No liesmainās vasaras, kad 1944. gadā aizgāja bojā Jelgava, pagājuši jau 58 gadi. Uzcelta jauna pilsēta ar staltiem namiem, iztaisnotas šaurās ielas, bet veco jelgavnieku atmiņās nav izdzēšamas dzimtās pilsētas ainavas, tās senā apbūve.
No liesmainās vasaras, kad 1944. gadā aizgāja bojā Jelgava, pagājuši jau 58 gadi. Uzcelta jauna pilsēta ar staltiem namiem, iztaisnotas šaurās ielas, bet veco jelgavnieku atmiņās nav izdzēšamas dzimtās pilsētas ainavas, tās senā apbūve. No centra lielajām celtnēm palikušas tikai atmiņas. Arī pret Katoļu ielu lielo satricinājumu laiks nav bijis saudzīgs. Pēckara izdegušie mūri velti gaidīja savus atjaunotājus. Liktenis bijis labvēlīgs vienīgi katoļu katedrālei, kas, atjaunota iepriekšējā daiļumā un varenībā, aicina uz dievkalpojumiem.
Ievērojama Katoļu iela ir bijusi jau agrākos laikos. Līdz pat 1663. gadam uz tās atradās pilsētas domes nams. Arī finansu iestādes, tirgotavas vairumā izvietojās tieši šajā ielā. Dienās tur valdīja nepārtraukta rosība: steidzās gājēji, dārdēja laucinieku pajūgi un smago važoņu rati, kas daudzajiem veikaliem pieveda preces, kā arī aizveda nopirkto. Vakaros iela pildījās ar teātra mīļotājiem, kas devās uz izrādēm. Citi gāja uz Katoļu ielas kafejnīcām, konditorejām, traktieriem, viesnīcām vai iebraucamām vietām. Ratu dārdoņu tad nomainīja vieglo važoņu (fūrmaņu) gumijoto riteņu švīksti, bet ziemās – zvaniņu liegās skaņas zirgu krēpēs.
Savās atmiņās Katoļu ielā kavēšos, sākot no Lielās ielas virzienā līdz Annas vārtiem. Tur atradies R.Hercenberga nams, kurā 1726. gadā ilgāku laiku uzturējies Saksijas grāfs Morics. Gatavos apģērbus dāmām, kungiem un bērniem piedāvāja brāļu Hiršmaņu un J.Bisenieka apģērbu veikali. Netālu K.Ozols tirgoja mūzikas instrumentus, šujmašīnas, velosipēdus, motociklus. Turpat blakus viņa konkurents J.Belovs arī pārdeva motociklus, velosipēdus un turklāt vēl automašīnas. Pie Edela varēja iegādāties makšķernieku piederumus, ieročus un munīciju, bet sēklu veikalā – dažādu biešu un citu dārzeņu sēklas. Par Latviešu biedrības namu Katoļu ielā 11 šodien liecina tur novietotā piemiņas zīme. Nams, kas bija galvenais Katoļu ielas lepnums, uzcelts divos gados un iesvētīts 1910. gada 30. janvārī. Līdz 1924. gadam moderno, grozāmo skatuvi un zāli ar 824 sēdvietām izmantoja pašdarbnieku teātra kopas.
Tad Jelgavā tika izveidots profesionālais teātris, kas darbojās līdz 1944. gada 2. jūlijam. Savu pēdējo, reizē arī 20 gadu jubilejas sezonu tas noslēdza ar J.Raiņa lugu «Zelta zirgs». Beidzamajā izrādē, paredzēdami drūmo nākotni, aktieri un skatītāji vienojās kopējā tautas lūgšanā.
Latviešu biedrības telpās bieži notika dažādi sabiedriski un jaunatnes sarīkojumi, loterijas, arī kinoizrādes. Vēl šodien ar sajūsmu atceros slavenu aktieru izrādes ar košajām A.Spertāla dekorācijām un M.Spertāles skaistajiem tērpiem. Pirmajā stāvā jelgavniekus un viesus gaidīja restorāns – krogs. Līdzās varēja nopirkt ziedus. Skolu izlaidumos un ģimeņu svētkos jelgavnieki apmeklēja Karlovska fotosalonu.
