Gaidāmā nedēļas nogale ieies Latvijas moderno laiku vēsturē kā laiks, kad Rīgā notiks mūsu valstī līdz šim lielākais un nozīmīgākais starptautiskā biznesa pasākums – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku gadskārtējā pilnsapulce.
Gaidāmā nedēļas nogale ieies Latvijas moderno laiku vēsturē kā laiks, kad Rīgā notiks mūsu valstī līdz šim lielākais un nozīmīgākais starptautiskā biznesa pasākums – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilnvarnieku gadskārtējā pilnsapulce. Tā pulcēs aptuveni pustūkstoti ERAB pilnvarnieku no bankas dalībvalstīm. Paralēli pilnvarnieku sapulcei notiks arī biznesa forums, kurā piedalīsies aptuveni 1,5 tūkstoši uzņēmēju un finansistu no Eiropas un citām pasaules valstīm. ERAB pilnvarnieku gadskārtējās pilnsapulces norisi Rīgā mūsu valdības pārstāvji vienbalsīgi dēvē par lielisku iespēju Latvijai iepazīstināt ietekmīgus Eiropas un pasaules biznesmeņus ar mūsu valsts iespējām un ekonomisko potenciālu, kā arī demonstrēt pievilcīgu investīciju vidi. Tomēr Latvijas iedzīvotājiem kārtējo reizi nav paskaidrots, kas ir ERAB un kādēļ šī sapulce, kuras dēļ ļaudīm būs jāpiecieš sabiedriskā transporta pieturvietu slēgšana, automašīnu stāvēšanas aizliegumi un pārvietošanās ierobežojumi Vecrīgā, ir tik nozīmīga.
Kas ir ERAB?
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ir viena no vadošajām starptautiskajām finansu institūcijām. Tā sniedz atbalstu tā sauktajām tranzītekonomikām jeb valstīm, kas atrodas pārejas posmā no padomju tipa plānveida ekonomikas jeb sociālisma uz Rietumu tipa brīvā tirgus ekonomiku jeb kapitālismu. ERAB tika izveidota 1991. gadā ar mērķi palīdzēt pārejas posmā Centrālās un Austrumeiropas valstīm un bijušajām PSRS republikām. Savā darbībā ERAB galvenokārt izmanto tādu atbalsta formu kā projektu kreditēšana no saviem līdzekļiem vai līdzdalība sindicētā kredīta organizēšanā. Pirmajā gadījumā ERAB pievilcīgiem projektiem kredītu izsniedz pati, otrajā gadījumā tā palīdz organizēt vairāku kredītdevēju, parasti banku, kopēji izsniegtu aizdevumu. Turklāt ERAB kā autoritatīvas institūcijas līdzdalība sindicētā kredīta piešķiršanā būtiski atvieglo tā saņemšanu. Minimālā kredīta summa, kādu piešķir ERAB, ir 5 miljoni eiro (ap 2,75 miljoni latu pēc pašreizējā kursa), vidējā izsniegto aizdevumu summa – 22 miljoni eiro. Kredīti galvenokārt tiek piešķirti lielu uzņēmumu projektiem, kas ir būtiski valsts infrastruktūras attīstībai, taču iespējas saņemt kredītus ar nozīmīgiem projektiem ir arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Saprotams, ka ERAB piešķirtie kredīti vēlāk jāatdod. Var teikt, ka ERAB mērķis ir piešķirt naudu projektiem, kuriem tā ir nepieciešama, un veicināt šo projektu atpazīstamību citu investoru acīs, taču ar filantropiju ERAB nenodarbojas.
Otrs veids, kā ERAB īsteno savus mērķus, ir ieguldījumi uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, taču šis līdzeklis ir mazāk izplatīts. No kopējām ERAB investīcijām Latvijā tikai 9% bija ieguldījumi pamatkapitālā, līdzīga proporcija ir arī citās valstīs. Izvēloties šādu ieguldījumu veidu, ERAB mērķis ir iegādātās kapitāldaļas vēlāk pārdot, gūstot peļņu.
ERAB un Latvija
ERAB līdz pagājušā gada beigām Latvijā 23 projektos bija ieguldījusi 250 miljonu eiro (140 miljonu latu pēc pašreizējā kursa), tajā skaitā valsts uzņēmumos – 130 miljonu eiro, un privātajos uzņēmumos – 120 miljonu eiro. Lielākie ERAB ieguldījumi Latvijā ir bijuši «Latvenergo» Daugavas HES kaskādes modernizācija (kredīts 34 miljoni eiro), «Baltcom GSM» mobilo sakaru tīkls (kredīts 22,9 miljoni eiro un līdzdalība uzņēmuma pamatkapitālā 0,2 miljoni eiro), un«Rīgas ūdens» notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizācija (kredīts 22,4 miljoni eiro). Vislielākās ERAB investīcijas ir saņēmis enerģētikas un transporta sektors, bet visvairāk atbalstīto projektu ir bijis finansu sfērā.
