Eiropas vadība runā vienu, dara pilnīgi citu! Tā secināms pēc Eiropas Komisijas publicētā priekšlikuma par ES budžetu pēc 2013. gada.«Delikāta līdzsvarošanas darbība, kas apvieno taupības un izaugsmi veicinošus pasākumus,» kā budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis raksturoja ES 2014. – 2020. gada budžeta projektu, acīmredzot bija jāsaprot – delikāti drastiski samazinām, tad jau redzēs. Komisijas priekšlikums paredz samazināt nākamā plānošanas perioda kopējo budžetu lauksaimniecības sektoram par sešiem procentiem. Budžets noteikti kalpos kā arguments, lai maksimāli paildzinātu tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm, un tas nav pieļaujami!Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Latvijas zemnieki, kuri šobrīd saņem mazāk par trešdaļu no Eiropas vidējā atbalsta, vien 2020. gadā saņems tikai aptuveni pusi no vidējā. Latvijas un arī citu jauno dalībvalstu lauksaimnieki vairākkārt pieprasījuši padarīt ES lauksaimniecības politiku taisnīgu. Latvijas lauksaimnieku un valsts amatpersonu viedoklis jau izskanējis – visu valstu zemniekiem tiešmaksājumu apjomam ir jābūt vismaz 70 – 80 procentu apmērā no ES vidējā atbalsta un pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst aizņemt vairāk par diviem gadiem.Komisija piedāvā Latvijas zemniekiem tiešmaksājumus palielināt par 50 eiro (no 94 uz 144 eiro par hektāru), taču pat tik liels palielinājums, ņemot vērā, ka Latvijas zemnieki ir saņēmuši viszemākos tiešmaksājumus, nelīdzsvaro konkurētspēju, ko mazina netaisnīgie, daudz lielākie maksājumi citu valstu ražotājiem.Latvijas lauksaimnieku lielākā problēma ir nevis maksājumu absolūtais līmenis, bet gan milzīgā atbalsta apjoma atšķirība starp dalībvalstu zemniekiem.Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020. gadā saņems vien 52 procentus no ES vidējā atbalsta, bet, piemēram, Nīderlandes zemnieki turpat trīs reizes vairāk – 142 procentus no ES vidējā atbalsta.Līdz šim Latvijas lauksaimnieki konkurētspēju kopējā ES tirgū ir noturējuši uz zemo strādnieku atalgojuma rēķina un neieguldot līdzekļus augsnes ielabošanā un meliorācijā. Jau pašreiz lauki kļūst arvien tukšāki un zeme aizaug, cilvēki aizbrauc uz valstīm, kur viņu darbs tiek atbilstoši atalgots. Vēl septiņu gadu pārejas periods ar samazinātiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem nozīmētu Latvijas lauku teritorijas mazapdzīvotību, iedzīvotāju atkarību no importētas pārtikasBūtiski atšķirīgs ir finansējuma sadalījums starp tiešmaksājumu (Pīlārs I) un Lauku attīstības (Pīlārs II) daļu starp dalībvalstīm. Ja Latvijas gadījumā šī attiecība ir aptuveni 35:65, tad, piemēram, Dānijai līdzekļi, ko lauksaimnieki saņem kā tiešmaksājumus, ir aptuveni 95 procenti, un tikai pieci procenti lauku attīstības pasākumiem. Realizējot lauku attīstības pasākumus, finanšu līdzekļu nonākšana līdz lauksaimniekam ir sarežģītāka un ilgstošāka nekā tiešmaksājumu saņemšana. Tāpat arī, saņemot atbalstu naudas izteiksmē, ir brīvie līdzekļi, ko lauksaimnieks var izmantot pēc savas konkrētā brīža vajadzības, piemēram, zemes iegādei. Tas nostāda Latvijas lauksaimniekus sliktākā situācijā attiecībā pret to valstu lauksaimniekiem, kam ir relatīvi vairāk brīvo līdzekļu augstās tiešmaksājumu proporcijas dēļ.ES lauksaimniecības budžets ir gandrīz puse no ES kopējā budžeta. Lineāri skatoties, protams, ir viegli konsolidēt kopējo budžetu, samazinot vienu lielu pozīciju. Mūsu sektoram piedāvātais aptuveni sešu procentu samazinājums patiesībā nozīmē daudz lielāku samazinājumu, jo šis budžets ir jādala jau 27 dalībvalstu starpā! Šobrīd šķiet, ka komisāra Levandovska solījumi un ES lauksaimniecības komitejā skatītais Alberta Desa ziņojums un vienošanās izstrādāt metodiku, kas veidotu taisnīgu platībmaksājumu sistēmu, bija «uzmanības novēršana» un jauno dalībvalstu, kas cīnās par taisnīgiem nosacījumiem, «iemidzināšana». Budžeta samazinājums būtiski apgrūtinās diskusijas un vienošanos par vienlīdzīgu atbalsta sadalījumu starp ES dalībvalstīm un spēju atrast kompromisu starp 27 dažādu valstu interesēm. Tomēr jauno dalībvalstu lauksaimnieki, tai skaitā arī Latvijas, nav gatavi atkāpties – tas bija jaušams arī pēc gaisotnes starptautiskajā konferencē, kas norisinājās Kauņā 28. un 29. jūnijā. KLP reformas likumdošanas paketes apspriešana sāksies rudenī – tad arī ir sagaidāmas asākās sarunas. Mēs cīnīsimies, lai Eiropā būtu vienlīdzīga konkurence!
