Jelgavas diena starptautiskajā folkloras festivālā «Baltica 2009» sākās ar koncertu Vēstures un mākslas muzeja zālē, kur Ģederta Eliasa gleznu ekspozīcijā atainotais Zemgales kolorīts šoreiz sastapās ar dažādu novadu tautas tērpu rakstiem.Sāk dižākie no dižākajiemKā minēja koncerta idejas autore un galvenā īstenotāja Māra Mellēna, koncerta nosaukumam «Es mācēju, es mācēju, ko tie citi nemācēja» ir arī turpinājums – «Kā mežā sauc, tā atskan».Un bija gan, kas sauc, ko pierādīja «Suitu sievas» un garais sauciens no Otaņķiem, gan, kas uztver un turpina iesākto – Dižie un Diždižie dziedātāji, Zelta muzikanti un stāstnieku Ķēniņi, dažādu folkloras konkursu laureāti. Sevišķs prieks, ka blakus vecākajai paaudzei kuplā skaitā bija pārstāvēti arī bērni un jaunieši. Kurzemnieku muzicēšanu nomainīja latgalieši no Rēzeknes, Līvāniem un citām vietām, netrūka arī vidzemnieku un Sēlijas pārstāvju.Koncerta nobeigumā patiešām aizraujošu sniegumu demonstrēja divas Zelta kapelas – «Rīgas kokle» un Rēzeknes «Vīteri». Bet, kā jau tas pienākas, visu noslēdza saimnieki – Veltas Lejas vadītais «Dimzēns».Pie dižā jelgavniekaJelgavnieki ir bezgala lepni, ka pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste ilgu laiku darbojies mūsu pilsētā, un neaizmirsīsim, ka viņš ir arī 1895. gada Latviešu Vispārējo dziesmu svētku organizētājs Jelgavā.Folkloras svētku dalībniekus sveica Jelgavas mērs Andris Rāviņš, Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts un viena no folkloras kustībām Latvijā un Baltijā «Skandinieku» vadītāja Helmī Stalte.Izskanot Latvijas valsts himnai, ko sāka mazā Ieva Strauta no kopas «Dimzēns», pēc piemiņas brīža sestdien svētku dalībnieki izklīda pa pilsētas parkiem un skvēriem, kur astoņās dažādās vietās notika pašmāju un ārzemju folkloras kopu uzstāšanās, savukārt Uzvaras parkā amatnieki demonstrēja savas prasmes un darinājumus.Vai tikai dziedātāju tauta?Tiek daudzināts, ka latvieši ir dziedātāju tauta, bet jau rīta pasākumā Ģ.Eliasa muzejā daži entuziasti mēģināja pierādīt, ka nevelti mūs sauc arī par stāstnieku tautu.Koncerta vadītāja M.Mellēna un etnomuzikoloģe Gita Lancere stāstniekiem gan neļāva «ieskrieties», aicinot turpinājumu noklausīties vakara pasākumā krodziņā «Cepuri nost!».«Bērniem jau 13 gadu tiek organizēti stāstnieku konkursi. Labākie kļūst par Dižajiem stāstniekiem, bet trīs gadus šādu titulu saņēmušie kļūst par stāstu Ķēniņiem,» «Ziņām» pastāstīja filoloģijas doktors Guntis Pakalns no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta. Savukārt pieaugušajiem minētā folkloras nozare Latvijā vēl ir aizsākumā, un šāds pasākums pirmo reizi organizēts tikai šajā folkloras festivālā. Krodziņā «Cepuri nost!» nerisinājās sacensības, bet klātesošie ar lielu interesi klausījās Aijas Kaminskas stāstu par braucienu no Ventspils uz Jelgavu un kuldīdznieces Liesmas Lagzdiņas piedzīvojumus, pārvietojoties ar velorikšu pa naksnīgo Rīgu. Nedaudz citāds, vairāk uz mistiku balstīts bija Skotijas īra Kolina Makalistera stāstījums. Interesanti bija arī citi priekšnesumi, bet ko tur rakstīt, stāstnieki jābauda «dzīvajā», kad dažādi nostāsti mijas ar dziesmām un dejām, kā jau pie latviešiem pierasts.
