Jelgavas Dome, rekonstruējot bērnudārzu Pulkveža Brieža ielā, būvniekam maksājusi par darbiem, kas faktiski nemaz nav veikti. Jelgavas novada pašvaldība Lielplatones Speciālās internātpamatskolas remontu dokumentos uzrādīto koka ārdurvju vietā pieļāvusi lētāku plastikāta vērtņu ielikšanu, bet divviru iekšdurvju vietā svilpo vējš. Novads ūdensapgādes attīstības darbus Jaunsvirlaukas pagastā uzticējis uzraudzīt Jurim Veisam, kam nemaz nav atbilstīgas kvalifikācijas, bet līdzīgā projektā Valgundes pagastā firmām maksājis tā, kā sarunā ar uzņēmējiem, nevis kā rakstīts līgumos. Savukārt Ozolnieku novads nelikumīgi atlasījis pretendentu, kam uzticēt savas teritorijas attīstības plānu gatavošanu. Šie ir tikai daži ceturtdaļmiljona latu izteiksmē novērtētie darbi, par kuriem vietējām pašvaldībām atteikts izmaksāt vai pieprasīts atdot ES fondu līdzfinansējumu.Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde kopumā pārrauga, sniedz metodoloģisko atbalstu, kā arī nepieciešamības gadījumā veic kontroles pasākumus visos Eiropas Reģionālās attīstības, Eiropas Sociālā un Kohēzijas fonda projektos – gan pašvaldību un valsts iestāžu, gan komersantu un nevalstisko organizāciju īstenotajos, «Ziņām» skaidro Finanšu ministrijas pārstāvis Kaspars Valtmanis. Tā kā neatbilstību dati par šā gada pirmo ceturksni tiks apkopoti un analizēti līdz 1. maijam, pašlaik pieejamas ziņas tikai par situāciju līdz gada sākumam. Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada Domes īstenoto ES fondu projektos konstatēti 23 neatbilstību gadījumi 242 563 latu apmērā. Ņemot vērā, ka kopumā valstī tādu bijis 728 par vairāk nekā 8,1 miljonu latu, Jelgavas un divu tuvāko novadu pārkāpumi veido ap trim procentiem no visām ES fondu naudas apguves neatbilstībām.Jelgavas novads ir septītajā vietā starp pašvaldībām ar lielāko neatbilstošo izdevumu apmēru, ja ieskaita arī lauztos līgumus. Tie gan var netikt uzskatīti par klasisku neatbilstību pēc būtības, tomēr Jelgavas novada pašvaldībai nemaz nav daudz tādu projektu, turklāt tie ir salīdzinoši maza apjoma. Savukārt, ja vērtē tikai neatbilstošos izdevumus pēc būtības, Jelgavas novada pašvaldība ieņem jau ceturto vietu valstī.Jelgavas novada pārstāve Dace Kaņepone kā būtisku piemin faktu, ka no projektu uzraugošās instances viedokļa kā neattiecināmas izmaksas jeb pārkāpums tiek definēts, ja pašvaldība atsauc projekta realizāciju, pirms tas sākts. Kā piemēru viņa min ieceri attīstīt ūdenssaimniecību Mazlauku ciemā. Šajā gadījumā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra avansa maksājumu teju 60,5 tūkstošu latu apmērā definējusi kā neattiecināmus līdzekļus, jo projekts, kam ES fondu nauda ieskaitīta jau avansā, tomēr netika realizēts. Pašvaldība taisnojas – nav zaudēta nedz projekta, nedz pašvaldības nauda, jo pašvaldība avansa summu bija jau atskaitījusi atpakaļ. Novads pēdējā brīdī sapratis – kritiski izvērtējot ūdens tarifa kāpumu pēc iespējamā projekta realizēšanas, iedzīvotājiem nāktos maksāt lielus