Zviedrija cer, ka Eiropas Savienības likumprojekts pret «ne tīrās» naudas «atmazgāšanu», ko 4. jūlijā sācis izskatīt Eiropas Parlaments, apturēs noziedzīgas izcelsmes naudas plūsmu caur Zviedrijas bankām.
Zviedrija cer, ka Eiropas Savienības likumprojekts pret «ne tīrās» naudas «atmazgāšanu», ko 4. jūlijā sācis izskatīt Eiropas Parlaments, apturēs noziedzīgas izcelsmes naudas plūsmu caur Zviedrijas bankām. Zviedrijas Ekonomisko noziegumu birojs aprēķinājis, ka katru gadu 50 līdz 150 miljardu Zviedrijas kronu (3,3 līdz 10 miljonu latu), kas iegūtas, nemaksājot nodokļus, izspiežot naudu vai tirgojot narkotikas, iziet caur zviedru banku sistēmu. Birojam ir aizdomas, ka arī apmēram 15 tūkstoši anonīmu banku kontu varētu tikt izmantoti noziedzīgām naudas operācijām.
Francija, kas 1. jūlijā pārņēmusi Eiropas Savienības vadību, ir paziņojusi, ka savā pusgada prezidentūras laikā gribētu apturēt «netīrās» naudas «atmazgāšanu» un beznodokļu zonu darbību. Likuma projektā pienākums ziņot par darījumiem ar skaidro naudu bankā virs 15 000 eiro (ap 8550 latu) noteikts ne tikai bankām, bet arī juristiem, nekustamā īpašuma aģentiem, dimantu un dārgmetālu tirgotājiem un spēļu namiem. Pēc šā likuma pieņemšanas par piedalīšanos krimināli sodāmās naudas «atmazgāšanas» aktivitātēs pie atbildības varēs saukt arī juristus un grāmatvežus.
