Izlasot «Zemgales Ziņās» rakstu «Vecāki Jelgavai» 28. septembra numurā, mani pārņēma izbrīns – kas tie par vecākiem un bērniem?
Izlasot «Zemgales Ziņās» rakstu «Vecāki Jelgavai» 28. septembra numurā, mani pārņēma izbrīns – kas tie par vecākiem un bērniem? Kas tas par skolēnu, kas klejo pa nakti, un kāds viņš būs otrā dienā skolā? Un vecāki, noklejojušies cauru nakti, dienā vairs nav strādātāji – noguruši un novārguši.
Mēs ģimenē bijām astoņi bērni, un mūsu vecākiem nebija nekādu problēmu, jo bijām audzināti pie goda un kārtības. Mums bija jāklausa vecāki, skolotāji un jāciena veci cilvēki. Spēlējāmies un dzīvojām, kā bērniem pienākas. Naktīs nevazājāmies ne pa ielām, ne pa pagastu. Vakarā, kā bija pulkstenis deviņi, mamma sauca mazgāties un – gulēt. Mūs, meitenes, lielās meitas nelaida saietos un dzina mājās. Bet tagad jaunieši ir pārņēmuši vadību – klejo naktīs, lauž un plēš. Ne viņš vairs būs cilvēks, ne arī no viņa kas var būt. Manā skatījumā viņi ir izlaisti un par to būtu jāatbild vecākiem. To tagad gan vairs nevar glābt, jo bērni un vecāki – visi ir vienādi. Man tas nav pieņemams, es augu citādi.
Ar sveicieniem, omīte no citas pasaules
