Ir pagājuši 45 gadi, kopš Latvijas iedzīvotāji var uz pasauli skatīties caur TV ekrānu, jo tieši pirms tik ilga laika tika dibināta Latvijas Televīzija.
Ir pagājuši 45 gadi, kopš Latvijas iedzīvotāji var uz pasauli skatīties caur TV ekrānu, jo tieši pirms tik ilga laika tika dibināta Latvijas Televīzija. Laikam ritot, tā piedzīvojusi pāreju no melnbaltiem raidījumiem uz krāsainiem, ir pārciesti cenzūras laiki, nomainījušās paaudzes. Arī pašlaik televīzijā notiek pārmaiņas. Kā tās iespaido skatītājus un kāda šķiet televīzijas nākotne, par to intervijā «Ziņām» stāsta Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.
Kā jūs vērtējat Latvijas Televīzijas darbību?
– Kopumā – pozitīvi. Latvijas Televīzija pašlaik ir vienīgais masu informācijas līdzeklis, kas pamatā pārtiek no sabiedrības naudas. Televīzija ar savu oriģinālprodukciju – labāku vai sliktāku, daudz kritizētu un peltu – tomēr nodrošina to, kas, manuprāt, mūsu valsts sabiedrībai nepieciešams. Tās nav tikai filmas un seriāli, bet arī laba informācija. Man prieks, ka arī «Panorāma» pēdējā laikā kļuvusi kvalitatīvāka, iekļaujot savā izvērsumā rubriku «Mūsu cilvēks», ko vada Baiba Strautmane. Ir vesela rinda raidījumu, kas ir labi un ko neraida neviena cita televīzija, bet kas latviešu mentalitātei ir vajadzīgi – gan informatīvi, gan izklaidējoši, gan skaidrojoši. Es zinu, ka daudzas pārraides skatās arī Latvijā dzīvojošie krievi.
Turklāt Latvijas televīzijā, paldies Dievam, ir saglabājies daudz dažādu pārraižu no laika, kad oriģinālraidījumu bija pietiekami.
Ir kāds ļoti elementārs princips, proti, katram vispirms interesē, kas notiek viņa ģimenē, tad mājā, uz tuvākās ielas, bet tad – pilsētā un valstī, kurā viņš dzīvo. Tas tomēr ir primārais, lai arī kā mēs neskandinātu, ka atvērtām acīm skatāmies pasaulē. Latvijas Televīzija ne tikai atver pasauli, bet arī informē par Latviju – par mūsu mājām, kur dzīvojam. Ir ļoti svarīgi runāt par savām problēmām, saviem cilvēkiem, kultūru, laukiem, jo kurš gan to darīs, ja ne mēs paši! Arī komerciālās raidorganizācijas daļēji to dara, bet to galvenais uzdevums ir pelnīt naudu, lai iepirktu labākas programmas. Latvijas Televīzija savus materiālos apsvērumus daudz mazāk var ņemt vērā.
Mūsu uzņēmumā strādā ļoti daudz entuziastu, kas diemžēl nesaņem vajadzīgo atalgojumu. Televīzijas izmaksas visā pasaulē ir līdzīgas, tomēr mēs vēl arvien balansējam uz tā, ka strādājošie saņem mazas algas. Grūti pateikt, cik ilgi to izturēsim, jo pagaidām televīzija pastāv tikai darbinieku entuziasma un mīlestības dēļ.
Kādas nepilnības vēl jūs saskatāt Latvijas Televīzijas darbībā?
– Latvijas Televīzija ir reorganizācijas stadijā, kas gan ir loģiski, bet pārmaiņām bija jānāk krietni vien agrāk. Protams, tam ir arī attaisnojums. Šajā organizācijā strādā vairāk nekā 800 cilvēku un ir ļoti sarežģīts mehānisms, kas izstrādājies daudzu gadu laikā. Reorganizācija saistīta arī ar izmaiņām programmā, un, kā zinām, biežas izmaiņas nekad nav nākušas par labu. Cilvēki noteiktos laikos meklē sev interesējošos raidījumus un pierod pie tiem. Bet ceru, ka drīzumā Latvijas Televīzija ieies zināmā ritmā un katru ceturksni programma netiks mainīta. ar to varēs rēķināties gan skatītāji, gan reklāmdevēji.
