1957. gadā noslēgtajā Romas līgumā noteikts, ka Eiropas Parlaments «(pārstāv – red.) Eiropas Kopienā apvienoto valstu tautas».
1957. gadā noslēgtajā Romas līgumā noteikts, ka Eiropas Parlaments (EP) “(pārstāv – red.) Eiropas Kopienā apvienoto valstu tautas”. Pašreiz tas ar 626 deputātu starpniecību pārstāv aptuveni 375 miljonus Eiropas pilsoņu 15 valstīs. 12. jūnijā arī Latvijas pilsoņi vēlēs savus priekšstāvjus darbam EP.
Pirmās EP vēlēšanas notika 1979. gada jūnijā. Šis ES pilsoņu vēlētais orgāns likumīgās tiesības iegūst tiešās vispārējās vēlēšanās, to ievēl ik pēc pieciem gadiem. 1992. gadā noslēgtais Māstrihtas līgums un 1997. gadā noslēgtais Amsterdamas līgums EP no konsultatīvas asamblejas ir pārvērtis par likumdevēju parlamentu, kura pilnvaras ir līdzīgas atsevišķo dalībvalstu parlamentu pilnvarām.
EP deputāti
Līdz pēdējai ES paplašināšanai EP bija 626 deputāti. To skaitu no katras valsts nosaka īpašs līgums. Deputātus ievēlē saskaņā ar proporcionālas pārstāvniecības principu, tas notiek vai nu pa reģioniem, kā tas ir, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Beļģijā, vai visā valstī, kā tas ir Francijā, Spānijā un Dānijā. Saskaņā ar jaukto sistēmu (piemēram, Vācijā, Beļģijā, Grieķijā un Luksemburgā) piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta. EP deputātu vēlēšanas visās valstīs notiek saskaņā ar vienādiem demokrātiskiem noteikumiem, ieskaitot balsstiesības no 18 gadu vecuma, sieviešu un vīriešu līdztiesību un aizklātas balsošanas principu. Kopš 1993. gada ikviens ES dalībvalsts pilsonis, kas dzīvo citā ES dalībvalstī, var balsot vai kandidēt vēlēšanās tajā valstī, kur ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta.
Deputātu alga
EP deputāti saņem tādu pašu algu kā attiecīgo valstu parlamentu deputāti. Saviem deputātiem algu maksā katra dalībvalsts. EP ir apņēmies noteikt visiem deputātiem kopējus statūtus, novēršot sistēmu, ka dažādu valstu deputāti saņem atšķirīgu samaksu, tādējādi panākot lielāku pārredzamību. Pagaidām šo principu gan vēl apspriež EP. Deputātiem publiskā reģistrā jādeklarē sava profesionālā darbība un jebkāds cits algots darbs vai amats, kā arī finansiālās intereses un citi ienākumu avoti.
EP sastāvs
Deputātu skaits no katras valsts ir noteikts speciālos līgumos. Parlamenta sēžu zālē deputāti ir sagrupēti pēc piederības politiskajām grupām, nevis pēc valstu delegācijām. Pašlaik EP ir septiņas politiskās grupas, kā arī daži neatkarīgie deputāti. Šajās politiskajās grupās ir pārstāvji no vairāk nekā simts politiskajām partijām dažādās valstīs.
EP darbības principi
EP mītne atrodas Strasbūrā, tomēr tam vēsturisku iemeslu dēļ ir vēl divas darba vietas – Briselē un Luksemburgā. Šajās pilsētās kopš to izveides bijušas galveno ES iestāžu mītnes. Piemēram, Strasbūra, kas ir Francijas un Vācijas izlīguma simbols, kļuva par Eiropas Padomes mītnes vietu, un lielākā daļa EP sesiju risinājušās tieši tur. 1997. gadā parakstītajā Amsterdamas līgumā noteikts, ka “EP mītne ir Strasbūrā, kur notiek 12 ikmēneša plenārsēdes, tai skaitā budžeta komitejas sēde. Papildu plenārsēdes notiek Briselē. Savukārt EP komitejas sanāk Briselē. EP Ģenerālsekretariāts un tā struktūrvienības paliek Luksemburgā”. Praktisku apsvērumu dēļ daļa EP ierēdņu un politisko grupu personāls strādā Briselē. EP ir vienīgā ES iestāde, kuras sanāksmes un apspriedes ir atklātas. Deputāti katru mēnesi nedēļu pavada Strasbūrā plenārsēdē, kad EP sanāk kārtējā sesijā. Papildu sēdes divas dienas notiek Briselē. Parlamentāro komiteju sēdes katru mēnesi divas nedēļas notiek Briselē, bet trešajā nedēļā norisinās politisko grupu sanāksmes.
