Šodien vārdadienu svin Nikolajs, Niklāvs un Niks. Sveicam!
Šodien vārdadienu svin Nikolajs, Niklāvs un Niks. Sveicam!
“Mans īstais vārds ir Nikolajs – par godu tēvam,” stāsta gaviļnieks, “bet ikdienā mani visi dēvē par Niku. Tā ļoti sen mani nosauca mamma, un šis saīsinājums pielipa draugiem un radiem.” Arī puisim pašam vairāk patīk Niks. Savu vārdadienu gaviļnieks plāno svinēt mājās kopā ar draugiem.
Divdesmitgadīgais Niks Afoņins mācās Jelgavas Amatniecības vidusskolas pēdējā, ceturtajā, kursā par mēbeļu galdnieku. Šī profesija, kā saka pats puisis, “ir viņam asinīs” – mantota no vecvectēva. Pirmā saskare ar kokapstrādi Nikam bija bērnu un jauniešu centrā “Junda”, bet pirmais, ko viņš veidoja, bija kubs. Tagad mājās sekcijā stāv puiša darināti svečturi, vienu tādu Niks ir uzdāvinājis mammai. “Man pašam vairāk tīk veidot sīkus, bet darbietilpīgus nieciņus, piemēram, zirneklīšus,” atzīstas Nikolajs.
Brīvajā laikā puisim patīk vizināties ar mašīnu, klausīties mūziku, sākot no “Metalica” līdz pat simfonijai, un krāt atslēgu piekariņus. “Šo vaļasprieku es atklāju Polijā, kur nopirku savu pirmo piekariņu. Tagad man to ir aptuveni sešdesmit,” tā gaviļnieks.
Polijā meklējami ne tikai piekariņu kolekcionēšanas aizsākumi, arī doma par iestāšanos skautos puisim radās tieši tur. “Uz Poliju braucu trīs gadus pēc kārtas vasarās, lai tur pavadītu mēnesi kopā ar citiem poļu bērniem,” atceras Niks. “Kādu dienu pie mums atbrauca viens poļu skauts un pastāstīja, ko un kāpēc viņi dara. Tas ieinteresēja, un tagad man rit piektais gads skauta kārtā.”
Vislabākais šajā organizācijā, pēc Nika domām, ir iespēja katru vasaru dzīvot nometnē, bet pats labākais nometnē ir šķēršļu gājiens, kur, orientējoties pēc dabas zīmēm, jānokļūst kontrolpunktos. Šāda “pastaiga” var būt pat 25 kilometrus gara!