Kaut gan ERAB investīcijas Latvijā visumā ir bijušas veiksmīgas, vairākos gadījumos ERAB rīcība ir izraisījusi vietējo finansistu kritiku. Piemēram, 1997. gada pavasarī ERAB izjauca Latvijas Unibankas un Latvijas Zemes bankas plānoto apvienošanos, piespiežot vairākus akcionārus pilnsapulcē balsot pret apvienošanos. Tajā laikā ERAB piederēja 16,6% Zemes bankas kapitāla. Zemes banka vēlāk apvienojās ar Igaunijas «Hansapank» Latvijas meitas uzņēmumu «Hansabank–Latvija». Jāpiebilst, ka apvienošanās laikā ERAB piederēja «Hansapank» akcijas. Līdz šim ERAB nav paskaidrojusi, kādēļ iebildusi pret Zemes bankas un Unibankas apvienošanos. Tāpat pretrunīgi vērtēta ir arī ERAB rīcība Rīgas komercbankas (tagad Pirmās Latvijas komercbankas) sanācijā, tomēr kopumā ERAB ir izteikts maz pārmetumu.
Ko var dot ERAB pilnvarnieku sanāksme?
ERAB pilnvarnieku gadskārtējās pilnsapulces un pavadošā biznesa foruma viesu skaits var sasniegt 2,5 tūkstošus cilvēku. Pašlaik reģistrējušies vairāk nekā 2,2 tūkstoši dalībnieku. Lielākā daļa no sapulces un foruma dalībniekiem būs ERAB pārstāvji, ERAB dalībvalstu pārstāvji, ārvalstu uzņēmēji un biznesa žurnālisti. Kā jau kopš 1998. gada, kad ERAB pieņēma lēmumu rīkot pilnsapulci Rīgā, uzsver Latvijas valdība, tā ir vienreizēja iespēja demonstrēt plašam politiķu un uzņēmēju lokam Latviju un tās ekonomisko pievilcību. No vienas puses, šim apgalvojumam nevar nepiekrist. Nemaz nerunājot jau par to, ka paši pilnsapulces un foruma dalībnieki iepazīsies ar mūsu valsti, pilnsapulce arī vairākas dienas atradīsies Rietumu masu informācijas līdzekļu uzmanības centrā, turklāt atšķirībā no dažām citām reizēm, šī uzmanība būs pozitīva. Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā, cik kārtīga un saskaņota būs pilnsapulces un foruma organizācija. Pazīstot Latvijas tikumus un netikumus, šajā jomā ir iespējami dažādi pārsteigumi, taču cerēsim uz labāko.
Arī par drošību ERAB pilnsapulces laikā bažām ir visai maz pamata. Kaut arī pēdējās Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules Bankas un dažu citu starptautisko finansu institūciju sapulces ir pavadījušas kreisi noskaņotu jauniešu demonstrācijas un asas sadursmes ar policiju, protestētājiem pieprasot pārtraukt šo institūciju īstenoto tā saukto neokoloniālo politiku, šādi incidenti ERAB pilnsapulces laikā ir apšaubāmi. ERAB nav izpelnījusies tik asu kritiku kā Starptautiskais valūtas fonds un Pasaules Banka, jo tā atšķirībā no abām minētajām institūcijām necenšas diktēt valstu valdībām, kāda politika finansu jomā tām ir jāīsteno.
