Leons un Leonarda Budrēvici kopā nodzīvojuši 52 gadus. Izejot no mājām, viņi viens no otra joprojām mīļi atvadās.
Leons un Leonarda Budrēvici kopā nodzīvojuši 52 gadus. Izejot no mājām, viņi viens no otra joprojām mīļi atvadās. Leons stāv pie istabas loga un pavada Leonardu ar skatienu, kamēr vien var saredzēt. Bet Leonarda māj ar roku līdz pat kvartāla beigām.
Ko jūs domājat, pārskatot savu dzīvi?
Leons: Gadi aizskrējuši nemanot, un laika kopā būšanai vairs nav atlicis daudz. Es gribētu, lai brīdis apstājas, lai pašreizējā mirklī varu uzkavēties ilgāk.
Leonarda: Man žēl tikai tā, ka tik maz gadu mums atlicis kopā dzīvot. Es dažkārt pie sevis lūdzu: «Mīļo Dieviņ, kaut man būtu iespēja sākt visu no brīža, kad Leucis ienāca dzelzceļa pārvaldē.» Es tad nebaidītos ne no kādām grūtībām, lai tikai vēlreiz varētu izdzīvot to skaisto, kas mums bijis.
Kas jums dzīvē ir pats galvenais?
Leons: Galvenās vērtības ir darbs un zināšanas. Tās dod visu iztikšanu, prieku, pašpārliecinātību.
Leonarda: Man pats svarīgākais ir vīrs un ģimene.
Kādas īpašības viens otrā vērtējat visaugstāk?
Leonarda: Tas droši vien liksies neticami, bet man šķiet, ka mans vīrs ir ideāls. Nav tāda darba, ko viņš neprastu. Viņš ir izgatavojis dzintara rotaslietas. Pēc smagas slimošanas, kad nevarēja darīt smagākus darbus, iemācījās pīt pinumus no klūdziņām. Leucis pat radio salika no detaļām. Viņš lieliski cep maizītes. Ja kaut kas mājās sabojājas, man nekad nav bijis jāuztraucas.
Viņš mani ir ļoti lutinājis. Dzīvi sākām no nulles, mums nebija itin nekā. Nekad neesam bijuši bagāti, taču arī trūkumu neesam cietuši. Leons ir jautrības un humora pilns. Vēl tagad dažkārt mājās jokojamies un dauzāmies kā jauni. Svētki pie mums vienmēr ir jautri, un ciemiņi sanāk pilns dzīvoklis. Un Leucis uztur dzirkstošu jautrību.
Leons: Ja būtu starp zēniem jārunā, es teiktu, «man viss ir uz ūsiņu». Mans Murmulis vienmēr ir bijis traki strādīgs. Dažreiz no dārza viņu nekādi nevar dabūt mājās. Pats galvenais ir uzticība un cieņa. Leonarda vienmēr bijusi saprotoša un iztikusi bez muļķīgiem pārmetumiem.
Kā jūs iepazināties?
Leonarda: – Pirmā tikšanās bija kādā sarīkojumā. Biju aizgājusi ar savu puisi uz dejām. Leons nāca mani uzlūgt, un es viņam «iedevu kurvīti». Pēc diviem gadiem satikos ar viņu dzelzceļa poliklīnikā, kur viņs bija atnācis pārsiet roku. Tad arī ievēroju. Pēc tam pāris reižu tikāmies Latviešu biedrības sarīkojumā, kur viņš nāca mani lūgt pamīšus ar manu puisi. Vēlāk šis puisis bija sarunājis komandu, kas Leonu piekautu par to, ka viņam ņem nost meiteni. Bet izrādījās, ka tie ir Leona draugi, un nekas slikts nenotika. Reiz gāju Leonu uzlūgt dāmu dejā, pati neatcerējos, ka esmu viņam kādreiz iedevusi «kurvīti». Labi, ka viņš neatspēlējās. Maniem vecākiem Leons ļoti patika.
Draudzējāmies četrus gadus, līdz apprecējāmies. Laulājāmies katoļu baznīcā. Tai nebija jumta. Bija ļoti auksts. Bet es gāju baznīcā tikai kleitā, kas bija šūta no izpletņa auduma. Man rokās bija baltas kallas. Kāzas bija jautras. Ciemiņi bija sabraukuši no laukiem ar zirgiem.
Leons: Tā bija, ka viņa iedeva «kurvīti», bet es jau netaisījos tik viegli padoties. Viņai tas draugs bija tāds jocīgs, neļāva ar citiem dejot un runāties. Biju ievērojis, ka viņa labi dejo. Tā pamazām radās simpātijas.
Kādas īpašības gribat redzēt savā meitā?
Leonarda: Uzskatu, ka vissvarīgākais ir godīgums, strādīgums un vēlēšanās mācīties. Meita pēc rakstura ir klusa un vienmēr bijusi ļoti laba. Sāp sirds par to, ka viņai ģimene nav izdevusies.
Leons: Man ar meitu ir kopīgas mākslinieciskās un radošās intereses. Tās esmu centies saprast un atbalstīt. Meita ir dizainere.
Vai kādreiz dusmojaties viens uz otru un kā tad rīkojaties?
Leonarda: Mēs viens uz otru reti dusmojamies un īgņojamies. Agrāk, jaunībā, īgnumu kliedējām strādājot. Nu, dažkārt kādu laiku nerunāju. Bet cik tad ilgi tā var izturēt?
Leons: Šajā vecumā nekas nav tā vērts, lai dusmotos un plēstos. Pamazām tuvojas laiks, kad tiksim šķirti. Un cik ilgi tad īgņosies, ja gultas ir blakus? Jaunībā tad gan reizēm piepūtāmies, bet ne ilgāk par pāris stundām.
Kas ir galvenais, lai tik garus un laimīgus gadus kopā nodzīvotu?
Leonarda: Saticība un mīlestība.
Leons: – Nevajag strēbt karstu. Galvenais ir cienīt vienam otru, un tad pat trūkumā var iztikt.
