Īsi pirms Līgodienas ES līderi teju pusnaktī no piektdienas uz sestdienu pulcējas uz plenārsēdi, kurā tika pārskatīts konstitūcijas līguma teksts un beigu beigās arī oficiāli apstiprināts.
Īsi pirms Līgodienas ES līderi teju pusnaktī no piektdienas uz sestdienu pulcējas uz plenārsēdi, kurā tika pārskatīts konstitūcijas līguma teksts un beigu beigās arī oficiāli apstiprināts. Protams, pirms stāšanās spēkā tas vēl jāapstiprina visām dalībvalstīm.
Pirms tam tobrīd EP prezidējošās Īrijas premjerministrs Bertijs Aherns slēgtās sarunās ar pārējo 24 valstu pārstāvjiem panāca vienošanos par kritiskajiem jautājumiem, piekrītot ierosinātajam kompromisam par balsu sadalījumu 25 valstu blokā. Kā jau minēts, līguma stāšanos spēkā jāapstiprina visām ES dalībvalstīm. Ņemot vērā, ka vismaz 10 dalībvalstu plāno rīkot referendumus par konstitūciju, apstiprināšanas process var izrādīties visai sarežģīts. Vispirms konstitūcijas teksts tiks nodrukāts visās dalībvalstu valodās, pēc tam to parakstīs valstu vadītāji un ārlietu ministri, bet ratifikācijas process ilgs vismaz divus gadus. “Ziņu” lasītājiem piedāvājam ieskatu konstitucionālā līguma punktos, par kuriem bija vislielākās domstarpības. Paredzēts, ES Padomē lielākajai daļai lēmumu būs nepieciešama 55 procentu dalībvalstu un 65 procentu iedzīvotāju piekrišana. Tomēr vairākos tieslietu, iekšlietu, ārlietu un ekonomiskās politikas jautājumos šie sliekšņi būtu 65 procenti dalībvalstu un 72 procenti iedzīvotāju, kas padarītu grūtāku lēmumu pieņemšanu. Lai lēmums tiktu bloķēts, mazākumam jāsastāv vismaz no četrām dalībvalstīm. Pieņemtais kompromiss Latvijai un citām mazākajām valstīm nodrošinās lielāku pārstāvniecību ES Padomē, nekā paredzēts Nicas līgumā. Lēš, ka tas padarīs arī efektīvāku ES lēmumu pieņemšanu. Kompromisa vienošanās paredz, ka līdzšinējo sešu mēnešu vietā tiks izveidots ilgtermiņa ES līderu padomes prezidenta postenis ar atkārtotas iespējas ievēlēšanu pēc 2,5 gadu termiņa. Pretēji Latvijas interesēm tiks samazināta Eiropas Komisija (EK). Tas nozīmē, ka no 2014. gada komisāru skaits būs divas trešdaļas no ES dalībvalstu pārstāvjiem. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka 2007. gadā arī Rumānija un Bulgārija pievienosies ES. Līdz ar to blokā būs 27 dalībvalstis un EK – 18 komisāru. Līdz 2014. gadam katrai dalībvalstij būs pa vienam komisāram. Kopējās ārējās politikas veidošanai paredzēts, ka tiks ieviests ārlietu ministra amats. Tomēr viens no strīdīgajiem jautājumiem bija EP deputātu minimuma skaita palielināšana. Saskaņā ar sākotnējiem ierosinājumiem mazākajām valstīm katrai bija paredzētas četras vietas. Tagad skaits palielināts līdz sešām. Turpmāk EP nebūs vairāk par 750 deputātiem un neviena valsts nevar ieņemt vairāk nekā 96 vietas. Piemēram, tas nozīmē, ka tiks samazināts Vācijai paredzēto vietu skaits. Budžeta jautājumos pastāvēja visai lielas domstarpības starp Vāciju un Nīderlandi. Kompromisa meklējumos valstu līderi vienojās, ka jebkādai EK rekomendācijai par rīcību saskaņā ar eirozonas valsts pārmērīgu budžeta deficītu sešu mēnešu laikā jāseko ministru rīkojumam. Vācija, kas noteikto budžeta deficīta limitu trīs procentu apmērā no IKP pārkāpusi trīs gadus pēc kārtas, vēlējās ierobežot EK tiesības dot rīkojumu samazināt nacionālā budžeta deficītu.
Nolemts, ka nodokļu politikā saglabājas vienbalsības princips, arī finanšu perspektīva jeb ES daudzgadu budžets turpmāk tiks pieņemts ar vienbalsību. Vairākas valstis (Itālija, Polija) aicināja konstitūcijas tekstā pieminēt Dievu un Eiropas kristīgās tradīcijas, tomēr tas neguva atbalstu. Līgums paredz arī, ka viens miljons ES pilsoņu var aicināt EK iesniegt likumprojektu, izveidots juridiskais pamats ES Prokuratūras izveidei, jauns juridiskais pamats tādās jomās kā enerģētika, sports, tūrisms, administratīvā sadarbība.
