Tas notika 80. gados, kad mūsu leksika papildinājās ar vārdiem «mafija», «mafiozi» un tamlīdzīgi. Mācīju latviešu valodu kādā piepilsētas skolā.
Tas notika 80. gados, kad mūsu leksika papildinājās ar vārdiem «mafija», «mafiozi» un tamlīdzīgi. Mācīju latviešu valodu kādā piepilsētas skolā.
Ieskaites laikā parasti staigāju pa klasi, lai novērstu špikošanu, bet skolēns jau nebūtu skolēns, ja neizgudrotu dažādus paņēmienus, kā norakstīt.
Labojot darbus, konstatēju, ka Juris, kas bija «pašvaks» skolēns, visu ieskaites darbā izklāstījis tieši tā, kā aprakstīts grāmatā.
Nākamajā dienā liku viņam apsēsties pie skolotāja galdiņa un atkārtoti rakstīt ieskaites darbu. Stunda beidzās, bet Jura ieskaites lapa bija balta. Es aizrādīju, ka tomēr iepriekš viņš norakstījis.Tad Juris pagriezās pret mani un skaļi, dusmīgi atbildēja: «Es jums uzlaidīšu mafiju!»
Skolēni ausījās, kā reaģēšu. Es Jurim teicu: «Tu manās stundās nenāksi, iekams nebūsi atvainojies visas klases priekšā!»
Nākamajā dienā Juris ienāca klasē, kur visi klusumā gaidīja, kas notiks. Zēns klusā balsī, galvu nolaidis, teica: «Lūdzu, skolotāj, piedodiet par to mafiju! Es jau tā nemaz nedomāju.» Klasē atskanēja smieklu šalts.
Liliana Šulmane, pensionēta skolotāja
