Pagājušā gada nogalē tika akceptēta Latvijas Republikas valdības politika enerģētikā.
Pagājušā gada nogalē tika akceptēta Latvijas Republikas valdības politika enerģētikā.
Dokumentā tika definēts šā sektora uzdevums veikt drošu, vidi saudzējošu un ilglaicīgu tautsaimniecības un iedzīvotāju apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un kvalitātē, nodrošinot energouzņēmumu un tautsaimniecības efektivitātes un konkurences spēju paaugstināšanos, kā arī drošu energoresursu tranzīta plūsmu caur Latviju. Tāda ir arī katra iedzīvotāja un uzņēmēja vēlēšanās, jo valsts enerģētikas politika skar katru no mums un vienaldzīgo šajā lietā nav.
Pašreizējā situācija un ieceres
Pēdējos piecos gados enerģijas patēriņš Latvijā ir stabilizējies, un straujš patēriņa pieaugums nav paredzams. Tomēr situāciju sarežģī tas, ka vietējo resursu daļa kopējā patēriņa bilancē nepārsniedz 25 līdz 30 procentus, tāpēc nav garantijas piegādātās enerģijas cenu stabilitātei.
1998. gada 6. oktobrī ir stājies spēkā Enerģētikas likums, kas reglamentē šo tautsaimniecības infrastruktūras sastāvdaļu tirgus ekonomikas apstākļos un aptver energoresursu ieguvi, izmantošanu un dažādu enerģijas veidu ražošanu, pārvaldi, sadali, piegādi enerģijas patērētājiem. Likums arī nosaka pārvaldes kārtību enerģētikā un energouzņēmumu darbības organizēšanas un attīstības principus.
Dokumentā paredzēts ņemt vērā enerģijas tirgus liberalizācijas principus un Eiropas valstu enerģētikas struktūru attīstības tendences, sekmējot konkurējoša enerģētikas tirgus veidošanos, jo Latvija šajā nozarē ir uzņēmusies dažādas starptautiskas saistības ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
Enerģētikas politikas ietvaros valdība neatbalstīs subsīdiju piešķiršanu energoapgādes uzņēmumiem un veicinās tirgus attiecību veidošanos un konkurenci tajās energoapgādes jomās, kurām ir dabiskā monopola raksturs. Liekas, Jelgavā šā dokumenta nākamā sadaļa varētu būt īpaši aktuāla: elektroenerģijas un dabasgāzes tarifu noteikšana iedzīvotājiem arī turpmāk pilnībā tiks uzticēta neatkarīgai regulēšanas institūcijai, bet siltumenerģijai no centralizētām sistēmām – pašvaldībām, lietojot tādas regulēšanas metodes, kas stimulē energoapgādes uzņēmumus paaugstināt darbības efektivitāti.
Valdība atbalstīs arī jaunu tranzīta sistēmu un ar to saistītu pakalpojumu kompleksu veidošanu. Savukārt maznodrošināto enerģijas patērētāju aizsardzībai kalpos sociālās aizsardzības programmas. Tiks atbalstīti enerģijas ražotāji, kas paaugstinās energoapgādes drošumu, būs orientēti uz vietējo resursu izmantošanu un enerģijas importa samazināšanu, kā arī jaunu energoefektīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Ar likumdošanas aktiem tiks veicināta saražotās enerģijas racionāla izmantošana un patēriņš. Tiks veicināti projekti, kuros realizēsies enerģijas koģenerācijas cikls (enerģijas kopražošana), ražojot siltumu centralizētai siltumapgādes sistēmai vai tehnoloģiskajiem procesiem, kā blakusprodukts tiks iegūta elektroenerģija.
Plāni elektroenerģijas apgādē
Valdība ir apņēmusies veikt «Latvenergo» privatizāciju, veicinot tirgus attiecību veidošanos un elektroenerģijas uzņēmumu konkurētspēju, saglabājot Latvijas energosistēmas vienotību un nepieļaujot privātā monopola rašanos. «Latvenergo» lietotājiem piegādā līdz 98 procentiem elektroenerģijas, taču pakāpeniski palielinās arī neatkarīgo elektroenerģijas ražotāju īpatsvars. Jauna, neatkarīga 100 MW elektroenerģijas avota celtniecībai ir izdota licence akciju sabiedrībai «Brocēnu elektrostacija», ir izteikta arī citu uzņēmēju interese par šo uzņēmējdarbības veidu.