Parlamenta vadība
EP priekšsēdētājs uzrauga parlamenta un tā struktūru darbību. Viņš vada EP plenārsēdes, Prezidija un Priekšsēdētāju konferences sanāksmes. EP priekšsēdētājs pārstāv parlamentu starptautiskajās attiecībās. Parlamenta Prezidijs atbild par parlamenta budžetu, administratīviem, organizatoriskiem un personāla jautājumiem. Tajā ir parlamenta priekšsēdētājs, 14 priekšsēdētāja vietnieku un pieci kvestori, kas ar padomdevēju tiesībām piedalās to administratīvo jautājumu risināšanā, kas tieši attiecas uz deputātiem. Prezidija locekļus ievēl uz divarpus gadiem. Priekšsēdētāju konference sastāv no parlamenta priekšsēdētāja un politisko grupu priekšsēdētājiem. Tā kā Priekšsēdētāju konference ir parlamenta politiskās pārvaldes struktūra, tā nosaka parlamentāro delegāciju lielumu un vispārējās kompetences, lemj par vietu sadalījumu sēžu zālē un izstrādā plenārsēžu darba grafiku un darba kārtību, kā arī izskata Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumus par komiteju darbu un plenārsēžu darba kārtību.
Politiskās grupas
Gandrīz visi EP deputāti pieder kādai politiskajai grupai. Tos, kas nepieder nevienai, sauc par neatkarīgajiem deputātiem. Politiskajā grupā jābūt deputātiem no vismaz divām dalībvalstīm, un ir noteikts arī minimālais locekļu skaits. Pašlaik EP pārstāvētas septiņas politiskās grupas, kurās ir vairāk nekā 100 dažādu partiju no visām valstīm. Vairākas politiskās grupas saistītas ar partijām Eiropas līmenī. Katrai ir priekšsēdētājs, birojs un sekretariāts.
Pirms plenārsēžu balsojumiem grupas izskata parlamenta komiteju ziņojumus, ņemot vērā savus politiskos uzskatus, un iesniedz grozījumus. Politiskajām grupām liela nozīme ir arī plenārsēžu darba kārtību sagatavošanā un to aktuālo jautājumu izvēlē, kurus izkļauj darba kārtībā.
Komitejas
EP plenārsēžu sagatavošanā piedalās 17 pastāvīgo komiteju. Katra ieceļ priekšsēdētāju, trīs priekšsēdētāja vietniekus, un tai ir sekretariāts. Komitejas sagatavo un pieņem ziņojumus par likumdošanas priekšlikumiem un patstāvīgajiem ziņojumiem. Tās arī sagatavo atzinumus citām pastāvīgajām komitejām. Papildus pastāvīgajām komitejām parlaments var izveidot arī pagaidu un izmeklēšanas komitejas.
Sekretariāts
EP sekretariātā, ko vada ģenerālsekretārs, strādā apmēram 3500 ierēdņu. Tos darbā pieņem konkursa kārtībā no visām ES valstīm. Politiskajām grupām ir savs personāls, un deputātiem ir palīgi. Parlamenta darbs notiek visās oficiālajās ES valodās, tādēļ trešdaļa darbinieku strādā valodu dienestā trijās darba vietās: Strasbūrā, Briselē un Luksemburgā. Parlamenta darbs izmaksā 2,5 eiro gadā uz vienu ES iedzīvotāju (jeb 1,08 procenti no ES kopbudžeta).
***
Vietu skaits EP no 2004. līdz 2009. gadam
“Vecās” dalībvalstis
Vācija 99
Francija 78
Itālija 78
Apvienotā Karaliste 78
Spānija 54
Nīderlande 27
Beļģija 24
Grieķija 24
Portugāle 24
Zviedrija 19
Austrija 18
Dānija 14
Somija 14
Īrija 13
Luksemburga 6
Jaunās dalībvalstis
Polija 54
Čehija 24
Ungārija 24
Slovākija 14
Lietuva 13
Latvija 9
Slovēnija 7
Igaunija 6
Kipra 6
Malta 5
Kopā 732
***
EP politiskās grupas
EPP – ED Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa 37,4%
PES – Eiropas Sociālistu partijas grupa 29,5%
ELDR – Eiropas Liberāli demokrātiskās reformistu partijas grupa 8,5%
Zaļie/EFA – Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa 7,0%
GEU/NGL – Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa 6,0%
UEN – Nāciju Eiropas grupa 3,8%
EDD – Eiropas Demokrātu un dažādo spēku grupa 2,2%
NI – neatkarīgie deputāti 5,6%
