Veterinārārste, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) doktorante Inese Bērziņa izstrādā disertācijas darbu par ērču pārnēsātām slimībām un to apdraudējumu suņiem. Izrādās, arī mājdzīvnieki, tāpat kā cilvēki, var nopietni ciest no zirnekļveidīgā parazīta uzbrukumiem, iedzīvoties veselības problēmās un pat iet bojā. I.Bērziņa stāsta, ka Latvijā mīt divu veidu ērces – suņu ērce, kas vairāk sastopama valsts centrālajā un rietumu daļā, un taigas ērce, kas biežāk konstatēta austrumu rajonos. «Pēc izskata abu veidu ērces ir ļoti līdzīgas un nav īstas vajadzības tās atšķirt. Vienlīdz labi spēj pārnēsāt baktērijas, kas var izraisīt saslimšanas suņiem. Visaugstākais risks sunim Latvijā ir saslimt ar anaplazmozi un Laimas slimību. Turklāt jāatceras, ka viena ērce var pārnēsāt abu veidu baktērijas. Tādā gadījumā slimība dzīvniekam izpaužas smagāk un ārstēšana var būt ilgāka un sarežģītāka,» skaidro veterinārārste. ProfilakseTā kā dzīvnieka dabā ir skraidīt, būt kustībā, ložņāt gar krūmiem un gulēt zālē, izvairīties no ērcēm tikpat kā nav iespējams, tādēļ tās jāmēģina pēc iespējas atbaidīt no piesūkšanās, skaidro I.Bērziņa. «Var lietot dažādus komerciālus pretērču līdzekļus. Svarīgi ir piesūkušās ērces pēc iespējas ātrāk izvilkt no ādas. Šim nolūkam labāk izmantot īpašas pincetes, kas nopērkamas veterinārajās aptiekās. Ērci saspiežot, tās saturs ar baktērijām var nonākt suņa asinīs un radīt infekciju. Dzīvniekam ērci noņem tāpat kā cilvēkam – vispirms tā jāgriež ap savu asi un tikai tad jācenšas izvilkt. Griešana ir nepieciešama, lai no vietas izkustinātu ērces atskabargaino snuķīti, ko tā izmanto, lai noturētos brūcē. Nekādā gadījumā ērcei nedrīkst liet virsū eļļu,» brīdina veterinārārste.Situācija LatvijāLLU Veterinārmedicīnas fakultātē ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu sākts pētījums, lai noskaidrotu, cik bieži suņi Latvijā sirgst ar ērču pārnēsātām slimībām. «Pirmajā pētījuma posmā tika analizētas gan veselu, gan klīniski slimu, gan medību suņu asinis. Kopumā izmeklētas 500 dzīvnieku asinis visā Latvijas teritorijā. Antivielu atrašana asinīs nozīmē, ka suņiem kādreiz ir iekodusi inficēta ērce. Antivielas konstatētas 11 procentiem izmeklēto klīniski veselo dzīvnieku. Suņiem ar aizdomām uz ērču pārnēsātām slimībām to īpatsvars ir augstāks – 22 procenti.Visbiežāk suņi Latvijā saskārušies ar baktērijām – anaplazmām. Tās var izraisīt saslimšanu arī cilvēkiem. Lielākajai daļai suņu anaplazmoze norit bez klīniskām pazīmēm. Ja imunitāte ir nedaudz vājāka, suns var saslimt – tas nevēlas ēst, novēro drudzi, klibumu, miegainumu,» skaidro I.Bērziņa. Antivielas pret baktērijām saglabājas arī pēc tam, kad slimība jau ir pārvarēta. Dati liecina, ka Latvijā suņi ar anaplazmozi slimo apmēram tikpat bieži kā Zviedrijā, kur gandrīz piektdaļai suņu ir antivielas pret anaplazmozi. Antivielas pret Laimas slimību tiem konstatētas retāk – trīs procentiem. Vai no suņa var inficēties cilvēks?«Tādu pierādījumu nav. Ir veikti pētījumi, kuros salīdzināts, vai suņu īpašnieki ar ērču pārnēsātām slimībām slimo biežāk nekā tie, kuriem suņu nav, un tāda sakarība nav konstatēta,» atzīst I.Bērziņa. UzziņaiAnaplazmoze – var pārslimot bez īpašām pazīmēm, taču nereti novērota apātija, paaugstināta temperatūra, palielinātas un sāpīgas locītavas, dzīvniekam nav ēstgribas, var būt vemšana un caureja. Ja slimību laikus neārstē, asins sastāvā samazinās trombocītu un leikocītu skaits, locītavu sāpes kļūst hroniskas. Ja slimību diagnosticē laikus, labi padodas ārstēšanai.Laimas slimība – ērces piesūkšanās, ja tā pārnēsā borēlijas, dzīvniekam var izraisīt klibumu, drudzi, locītavu palielināšanos, nieru mazspēju, sunim nav ēstgribas. Ja slimību laikus neārstē, var rasties nopietnas locītavu problēmas un pat nāvējoši nieru bojājumi. Slimība padodas ārstēšanai.