Par enerģētiku atbildīgās Baltijas valstu amatpersonas vairākkārt ir izteikušas atbalstu kopēja elektrības tirgus izveidei, jo vienots tirgus nākotnē varētu būt viena no Baltijas gredzena sastāvdaļām. Valdība vēlas nodrošināt ilglaicīgu elektroenerģijas apgādes drošumu un paaugstināt kvalitāti. Tie būs galvenie kritēriji konkursu organizēšanā un licenču izsniegšanā, sākot jaunu elektroenerģijas avotu attīstību. Ekonomikas ministrs Vladimirs Makārovs ir paziņojis, ka bez konkursa netiks izsniegta neviena licence elektroenerģijas avotu būvei, ar to domājot «Liepājas metalurga» vadības aktivitātes. Arī šim uzņēmumam būs jāiztur konkurss. Šādā veidā tiks veicināta neatkarīgo ražotāju izveidošanās, lai samazinātu atkarību no importējamās elektroenerģijas piegādātājiem. Valdība iesaka rēķināties ar elektroenerģijas realizācijas tarifa palielināšanu līdz 10 procentiem gadā.
Valdība ir paredzējusi ar pašvaldībām veikt saskaņotus pasākumus, lai nodrošinātu ilglaicīgu, drošu un kvalitatīvu patērētāju siltumapgādi, ņemot vērā sabiedrības intereses. Vietējo pašvaldību attīstības plānu ietvaros tiek regulēta un plānota ilglaicīga siltumapgāde lietotāju interesēs, nosakot zonas, kur īstenojama centralizētā siltumapgāde un kur lietotāji var izvēlēties apkures veidu. Siltumenerģijas lietotāju izvēles tiesības tiek ierobežotas, ja tās skar sabiedrības intereses vai nelabvēlīgi ietekmē apkārtējo vidi: ja lietotājiem pašreizējā sistēmā nav iespējams nodrošināt citu siltumapgādi; ja resursi izmantoti neefektīvi; ja tiek likvidēta koģenerācijas izmantošana un rada neatgūstamas izmaksas; ja palielinās lokālais izmešu daudzums. Valdība atbalstīs vietējā kurināmā izmantošanu un kvalitatīvu vietējo siltumapgādes sistēmās izmantojamo iekārtu un materiālu ražotājus. Tiks nodrošināta konsekventa centralizētās siltumapgādes uzņēmējsabiedrību komercializācija un privatizācija, nepieļaujot atkāpes un izkropļojumus (t.sk. nerisinot vienu patērētāju maksātnespējas problēmas uz citu rēķina). Tiesību aktos tiks paredzēta lietotāju parādu jautājumu sakārtošana. Tiks atbalstīti vietējo pašvaldību siltumapgādes optimizācijas pasākumi, kas paredzēs siltumapgādes problēmu detalizētu izpēti un ekonomiski pamatotu siltumapgādes projektu īstenošanu; maksimālu vietējo un atjaunojamo resursu izmantošanu, samazinot importētā kurināmā īpatsvaru; vides aizsardzības prasību ievērošanu.
Novitātes kurināmā politikā
Atsevišķa sadaļa valdības enerģētikas politikā ir veltīta kurināmā un naftas produktu nodrošinājumam. Kurināmā struktūrpolitikas mērķis ir panākt, lai, efektīvi to izlietojot, iegūtu pēc iespējas lētāku enerģiju, samazinot kaitīgo ietekmi uz vidi un paaugstinātu kurināmā apgādes drošumu. Pašreizējā kurināmā bilancē galvenokārt dominē dabasgāzes un naftas produktu imports no vienas valsts – Krievijas. Tādējādi nav kurināmā apgādes drošuma. Tāpēc valdība centīsies nodrošināt ilgtermiņa piegādes no dažādām valstīm. Kā prioritātes ir definētas dažādu kurināmā veidu izmantošana (diversifikācija) un importētā kurināmā aizstāšana ar vietējo. Tiks nodrošinātas kurināmā piegāžu zemākās izmaksas, importa samazināšana un vides aizsardzība. Tiks prognozēta kurināmā izmantošana nacionālajā un reģionālajā līmenī.
Svarīgāko vietu valsts kurināmā bilancē ieņem dabasgāze – 35 līdz 40 procentus. Tas ir arī viens no ekoloģiski tīrākajiem un visefektīvāk izmantojamajiem kurināmajiem. Arī turpmāk tā konkurēs ar citiem kurināmā veidiem. Tiek prognozēts gāzes patēriņa pieaugums no 1,25 miljoniem kubikmetru 1998. gadā līdz apmēram
2 miljoniem 2005. gadā. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmā perspektīvā attīstība tiks saistīta ar vēlmi izmantot dabisko pazemes gāzes krātuvju izbūves potenciālu, kā arī ar iespēju paplašināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves kapacitāti līdz 6,2 miljoniem kubikmetru.
