Pēc dažām nedēļām spēkā stāsies jauns likums, kas noteiks administratīvo procesu. Var jautāt, kāda gan tam nozīme tieši šovakar, kad mājās smaržo piparkūkas, eglītē mirdz svecītes un pīrāgi bļodā spīdina savus brūnos sānus.
Pēc dažām nedēļām spēkā stāsies jauns likums, kas noteiks administratīvo procesu. Var jautāt, kāda gan tam nozīme tieši šovakar, kad mājās smaržo piparkūkas, eglītē mirdz svecītes un pīrāgi bļodā spīdina savus brūnos sānus. Ir taču Ziemassvētki. Svētku reizēs esam piedodoši, nedomājam par tiem, kas mūs sarūgtinājuši vai sāpinājuši. Šovakar ir piedošanas vakars…, līdz atkal pēc svētku prieka šķendēsimies par to, ka netiekam uzklausīti, ka ierēdņi pieņēmuši likumus, kas neapmierina.
Esam daudzus gadus runājuši, ka normāli valsts nevar attīstīties, ja tajā nav pilsoniskās sabiedrības. Bez tās nav iespējama labvēlīga tiesiskā un finansiāla vide. Tieši tā ne tikai nodrošina sabiedrības līdzdalību nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, bet arī veicina līdz šim tikai skaļi piesaukto sabiedrības integrāciju.
Šajā aspektā jaunais administratīvā procesa likums regulēs praktiski visu valsts institūciju un pašvaldību iestāžu attiecības ar katru no mums tā dēvēto publisko tiesību jomā. Tie ir jautājumi, kurus pieņem valsts vai pašvaldību amatpersonas. Esam it kā samierinājušies ar dažādo līmeņu amatpersonu neatsaucību un nevēlēšanos risināt mūsu jautājumus. Jau sen aizmirstajos padomju laikos tā likās norma, ka galvenais ir ierēdnis. Tagad ar likumu būs noteikts, ka ierēdņi un amatpersonas, sagatavojot administratīvo aktu, piemēros tos tiesību principus, kas varētu garantēt labu un indivīdam izdevīgu dažādu noteikumu pieņemšanu. Tas nozīmēs, ka ikviena tiesības varētu tikt ievērotas.
Jāatrunā tieši vārds “varētu”, jo neviens likums, lai arī cik labs būtu domāts, negarantē tā izpildi. Jaunajā likumā, piemēram, tagad ir noteikts vienlīdzības princips. Tas nozīmē, ka ikvienai iestādei, kas pieņem kādu likumdošanas aktu, vienādos apstākļos būs jāpieņem vienādi lēmumi. Ja mums šķitīs, ka noteikumi tiek pieņemti tikai “savējiem”, būs iespējams to pārsūdzēt. To paredz likumā noteiktā atruna, ka ikvienai personai nelabvēlīgu lēmumu var izdot vienīgi uz Latvijas Konstitūcijas, kāda spēkā esošā likuma vai starptautisko tiesību normu pamata. Līdz šim tas nebija nodrošināts, jo daudzi ikvienu skaroši jautājumi varēja tikt atrunāti daudzos iestāžu iekšējos dokumentos. Turklāt vairumā gadījumu par tādu esamību nevienam nebija nekādas nojausmas. Tagad noteiks, ka gadījumā, ja jaunais vai pašreizējais administratīvais akts ir mums nelabvēlīgs, tas ir uzskatāms par spēkā neesošu. Šajā gadījumā ikvienam no mums ir tiesības to apstrīdēt pēc mūsu uzskata augstākā iestādē vai tiesā.
Jaunais administratīvā procesa likums noteic, ka ikviens varēs realizēt savu tiesību aizsardzību valsts un pašvaldību iestādēs ne tikai rakstiski, bet arī mutiski. Tādējādi tiks samazināti pasta un zvērināto notāru pakalpojumu izdevumi. Domājams, ne viens vien būs saskāries ar gadījumu, kad amatpersona uzklausa, bet neveic nekādas darbības. Tas var būt, piemēram, policists, kas vienaldzīgi noskatās, kā uz ielas savas attiecības mēģina noskaidrot divi kaušļi. Tikpat labi viņš var arī nesaklausīt sievas izmisuma saucienu, ja viņu ir piekāvis piedzēries vīrs. Nevienam vien būs gadījies, ka viņam netiek izsniegts nepieciešamais dokuments tikai tādēļ, ka ierēdnis pieprasa iesniegt arvien jaunus izziņas dokumentus.
Iepriekš sacītais tā arī paliks tikai “jauku novēlējumu” līmenī, ja nespēsim veidot pilsoniski atbildīgu sabiedrību. Jāatceras, ka ar likuma stāšanos spēkā ikvienai personai, kurai būs nodarīti zaudējumi kādas iestādes pieņemto administratīvo aktu vai rīcības dēļ, būs tiesības prasīt tos atlīdzināt. Likums mainīs situāciju, ka ikviens strīds ar valsts vai pašvaldības institūcijām tiek risināts, bezgalīgi gari tiesājoties. Tāpēc cerēsim, ka Ziemassvētku vecītis kopā ar dāvanām būs mums atnesis apziņu, ka esam savas valsts pilsoņi, kuriem ir ne tikai pienākumi, bet arī tiesības.