Kopumā var prognozēt, ka ERAB akcionāru pilnsapulce un paralēlais biznesa forums būs sekmīgi mūsu valstij, jo veicinās pozitīvas informācijas izplatīšanos par Latviju ietekmīgu amatpersonu un uzņēmēju starpā. Pilnsapulce un forums, ja notiks bez īpašiem starpgadījumiem, kas ir visticamākais, veicinās Latvijas ekonomiskā tēla uzlabošanos, demonstrējot ārvalstu finansistiem mūsu valsts panākumus pārējas procesā no sociālisma uz kapitālismu. Latvijas puse pilnsapulces un foruma laikā gatavojas prezentēt 60 projektu 3,5 miljardu eiro kopvērtībā, ieskaitot slaveno Rietumu cauruļvadu sistēmas projektu. Pat tikai daļas šo projektu īstenošanās dotu apjomīgu investīciju ieplūdumu Latvijas ekonomikā, pilnībā atmaksājot sapulces un foruma organizācijas izdevumus, kas pārsniedz 10,6 miljonus latu. No tiem mūsu valsts budžeta izdevumi bijuši 5,6 miljoni latu, Rīgas pašvaldības – 3 miljoni latu, ERAB piešķirtie līdzekļi – 2 miljoni latu. Rīgas pašvaldības līdzekļi un 3,6 miljoni no valdības piešķirtajiem līdzekļiem izmantoti, lai rekonstruētu un restaurētu sešas ēkas Rīgā, kurās notiks pilnsapulce un forums, – Kongresu namu, izstāžu zāli «Arsenāls», Latvijas Universitātes galveno ēku, Rīgas Latviešu biedrības namu un Mazo Ģildi. Šeit ir vietā paust prieku, ka ERAB pilnsapulce beidzot ir piespiedusi mūsu politiķus parūpēties vismaz par dažiem vēstures un arhitektūras pieminekļiem pilsētā, kas ir iekļauti UNESCO Kultūras mantojuma sarakstā.
Kādēļ ārvalstu investīcijas mums vajadzīgas?
Apskatot ar ERAB pilnsapulci saistītos jautājumus, neatbildēts palicis ir pamatjautājums, vai un kādēļ Latvijai ir nepieciešamas ārvalstu investīcijas? Tradicionāli uz šo jautājumu tiek atbildēts, minot divus būtiskus argumentus. Pirmkārt, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas augšupeju, ir nepieciešama tās modernizācija – jaunu tehnoloģiju ieviešana, infrastruktūras uzlabošana, strādājošo pārizglītošana –, jo postsociālistiskās tehnoloģijas un saimniekošanas metodes neļauj ražot Rietumu tirgos konkurētspējīgas preces un pakalpojumus. Ekonomikas modernizācija prasa ievērojamus līdzekļus, kuru nav nedz Latvijas valdības, nedz uzņēmumu rīcībā, tādēļ ir nepieciešama investīciju un kredītu piesaiste. Otrkārt, ārvalstu investīcijas un kredīti ļauj vismaz daļēji segt Latvijas tekošā konta deficītu. Respektīvi, mūsu valsts vairāk ieved (importē) preces un pakalpojumus nekā pārdod aiz valsts robežām (eksportē). Tādējādi nauda aizplūst no Latvijas, un, ja šis deficīts netiek kaut kā finansēts, tas var apdraudēt lata stabilitāti, radot valūtas devalvācijas (vērtības samazināšanās) briesmas. Tām sekotu ievērojams preču un pakalpojumu cenu pieaugums (inflācija), kamēr darba algas, visticamāk, nepalielinātos vai palielinātos nepietiekami inflācijas segšanai.
Abi šie argumenti ir būtiski un neapgāžami, jo mūsu valstij nav cita ceļa, kā iekļauties attīstīto valstu saimē. Tikai modernizējot savu ekonomiku līdz šo valstu līmenim, tas ir iespējams. Pretējā gadījumā mūs sagaida Eiropas nēģeru liktenis – zemas kvalitātes preču un pakalpojumu ražošana, par to saņemot minimālu algu. Tiesa, kā jau minēts, ar filantropiju nenodarbojas nedz starptautiskās finansu institūcijas, nedz privātie investori, kas iegulda līdzekļus vietējo uzņēmumu attīstībā. Pirmajā gadījumā mums agri vai vēlu vajadzēs atdot Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules Bankas, ERAB un citu piešķirtos kredītus, bet otrajā – strādāt, lai uzņēmums, kurā investēti līdzekļi, darbotos ar peļņu.
Šie apstākļi liek jautāt, vai vienmēr kredītos un investīcijās piesaistītie līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. Latvija nav piedzīvojusi skaļus starptautiskus skandālus kā Krievija vai Ukraina, kuras apvainotas Starptautiskā valūtas fonda piešķirto līdzekļu izsaimniekošanā. Arī vietēja mēroga skandālu, kas saistīti ar kredītu un investīciju izšķērdēšanu, ir bijis maz – faktiski tikai sakarā ar G–24 lauksaimniecības kredītu. Vai tas ļauj apgalvot, ka Latvijā kredītu un investīciju līdzekļi ir izmantoti lietderīgi? Jāšaubās, ņemot vērā Latvijas politisko ikdienu un ik pa laikam uzpeldošos valsts līdzekļu nelietderīgas izmantošanas skandālus. Diemžēl jāatdod šie kredīti būs mums visiem kopā – no valsts budžeta vai maksājot vairāk par kādām precēm un pakalpojumiem.
