Valdības gāzējiem par prieku premjers Andris Šķēle vakar Valsts prezidentei iesniedza demisijas rakstu.
Valdības gāzējiem par prieku premjers Andris Šķēle vakar Valsts prezidentei iesniedza demisijas rakstu. Tomēr «gāzēju» problēmas vēl nebeidzas, jo tūdaļ pēc šā paziņojuma premjers pauda pārliecību, ka par nākamo valdību konsultācijas uzsāks Tautas partija (TP) un «Latvijas ceļš» («LC»). Kopā šīm partijām Saeimā ir 45 balsis, un tās veido spēcīgu jaunās valdības kodolu. Kā jau tika prognozēts, «LC» nekavējoties paziņoja par nepieciešamību topošajā valdībā iesaistīt Jauno partiju (JP). Tās iespējamo klātbūtni neizslēdza arī TP priekšsēdētājs Andris Šķēle.
Tātad pastāv reālas iespējas veidot valdību šīm trijām partijām kopā. 53 balsis ir pilnīgi pietiekams, lai arī nepārliecinošs pārsvars produktīvam valdības darbam.
«LC» bez minstināšanās ir nosaucis piecus iespējamos premjera kandidātus – Aiju Poču, Anatoliju Gorbunovu, Ivaru Godmani, Induli Bērziņu un Ojāru Kehri. Optimālais kandidāts būtu bijusī Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Viņai par labu runā perfekta nodokļu pārzināšana un kompetence finansu jautājumos. Ekspremjers I.Godmanis un A.Gorbunovs nebūtu labākā izvēle. Pirmais savas mazefektīvās premjera darbības dēļ (kaut vai salīdzinājumā ar Igaunijas kolēģi), otrais – politiskās pagātnes dēļ. Ārlietu ministra I.Bērziņa erudīcija ekonomikā nav pārbaudīta, un pašlaik Latvijai vairs nav vajadzīgs politisks premjers, ir nepieciešams izprotošs un rīcībspējīgs ekonomists. Savukārt kā O.Kehra lielākos trūkumus varētu minēt viņa ekonomisko atkarību no lielajiem uzņēmumiem, kuru administrācijās viņš ir darbojies, kā arī apstākli, ka valstij neizdevīgais tā saucamais «Lattelekom» jumta līgums tika parakstīts laikā, kad O.Kehris bija ekonomikas ministrs.
«Tēvzemiešu» aktivitātes pašlaik izskatās ārkārtīgi haotiskas. It kā mērķis ir sasniegts – A.Šķēles valdība demisionē –, taču viņi gluži labi saprot, ka nebūs īpaši gaidīti viesi nākamajā valdībā. Bijušais ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs jau paspējis paziņot, ka A.Šķēles demisija nebija nepieciešama, ja pēdējais būtu ieklausījies koalīcijas partneru domās. Der atgādināt, ka V.Makarova vakar paziņotais ir tiešā pretrunā viņa aizvakardienas rītā Latvijas Radio sniegtajai intervijai, kurā eksministrs aicināja premjeru atkāpties. «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK («TB»/LNNK) apzinās, ka, nepiedaloties valdībā, viņu rokās nebūs nekādu ekonomisko sviru. Atrašanās opozīcijā Saeimā nevienas partijas reitingiem nav nākusi par labu. Tipisks piemērs ir JP, kurai, šķiet, vēl būs visas iespējas uzspodrināt spalvas, kas vairs nav tik spožas kā pirms Saeimas vēlēšanām. Savukārt «tēvzemieši», ar kuriem neiesaka sadarboties pat opozicionārs Jānis Jurkāns, var palikt pašu radītā izolācijā. Viņiem ir «visas iespējas» nepārvarēt piecu procentu barjeru nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Skaidrs, ka «tēvzemieši» patlaban rautin rausies valdībā par katru cenu, jo atstāt siltās vietas uzņēmumu padomēs un citos ienesīgos amatos viņiem ļoti negribas. Dažam labam arī var aptrūkties valūtas, ko kolekcionēt. Galu galā privatizācija vēl nav beigusies, nākamo valdību gaida «gardi kumosiņi» – «Latvenergo», «Latvijas kuģniecība» u.c. Tāpēc
«TB»/LNNK jau ir paspējusi neoficiāli piedāvāt trīs ekonomikas ministru kandidatūras, un galīgi atteicies no pretendēšanas uz šo amatu nav arī eksministrs Vladimirs Makarovs. «Tēvzemiešu» paziņojums par gatavību veidot valdību kopā ar TP, «LC» un JP normālā valodā nozīmē tikai to, ka «TB»/LNNK ir gatava veidot valdību vienalga ar ko, tikai lai paliktu valdībā.
Zīmīgi, ka Andra Šķēles vakardienas paziņojums nemaz nav ietekmējis valsts ekonomisko dzīvi. Akciju cenas un RICI indekss Rīgas Fondu biržā ir kāpis, arī valūtu tirdzniecībā nav notikušas izmaiņas, Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše pat ir paziņojis par valsts gatavību strādāt, lai paaugstinātu Latvijai piešķirtos starptautiskos kredītreitingus. Tas nozīmē, ka mēs beidzot sākam dzīvot normālā valstī ar stabilu un prognozējamu ekonomiku, kuras izveidošanā nenoliedzami ir arī Andra Šķēles ieguldījums. Veiksmīgi ir notikusi valstij piederošo «Latvijas gāzes» akciju izsole, valdība spējusi ar ļoti zemiem procentiem pārdot piecu gadu valsts obligācijas. Kritiski pavērojot Latvijas ekonomikas attīstību, jāsecina, ka A.Škēles atrašanās valdībā vairāk bijusi saistīta ar valsts ekonomikas attīstību. Diez vai trīsreiz tā varētu būt sakritība.
