Lai parādītu, kā ES finansējumu izmanto zemnieki Latvijā, vakar Bērvircavas zemnieku saimniecība «Rudeņi» uzņēma Eiropas Parlamenta (EP) deputātus Sandru Kalnieti un Džeimsu Nikolsonu.
Dž.Nikolsons Latvijā ieradies, lai iepazītos ar Latvijas nostāju svarīgākajos Kopējās lauksaimniecības politikas reformas jautājumos. Deputāts Jelgavas novada saimniecībā izteica atbalstu Latvijas zemnieku vēlmei ES lauksaimniecības politiku padarīt taisnīgāku. «Gan Saeimā, gan zemnieki man jautāja – visi prasa lielāku atbalstu, bet kurš būs gatavs dot savu naudu? Varu droši teikt – «vecās» Eiropas valstis apzinās savu pienākumu palīdzēt pārējām,» pārliecināts deputāts.Viņš ir galvenais tā sauktās «Piena pakas» jeb Kopējā tirgus organizācijas noteikumu izmaiņu projekta veidotājs. Tā tika apstiprināta EP plenārsesijā pirms nedēļas. Izmaiņas dos zemniekiem lielākas iespējas vienoties par piena cenām un risināt sarunas ar piena pārstrādātājiem.Novērtē novada zemnieku darbu«Mūsu mērķis ir iepazīstināt Nikolsona kungu ar Latvijas situāciju, lai izšķirošajās sarunās par tiešo maksājumu izlīdzināšanu Latvijai būtu pēc iespējas vairāk atbalstītāju. Latvijas zemnieki nelabprāt uzņem dažādas delegācijas, bet «Rudeņos» esmu trešo reizi. Kopš 2004. gada, kad biju šeit pirmo reizi, viss ir krasi mainījies – maza ferma izaugusi par lielu saimniecību,» zemnieku darbu novērtē S.Kalniete. Viņa ir pārliecināta, ka «Piena pakas» reforma palīdzēs zemniekiem, jo «kooperatīvi, apsēžoties pie sarunu galda ar pārstrādātājiem, varēs vienoties par sev izdevīgu piena pārdošanas cenu». Jaunievedumu, pēc S.Kalnietes teiktā, par labu esam atzinis arī «Latvijas piens», kas Jelgavā ceļ rūpnīcu. Deputāte atbalsta arī priekšlikumu atcelt piena ražošanas kvotas ES no 2015. gada 1. aprīļa. «Pašreizējais pieprasījums pēc piena liecina, ka tas būs nepieciešams un zemnieki saražoto varēs pārdot,» pārliecināta S.Kalniete.Gaida kvotu atcelšanuPozitīvi piena kvotu atcelšanu vērtē arī «Rudeņu» saimniece Jolanta Knope, kura atzīst, ka tās varētu atcelt kaut tagad, jo saimniecība savējās gandrīz izsmēlusi. Arī cenu izmaiņas viņu nebiedē – Latvijas zemnieki piedzīvojuši krasus cenu kritumus un pielāgojušies. «Deputātiem gribējām parādīt, ka Latvijā atšķirībā no daudzām citām valstīm zemnieku ietekmē arī tik dažādie gadalaiki. Tāpēc būtu labi, ja vismaz tiešmaksājumi tiktu sadalīti godīgi,» pauž J.Knope. Viņa atzīst, ka saimniecība no augsto viesu ciemošanās diez vai ko iegūs. «Taču mums ar pretimnākšanu jāatbild Zemnieku saeimai, kas mūs aizstāv, tāpēc piekritām vizītei,» S.Kalnietes teikto, ka zemnieki īpaši nealkst padarīto izrādīt citiem, apstiprina zemniece.