rēķinus. Finanšu ministrija gan skaidro – lauztie līgumi, kur projekti nav realizēti, tiek uzskaitīti pie neatbilstībām, jo konkrētiem projektiem jau ticis rezervēts finansējums, pie kura tādējādi nevarēja tikt citas pašvaldības, kas tādu projektu īstenotu. «Tomēr šādas situācijas, kad objektīvu apstākļu dēļ projektu nav iespējams realizēt un par to puses savlaicīgi vienojas ar līgumslēdzēju, ir vērtējamas pozitīvāk nekā neatbilstoši izdevumi, ko atklāj kontrolējošas iestādes,» uzsver ministrijas pārstāvis K.Valtmanis.Maksāts par neveiktiem darbiemJelgavas Dome saņēmusi sešus pārmetumus par ES naudas apguvi. Viens no tiem ir par satiksmes uzlabošanas projektu Rūpniecības – Atmodas ielas posmā. Tur par neatbilstošiem atzīti vairāk nekā 1500 latu, kas samaksāti uzņēmumam «Sadales tīkls» par elektroietaišu pieslēgumu, bet kas nav bijuši atbalstītajā projektā. Otra iebilde gan ir būtiskāka un saistāma ar Jelgavas Izglītības pārvaldes organizēto pirmsskolas izglītības iestādes «Ķipari» rekonstrukciju Pulkveža Brieža ielā. Šajā projektā pilsēta zaudējusi 12,67 tūkstošus latu ES fondu naudas, jo uzņēmējam samaksājusi par darbiem, kas, kā atklājies pārbaudē, faktiski nemaz nav veikti. Turklāt iekļāvusi papildu darbus, ko varēja paredzēt jau iepriekš, izsludinot iepirkuma procedūru. Uzlabojot infrastruktūru pilsētas speciālajās izglītības iestādēs, Jelgavas Dome maksājusi par pēkšņi atklātiem nepieciešamiem papildu darbiem, ko kontroles instances gan nodēvējušas par iepirkumu un konkurences normu pārkāpumu, tāpēc atprasījusi vairāk par 12,2 tūkstošiem latu. Savukārt Amatu vidusskolas mācību aprīkojuma modernizācijas projektā par konkurences normu neievērošanu pašvaldībai bijis jāšķiras no 3301 lata ES fondu naudas. Prasa vienas mēbeles, bet taisa citasOzolnieku novadam nācies šķirties no 1518 latiem fondu līdzekļu par neatbilstībām divos projektos. Pašvaldības rīcībā atrasti iepirkumu un konkurences normu pārkāpumi Teteles jauniešu centra izveidē. Savukārt, meklējot novada attīstības programmas izstrādātāju, Ozolnieku pašvaldība to darījusi prettiesiski – nelikumīgi noteikusi darba veicēju. Ozolnieku pašvaldības pārstāve Evita Kairiša skaidro, ka Teteles jauniešu centra mēbeļu iepirkumā bija norādīti vieni izmēri, taču darbu gaitā izgatavotas cita lieluma mēbeles. SIA «Sanoda» bija vienīgais pretendents, un piedāvāto mēbeļu izmēru atšķirības neietekmē to izvietojumu telpās, apgalvo E.Kairiša. Taču Iepirkumu komisijai bija precīzi jāievēro pašu izstrādātajā dokumentācijā noteiktās tehniskās specifikācijas prasības, jo citādi, zinot, ka mēbeļu izmēri var tikt mainīti, iespējams, būtu pieteikušies arī citi pretendenti.Aizdomīgi sadārdzinājumi projekta gaitāVisvairāk neatbilstību konstatēts Jelgavas novada īstenotajos projektos – par vairāk nekā 230 tūkstošiem latu, kas nonākuši atpakaļ ES fondos. Tā, piemēram, Lielplatones Speciālās internātpamatskolas infrastruktūras un mācību aprīkojuma uzlabošanas projekta pārbaudē secināts, ka dokumentos norādīto divviru