Aiz Latviešu biedrības nama rindojās daudzās šūšanas darbnīcas, daiļamatnieku un grāmatu veikals. Tām pretim V.Birģeļa namā atradās Jurevska parfimērijas un ziepju tirgotava, bet sētas staļļos pats saimnieks turēja zirgus.
Katoļu ielā 30, Katoļu un Annas ielas (tagad Raiņa) krustojumā, slējās stalts neoklasicisma stilā celts piecstāvu nams ar granīta fasādi. Tur atradās Jelgavas Kredītbiedrība, kuras priekšsēdis bija tirgotājs V.Ošenieks. Ēkas pirmajā stāvā bija pilsētas domnieka, notāra A.Ļūļes un advokāta, Jelgavas tiesību pamatu skolotāja, Latviešu biedrības priekšsēdētāja A.Lauka kantori. Blakus plašajās telpās rūpnieks K.Strazds pārdeva savā fabrikā «Jelgavas audums» ražoto produkciju. Annas ielā garās rindās stāvēja smago važoņu pajūgi, lidinājās zvirbuļu bari un skanēja skaļas balsis. Tās bieži pārtrauca Pestīšanas armijas bungu rīboņa un tauru skaņas, kas aicināja mazturīgos pie siltā viruma.
«Skolotāju grāmatu veikalā» Katoļu ielas 32. namā skolēni varēja nopirkt mācību grāmatas un līdzekļus arī skolām. Aiz grāmatnīcas sākās daudzās iebraucamās vietas lauciniekiem, traktieri, viesnīcas un noliktavas. Ielas kreisajā pusē namā nr.23. Fr.Jača darbnīcā Zemgales saimnieki varēja pasūtīt lepnas līnijdroškas, atsperu un darba ratus, kamanas un ragavas. Līdzās mājā nr.25 un tās darbnīcās G.Dombrovskis izgatavoja Zemgales ceļiem piemērotus velosipēdus, veikalā tirgoja patafonus un plates, kā arī remontēja motociklus un velosipēdus.
Katoļu ielā konditoreju, kafejnīcu un maiznīcu bija vairāk nekā citās pilsētas ielās. Ar labāko kafiju un kūkām bijusi slavena Reneslāča konditoreja. Radio viesnīcā varēja iemalkot kafiju ar fonā skanošu mūziku. Maiznieka Osipova gatavotās barankas bija slavenas visā Jelgavā. Krustkopa kafejnīcā bija iespējams nobaudīt īstos ūdens kliņģerus. Arī Lucenieku viesnīcā bija pirmklasīga virtuve un turklāt lētas istabas.
Aiz Annas vārtiem Katoļu ielas galā sākās Lietuvas iela ar Sv.Jāņa baznīcu un kapsētām, kas nu nolīdzinātas. Saglabāta vienīgi teātra tēva Ādolfa Alunāna atdusas vieta un jau pēc valsts neatkarības restaurētais Māteru Jura kaps.
Vietā, kur Katoļu iela iznāk pie Hercoga Jēkaba laukuma, beidzās Pils, bet sākās Lielā iela. Turpat netālu, Katoļu ielas kreisajā pusē pie pirmā nama, sākās Poruka iela, īsākā iela Jelgavā, kur atradās ķiršu sarkano autobusu pietura braucieniem uz Rīgu. Mūsdienās šī vieta ir apbūvēta.
Katoļu un agrākās Dīķa ielas krustojumā atrodas vēl šodien staltais Kauguru nams. Tagad ielai piešķirts Sudrabu Edžus ielas nosaukums. Tāpat kā senāk tā beidzas pie Akadēmijas ielas.
Pēdējā Katoļu ielas šķērsiela bija Vaļņu iela, kas sākās no Kalpaka ielas, gāja pāri Pētera, Pasta un Katoļu ielai un beidzās pie Akadēmijas ielas. Šodien Vaļņu ielas posms no Mātera ielas līdz Akadēmijas ielai ir apbūvēts.
