Ēnu dienas notiek 106 valstīs, tās rīko «Junior Achievment» – organizācija, kas gādā par skolēnu ekonomisko un biznesa izglītību, sniedzot pirmo praktisko pieredzi izvēlētajā arodā.
Ēnu dienas notiek 106 valstīs, tās rīko “Junior Achievment” – organizācija, kas gādā par skolēnu ekonomisko un biznesa izglītību, sniedzot pirmo praktisko pieredzi izvēlētajā arodā. Varbūt kādam liekas, ka šī diena ir ļoti laba iespēja, lai neapmeklētu skolu, “patusētos” mazliet neierastā vidē. Tik vienkārši tas patiesībā nemaz nav. Ir jāiegulda darbs.
“Zemgales Ziņās” “ēnojās” pieci puiši – Roberts, Aleksejs, Raivis, Kalvis un Māris. Ko viņi saka par darbu redakcijā?
Roberts skolā bija Ēnu dienas koordinators – ievāca un apkopoja datus, organizēja iespēju iet uz “Ziņām” un Jelgavas Domi. Pēc viņa aicinājuma draugi devās apskatīt, kā top mūsu pilsētas avīze. Pēc “ēnošanās” viņi saprata, ka šis darbs nav tik aizraujošs, kā likās, drīzāk vienmuļš un vienveidīgs. Šī Ēnu diena draugiem lika saprast nevis to, ko viņi nākotnē vēlētos, bet tieši otrādi – negribētu darīt. Puiši vēl nav izlēmuši, ar kādu profesiju saistīt savu nākotni.
Aleksejs: “Pats gan nebūtu izvēlējies “ēnot” korespondentu, labāk būtu gribējis sporta treneri vai deputātu. Nebija laika meklēt kādu, tāpēc piekritu Roberta piedāvājumam. Sapratu, ka par žurnālistu negribētu kļūt. Lai arī intervēšana, ir interesanta, rakstu veidošana mani nesaista. Laiks, ko pavada intervējot, ir neilgs salīdzinājumā ar sēdēšanu pie datora un rakstīšanu. Žurnālistu ikdiena ir ļoti noslogota, jāizbraukā pa visiem notikumiem, paspējot vēl kaut ko vērtīgu uzrakstīt. Īpaši grūti ir reģionālo laikrakstu žurnālistiem, jo jāraksta par visām tēmām. Piemēram, “Dienā” ir sporta, politikas un kultūras komentētāji, bet mūsējiem jābūt gataviem uz visu. Domāju, ka arī nākamgad piedalīšos šajā pasākumā, jo sapratu, kas tas ir diezgan interesanti un ne tik sarežģīti, kā sākotnēji šķita.”
Roberts “ēnoja” fotogrāfu Jāni Saliņu, jo gribēja izmēģināt ko nebijušu. Taču pēc pavadītajām stundām redakcijā un ārpus tās, puisim neradās jaunas emocijas un iespaidi. Roberts domā, ka fotogrāfa darbs avīzē ir vienmuļš un garlaicīgs. Viņš gribētu aktīvu nodarbošanos, visdrīzāk saistītu ar dzīvniekiem, iespējams, zirgiem.
Raivis bija maketētāja Ernesta ēna. Skatīties bija interesanti, bet to darīt katru dienu viņš diez vai gribētu. Puisis vēlētos darbu, kas nav tik vienveidīgs. Todien Raivis uzzināja, kā top avīze, jo maketētājs to ļoti labi izskaidroja.
Māris “ēnoja” maketētāju Kārli. Mārim interesē reklāma un mārketings, tāpēc arī Ēnu diena bija pavadīta interesanti. Pirms ciemošanās “Ziņās” likās, ka šajā darbā jāiegulda daudz izdomas, bet izrādījās, ka tas ir ļoti datorizēts. Arī Māris saprata, ka nevēlētos strādāt redakcijā, bet atzina, ka avīzē strādājošie ļoti daudz dod Jelgavai, jo tā ir vienīgais laikraksts pilsētā.
Māris atbalsta Ēnu dienas – tā ir iespēja saprast, kā skolā gūtās zināšanas izmantot praksē un tālākajā darbā.
Kalvis bija korespondenta Gaita ēna. Arī viņš uz “Ziņām” devās tāpēc, ka tas izrādījās tuvākais ceļš. Puisis uzzināja, kā darbojas korespondents. Viņu interesē sports, tāpēc sporta žurnālists, iespējams, varētu būt viena no nākotnes profesijas iespējām. Kalvim patika vērot sadarbību starp cilvēkiem.