iekšdurvju vietā ir tikai aila, bet vērtnes tā arī nav ieliktas, savukārt dārgu koka ārdurvju vietā skola tikusi pie plastikāta durvīm. Uzlabojot energoefektivitāti sociālajā mājā «Zariņi», novads uzņēmējam uzticējis papildu darbus, par kuriem izdevīgākā pretendenta atrašanai bija jārīko iepirkums. Savukārt Jaunsvirlaukas pagasta Kārniņos, kur īstenots ūdenssaimniecības attīstības projekts, novada pašvaldība būvuzraudzību uzticējusi uzņēmējam Jurim Veisam, taču kontroles laikā izrādījies, ka viņam nemaz nav atbilstoša sertifikāta tādai uzraudzībai. Šajā pašā projektā atklāts arī nepamatots 7330 latu sadārdzinājums, jo novads plānotās vienas 50 kubikmetru tilpuma iekārtas vietā pēkšņi nolēmis pirkt divas 25 kubikmetrus lielas, par kurām krietni pārmaksāts. Turklāt secināts, ka pašvaldība veikusi būtiskas izmaiņas projektā, tādējādi iepirkuma nosacījumi nav bijuši vienādi visiem pretendentiem un pārkāpts vienlīdzības princips. Ap 42,5 tūkstošiem ES fondu naudas Jelgavas novadam nācies zaudēt un segt no pašu budžeta, jo projektā par ūdenssaimniecības attīstību Valgundes pagasta Vītoliņos veikusi starpmaksājumus uzņēmumam «Siltums jums», kā arī citām firmām, kas dokumentos nemaz nav bijušas norādītas. Tādējādi kārtējo reizi pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes noteikums, izsludinot konkursu par šiem darbiem. Jāpiebilst, ka SIA «Siltums jums» iemantojis Jelgavas novada Domes labvēlību, jo pērn tai gandrīz tika uzticēts 651,6 tūkstošu latu līgums administrācijas nama renovācijai. To gan pēdējā brīdī lauza, jo izrādījās, ka tādai summai pietrūkst piešķirtā ES līdzfinansējuma. Taču tā vietā «Siltums jums» ticis pie 1,1 miljona latu līguma – novads uzņēmumu izvēlējies Valgundes sporta halles būvniecībai.Kafija dārgāka par lektoriemJelgavas novadu ligas skārušas pat reizēs, kad piesaistīta ES fondu nauda, lai mācītos, kā to labāk apgūt. Tā pērnruden Jelgavas novada pašvaldībā atklāts, ka semināra 12 stundu kursā «Praktiskās nodarbības projektu veidlapu aizpildīšanā, izmantojot IT rīkus» pirmās dienas saturs pēc būtības neatbilst kursa nosaukumam. Tādējādi secināms, ka novada darbinieki mācījušies ko citu, nevis to, kā pareizi pildīt veidlapas. Pārkāpumi uzieti vēl kādā projektā, kurā Jelgavas novads saņēmis ES līdzekļus, lai mācītos, kā tos labāk piesaistīt. Izrādījies, ka pašvaldības organizētā seminārā kafija maksā vairāk nekā citur valstī – kafijas pauzei deklarēti 160 latu izdevumi, kas ir vidēji četri lati uz katru no 40 semināra dalībniekiem. Taču Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tādos semināros kafijai vienam cilvēkam nevajadzētu tērēt vairāk par 2,5 latiem. Kopumā abos gadījumos, kad, mācoties apgūt ES fondu naudu, pieļauti pārkāpumi, institūcijas novadam prasījušas atmaksāt teju tūkstoš latu. Nepilnu tūkstoti latu Jelgavas novadam nācies atdot ES fondiem arī par to, ka, rūpējoties par kvalitatīvu dabaszinātņu apguves materiālo bāzi, darba veicējiem samaksāta lielāka atlīdzība, nekā noteikts projektā.