Otra problēma ir saistīta ar nepietiekamajām algām, kā dēļ tiek zaudēti ļoti labi, profesionāli kadri. Samērā grūti ir apmācīt jaunus speciālistus. Entuziasma laiks nav mūžīgs, bet televīzija prasa milzīgu atdevi un mīlestību pret to, ko dara.
Tās kā saziņas līdzekļa ietekme arvien palielinās. kāda nākotnē būs Latvijas Televīzijas vieta mūsu sabiedrībā?
– Milzīga. Televīzija tādā vai citādā modifikācijā pastāvēs vēl ļoti ilgi. Pirmkārt, tā ir viens no visvienkāršākajiem un interesantākajiem informācijas iegūšanas veidiem. Lai arī internets pašlaik ienāk ar milzīgu spēku, televīzija savu vietu saglabā un kļūst vēl nozīmīgāka. Cilvēks pēc būtības ir slinks, bet, lai iegūtu informāciju pa televizoru, ir tikai jānospiež poga, un jūs varat tajā pašā laikā dzert tēju, pļāpāt vai darīt vēl kaut ko citu. Noteiktā brīdī tomēr pievēršat uzmanību ekrānam.
Otrkārt, televīzijai ir liela ticamība. Cilvēks ne tikai izlasa vai dzird, bet arī redz. Tas nenozīmē, ka cilvēks notic visam, ko rāda. Viņš pats var izsecināt, kāda ir patiesība, jo televīzija ir ļoti nežēlīga. Tā parāda, kad cilvēks melo, vai runātājs ir gudrs, vai muļķis. Vērīgam skatītājam tā ļoti daudz ko atklāj.
Treškārt, vairākiem iedzīvotājiem televīzija ir vienīgā kontaktēšanās iespēja ar ārpasauli. Pašlaik ir ļoti slikti demogrāfiskie rādītāji, un televizors ieņem radinieku un draugu vietu.
Tāpat ir sagaidāmi diezgan lieli tehnikas brīnumi. Es paredzu, ka nepaies nemaz tik ilgs laiks, kad arī Latvijā radīsies iespēja no kādiem 200 kanāliem izveidot savu programmu un vakarā, atnākot mājās, jūs varēsiet skatīties paša izvēlētas ziņas. Tehnika attīstīsies ļoti strauji, būs milzīgas iespējas un ļoti liela izvēle, arī konkurence. Tomēr Latvijas Televīzija saglabās savu vietu, jo cilvēki vispirms vēlēsies uzzināt, kas notiek mūsu pašu zemē.
Vēl arvien tiek runāts par abonentmaksas ieviešanu. cik tas ir reāli?
– Šis jautājums mums jāapspriež ar Saeimas deputātiem un Ministru kabinetu, bet es domāju, ka tas pašlaik ir viens no ceļiem, kas ejams Latvijā. Gribētu pateikt sabiedrībai, ka šis nebūs milzīgs nodoklis, kas uzliks lielu smagumu. Abonentmaksas jautājums tiks risināts mierīgi un saprātīgi, tiks diskutēts arī ar sabiedrību, lai atrastu īsto ceļu. Mēs neesam pie tā sākuši strādāt ar pareizajām pārliecināšanas metodēm, tāpēc sabiedrībā ir radies diezgan negatīvs iespaids par to, ko nozīmēs abonentmaksa.
Pēc cik ilga laika abonentmaksas varētu ieviest?
– Ja Saeima šādu lēmumu pieņems, mehānisms varētu tikt ieviests ap 2000. gadu, bet reāli vajadzētu sākt maksāt ap 2001. gadu.
