Jelgavas slimnīcā tieši pēdējās nedēļas laikā jūtams, ka ērču sezona ir sākusies, jo Uzņemšanas nodaļā vēršas cilvēki, lai noņemtu ērces, atzīst galvenā ārsta vietniece Solveiga Ābola. Precīza šādu pacientu uzskaite gan slimnīcā netiekot veikta.
Aizvadītajās brīvdienās ērces noņemtas arī vairākiem bērniem. Pagaidām neviens saslimšanas gadījums ar ērču encefalītu Jelgavas slimnīcā nav reģistrēts. Ārste aicina cilvēkus doties pie sava ģimenes ārsta, lai vakcinētos pret ērču encefalītu. Arī tad, ja pēc ērces noņemšanas cilvēks jūt stipras galvassāpes, ir vemšana, nekavējoties jāvēršas pie ģimenes ārsta.
S.Ābola skaidro, ka ērču encefalītam ir trīs formas, un viena no tām ir drudža forma. Taču ar vieglākām ērču encefalīta formām slimnīcā nav jāguļ, ārstēšanos var veikt ģimenes ārsta uzraudzībā.
Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgu meteoroloģisko apstākļu gadījumā var būt krietni garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +3…+5°C.
Ērce parasti sēž uz zāles stiebra desmit centimetru augstumā no zemes un gaida, kad kāds, kam varētu pieķerties, ies garām. Tās visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem un apģērba potīšu augstumā un tad lēnām pārvietojas uz augšu. Ērcei nav acu, tomēr tā “pamana” savu upuri, jo spēj sajust garām ejošas radības svārstības, siltumu, aromātu.
Ērču pārnestās slimības cilvēkiem ir ērču encefalīts, Laimas slimība un ērlihioze. Pret Laimas slimību un ērlihiozi vakcīnas nav.
Slimas izrādās viens procents ērču
Pārskatā par ērču encefalīta, Laimas slimības un ērlihiozes pacientu skaitu Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) informē par pacientiem noņemto ērču skaitu un ērču izmeklējumu skaitu, kā arī inficētību ar ērču encefalīta vīrusu. Laikā no šā gada 1. janvāra līdz 12. maijam reģistrēts viens pacients ar noteiktu pamatdiagnozi – ērču encefalīts. Ar ērlihiozi nav reģistrēts neviens pacients, bet ar noteiktu pamatdiagnozi “Laimas slimība” izrakstīti četri pacienti. LIC uzņemšanas nodaļā pacientiem noņemtas 140 ērču. LIC laboratorijā izmeklētas 367, no tām inficētas bijušas četras jeb 1,09 procenti, informē centrā.
Ērču encefalīta vīruss atklāts zīdītāju, īpaši sīko grauzēju, asinīs, un ērces to pārnes uz cilvēkiem. Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās. Putni un lielākie dzīvnieki spēj pārnest inficētas ērces lielos attālumos. Ērču encefalīta endēmiskie rajoni lokalizējas noteiktos apgabalos Centrāleiropā, Baltijas valstīs, Krievijā.
Personām, kas pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, vienas līdz trīs nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram vienu nedēļu.
Pēc tam seko izveseļošanās vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvas sāpes, spranda stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli. Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Ērču encefalītam nav specifisku ārstēšanas metožu (antibiotikas šajā gadījumā nepalīdz). Ērču encefalītu pārslimojušie parasti iegūst imunitāti visai dzīvei.
Ērlihioze – gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem
Ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā ērlihijas, kas var izraisīt saslimšanu ne tikai mājlopiem un suņiem, bet, kā pēdējos gados atklāts, arī cilvēkiem.
Daudzos gadījumos ērlihioze var noritēt vieglā formā, asimptomātiski un pāriet pati no sevis. Šai slimībai iespējami gripai līdzīgi simptomi – drudzis, galvassāpes un sāpes ķermenī, bet smagākos gadījumos arī nopietnākas sūdzības. Tāpēc minēto simptomu gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Ērlihiozi ārstē ar antibiotikām. Pret šo slimību nav iespējama vakcinācija.
Laimas slimība var būt arī bez ādas apsārtuma
Laimas slimību jeb Laimas boreliozi izraisa spirohetas borēlijas, kas galvenokārt lokalizējas ērces zarnu traktā. Ērces, kas pārnēsā borēlijas, sastopamas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un dažās Āzijas valstīs.
Latvijā ik gadus ar Laimas boreliozi saslimst 200–600 iedzīvotāju. Ērču izpētes rezultāti liecina, ka vidēji 20–40 procenti ērču ir inficētas ar borēlijām. Atšķirībā no ērču encefalīta, kad vīruss tiek ievadīts tieši asinīs, borēlijas no piesūkšanās vietas izplatās cilvēka organismā pēc vairākām diennaktīm.
Izplatītākais Laimas boreliozes simptoms ir ādas apsārtums,kas parādās ērces piesūkšanās vietā pēc vienas līdz četrām nedēļām. Apsārtums izplatās trīs līdz piecu (un vairāk) centimetru diametrā un pēc kāda laika pazūd.
Retāk parādās simptomi, kas liecina, ka skarta nervu sistēma, locītavas un atsevišķos gadījumos arī sirds. Šie simptomi ir zīme, ka borēlijas izplatījušās tālāk par ērces koduma vietu. Ne vienmēr pirms tiem ir novērojams ādas apsārtums.
Nervu sistēmas traucējumu simptomi var parādīties pāris nedēļu vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās. Tie var izpausties kā nogurums, galvas sāpes, nelabums, svara zudums, neliela temperatūra vai sāpes roku un kāju locītavās, pakausī vai mugurā. Pieaugušajiem iespējama daļēja sejas paralīze.
Ja skartas locītavas, visbiežāk novērojamas periodiskas sāpju lēkmes un uztūkums atsevišķās locītavās. Visbiežāk tiek skartas ceļu, potīšu, elkoņu un plaukstu locītavas.
Vairākus gadus pēc inficēšanās var parādīties ādas bojājumi sarkanzilu laukumu veidā, kas līdzinās veciem apsaldējumiem. Šie ādas bojājumi visbiežāk sastopami uz rokām un kājām, un to skartajās vietās iespējamas trulas sāpes vai nejutīgums. Apstiprinātu Laimas boreliozi ārstē ar antibiotikām.
Ja pēc ērces piesūkšanās parādījies ādas apsārtums vai citi neskaidri simptomi, vienmēr nepieciešams konsultēties ar ārstu. Pēc pārslimotas boreliozes neveidojas imunitāte un iespējama atkārtota inficēšanās. Pagaidām vēl nav iespējams vakcinēties pret Laimas boreliozi.
Ejot uz mežu, sargi sevi pats
Pirms došanās mežā jāpielāgo apģērbs tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt un būtu iespējams to laikus notraukt. Krekls jāliek biksēs, bikšu gali – zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši piegulošām. Jāizvēlas gaišas un, vēlams, slīdošas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas un nevar pieķerties. Pastaigas laikā ik pa brīdim apģērbs jāaplūko.
Uz apģērba un apaviem var izsmidzināt aizsardzības līdzekli – repelentu pret insektiem, tajā skaitā ērcēm. Āda jāapsmidzina minimāli un vienmēr pēc atgriešanās telpās jāatceras to nomazgāt. Tomēr repelenta izmantošanai nebūs nozīmes, ja apģērbs nebūs pielāgots tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt.
Regulāri jāpārbauda arī mājdzīvnieki, jo tie ērces var atnest mājās. Arī puķes, koku zarus pirms ienešanas telpās nepieciešams nopurināt un apskatīt.
