Pagājušā gada Čurļoņa konkursa finālā iekļuva divas Latvijas Mūzikas akadēmijas ceturtā kursa studentes. Neilgi pēc lielā panākuma Jelgavā koncertu sniedza trešās vietas ieguvēja Inese Ozola – Ozoliņa.
Pagājušā gada Čurļoņa konkursa finālā iekļuva divas Latvijas Mūzikas akadēmijas ceturtā kursa studentes. Neilgi pēc lielā panākuma Jelgavā koncertu sniedza trešās vietas ieguvēja Inese Ozola – Ozoliņa. Rītvakar Sv.Annas baznīcā koncertēs otra Viļņas konkursa fināliste Ilona Čerņecova.
Papildus studijām Ilona spēlē ērģeles Bolderājas katoļu draudzē un māca mūziku bērniem Murjāņos. Koncerts Jelgavā viņai būs arī pirmais mūsu pilsētas apmeklējums.
Skanēs galvenokārt baroka laika skaņdarbi. To vidū – Johana Sebastiāna Baha “Fantāzija un fūga sol minorā”. Jaunākie laiki pārstāvēti ar francūža Morisa Diruflē “Prelūdiju un fūgu par Alēna tēmu” – veltījumu tautietim un kolēģim, kas 29 gadu vecumā krita Otrajā pasaules karā.
Atšķirībā no pianista ērģelniekam, dodoties uz jaunu koncertvietu, jābūt gatavam pārsteigumiem, ko mēdz sagādāt dažādos laikos būvētu instrumentu reģistru, izmēru un citas atšķirības: ērģeļbūves paņēmieni, kas atspoguļo sava laika komponistu vēlmes un pārbauda spējas pielāgoties interpretācijai uz pavisam citāda instrumenta. Nerunājot par baudījumu, ko sniedz unikāli seni instrumenti Zviedrijā un Nīderlandē, dažādību ērģeļu klausīšanās un spēles pieredzē gūstama tepat Latvijā: no elektriskajām ērģelītēm, kas mūzikas skolas laikā Ilonai radījušas pirmo priekšstatu par šo mūziku un galu galā likušas instrumentu apgūt, līdz Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas lielo ērģeļu smago pedāļu radītajai niecības apziņai. Un, protams, Rīgas Doma ērģeles, pie kurām studenti tiek tikai mācību beigu posmā. Tās iedveš bijību, kas jāpārvar, saka Ilona. Gluži tāpat kā skolotāja Ligita Sneibe un Čurļoņa konkurss ļāvis spert platu soli uz lielāku pārliecību par saviem spēkiem, domāt par jauniem starptautiskiem konkursiem. Tieši gatavojot Viļņā spēlējamo programmu, sākusies intensīvāka koncertdzīve dievnamos Rīgā un citur Latvijā. Arī dzimtajā Latgalē. Rēzeknē, kas gaida, kad kļūs par vienām ērģelēm bagātāka –, kad beigsies instrumenta ierīkošanas darbi pilsētas luterāņu baznīcā. Aizpagājušvasar profesors Tālivaldis Deksnis Ilonu saucis palīgā stabuļu tīrīšanā un citos pirmsuzstādīšanas apkopes darbos, tāpēc var teikt, viņa ir ērģelniece, kas instrumentu pazīst arī no iekšpuses.
