«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK un daži deputāti no kustības «Latvijai», neredzot citas iespējas, kā aizstāvēt latviešu tautu un valodu no pārkrievošanas, ierosināja rīkot referendumu.
«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK un daži deputāti no kustības «Latvijai», neredzot citas iespējas, kā aizstāvēt latviešu tautu un valodu no pārkrievošanas, ierosināja rīkot referendumu. Referendumam ir jānotiek. Tautai ir jādod tiesības izteikt savu viedokli.
Zinu, ka daudziem, arī Jums, Tomašūna kungs, nepatīk TB/LNNK. Jūsu 2. jūlija raksts «Jelgavas Laikrakstā» salīdzināms ar tumšu mākoni zilās debesīs. Vienmēr un visos laikmetos skolotāji ir bijuši pirmie apgaismes nesēji, pašaizliedzīgi ceļa rādītāji. Daudzi par to smagi cieta gan cara, gan komunisma varas laikos. Tomašūna kungs, vai tiešām Jūs gribat iet pa mazākās pretestības ceļu?
Nē, cienījamais Tomašūna kungs, varat mūs, veco paaudzi godināt par «atpakaļrāpuļiem», bet mēs paliksim uzticīgi Dzimtenei un tiem uzskatiem, ko mācīja vecie, mīļie skolotāji. Paldies viņiem!
Ja visus šos gadus Saeimā nebūtu TB/LNNK, būtu noticis integrācijas process, būtu pieņemts pilsonības nulles variants, mūsu Saeimā runātu tikai krieviski. Mani bailes māc, par to domājot.
Tikai TB/LNNK ir visu laiku uzturējusi stingras prasības pilsonības un valodas jautājumā. Nevienā valstī pasaulē iebrucēju bari nebauda tādu laipnību kā pie mums. Pat kādreizējais nīstais vācu barons ar savu «bauri» runāja «bauru» valodā. Cik ilgi vēl mēs, latvieši, locīsimies sveštautiešu priekšā? Kad nometīsim ubaga tarbu un nestaigāsim pa pasauli lūgdamies piedošanu par nedarītiem grēkiem? Saprotiet jel reiz, jo vairāk mēs zemosimies, jo vairāk mūs lieks un mazāk cienīs. Apetīte rodas ēdot.
Palieku cerībā, ka referendumā un Saeimas vēlēšanās mana tauta balsos par savas zemes godīgākajiem dēliem. Drosmīgi, nebaidoties, neskatoties atpakaļ.
Austra Zvirgzda, otrās grupas invalīde
