieviju. Šim jautājumam ir arī cita puse: kas būs, ja referendumā Igaunija un Lietuva nobalsos par ES, bet Latvija ne? Tad rastos milzīgs haoss, jo plānojam, ka visas trīs valstis savienībā iestāsies kopā.
Kā jūs vērtējat Latvijas pašreizējo ekonomikas attīstību?
Latvijas izaugsmes rādītāji pērn bijuši visaugstākie kandidātvalstu vidū. Tas ir diezgan liels sasniegums, lai nākotnē panāktu, piemēram, tādu darba samaksas līmeni, kāds ir ES. Taču, ja Latvija vēlas sasniegt tādu līmeni, jums ir jāpanāk vēl trīskārtējs pašreizējo attīstības tempu pieaugums. Tā ka Latvijai vēl ilgāku laiku jāsaglabā šādi izaugsmes rādītāji. Tieši tā, piemēram, izdarījuši īri.
Paldies par sarunu! Vai tās noslēgumā jūs gribētu, lai jums novēlu ātrāk «palikt bez darba»?
Paldies! Kā jau teicu sākumā, tādā gadījumā mana misija būs izpildīta.