Vismaz tuvākajā laikā Krievijas dabasgāze dominēs šajā reģionā arī tajā gadījumā, ja tiks izbūvēts Ziemeļu gāzes tīkls, tāpēc, Latvijas gāzes tirgus atvēršana tiks atlikta līdz laikam, kad tiks izveidoti alternatīvi tās piegādes ceļi un valsts nebūs atkarīga no viena piegādātāja – Krievijas «Gazprom» vai tās uzņēmējsabiedrībām. Tāpēc par šo svarīgo infrastruktūras nozari tiks nodrošināta kontrole arī pēc akciju sabiedrības «Latvijas gāze» privatizācijas. Valsts paturēs savā īpašumā akcijas, ar kurām tiks nostiprinātas akcionāru līgumā paredzētās īpašās tiesības, kas attiecas uz likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, to sadalot vai atdalot no tās atsevišķas daļas; statūtu izmaiņām, kas skar sabiedrības juridisko adresi un nosaukumu; attīstības stratēģiju unikālo apakšzemes gāzes krātuvju izmantošanā valsts interesēs un nacionālo menedžmentu.
Tāpēc tiks veicināta dabasgāzes īpatsvara palielināšanās kurināmā bilancē uz ekoloģiski kaitīgo kurināmo rēķina, saglabājot un maksimāli izmantojot izbūvētās sistēmas, dabasgāzes izmantošana reģionos, kur izbūvēti un tiks būvēti gāzes vadi, atbalstot elektroenerģijas un siltumenerģijas avotu izvietojuma uzlabošanu, lai mazinātu kurināmā ietekmi uz vidi. Tāpat tiks veicināta arī ekonomiski pamatotu projektu izstrāde, kas paredz gāzes tīklu saslēgšanu ap Baltijas jūru un integrāciju Eiropas gāzes apgādes sistēmā.
Naftas tranzīts un iespējamā ieguve
Valdība atbalsta Latvijas daļas palielināšanos naftas un naftas produktu transportēšanas pakalpojumu sniegšanā pasaules tirgū, par tuvāko uzdevumu uzskatot naftas un tās produktu tranzīta koridora jaudas palielināšanu, izbūvējot jaunu maģistrālo cauruļvadu Polocka (Baltkrievija) – Ventspils, kā arī, palielinot naftas un tās produktu pārkraušanas terminālu un ostu jaudas Ventspilī un citās ostas pilsētās. Šajā nolūkā valdība veicinās starptautisko sadarbību cauruļvadu sistēmas izbūvē un tās tālākā ekspluatācijā, risinās zemes īpašumu jautājumus, kas saistīti ar cauruļvadu sistēmas izbūvi, aizstāvēs Latvijas intereses ES institūcijās, kā arī Ziemeļu dimensijas projektu īstenošanas procesā.
Latvijas un Lietuvas jūras robežas noteikšana ir ieviesusi skaidrību potenciālo naftas ieguves rajonu sadalījumā Baltijas jūrā. Ņemot vērā iespējamos naftas ieguves daudzumus, valdība organizēs licencēšanas raundu naftas ieguves bloku izsolei, noteiks valsts pārstāvniecību un valsts intereses pārstāvošas organizācijas konkrētajos ieguves projektos, kā arī izskatīs naftas pārstrādes lietderību valstī.
Naftas produkti (kurināmais un degviela transportam) ieņem ievērojamu vietu – 35 līdz 41 procentu – kopējā energoresursu tirgū, kas ir liberalizēts un darbojas neierobežotas konkurences apstākļos.
Mazuta daļa kopējā patērētās enerģijas struktūrā būs atkarīga no tā kvalitātes (sēra satura) un iespaida uz apkārtējo vidi, patērētāja maksātspējas un nodokļu politikas, kas orientēs uz mazuta ar mazāku sēra saturu izmantošanu, videi draudzīgākām tehnoloģijām un aizstāšanu ar ekoloģiski mazāk kaitīgiem kurināmā veidiem.
Naftas produktu piegādes drošumu nosaka brīvā tirgus apstākļos radītā produktu plūsma Latvijā no Krievijas, Lietuvas, Somijas, Dānijas, Lielbritānijas utt. ES noteikto naftas produktu 90 dienu patēriņa rezervju izveidošanai valdība pieņems lēmumu par šādu modeli.
Savukārt cietā kurināmā – no NVS un Polijas importēto ogļu un kurināmās koksnes un kūdras – piegādi arī turpmāk veiks privātās struktūras un pašvaldības uzņēmumi. Ņemot vērā, ka koksnes īpatsvars Latvijas kurināmā bilancē varētu sasniegt 25 līdz 30 procentus, valdība atbalstīs uzņēmējsabiedrību projektus, kas vērsti uz koksnes maksimālu izmantošanu.
