Reģionālās reformas aktualitātes, tikšanās ar Finanšu ministrijas vadību un ES struktūrfondu apguve bija galvenais, par ko runāja Zemgales pašvaldību konferencē.
Reģionālās reformas aktualitātes, tikšanās ar Finanšu ministrijas vadību un ES struktūrfondu apguve bija galvenais, par ko runāja Zemgales pašvaldību konferencē.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) skatījumā reģionālā reforma realizējama pēc iespējas ātrāk, jo pašvaldībām nav ticības, ka no Rīgas centralizēti var atrisināt visus jautājumus. To pierāda gan problēmas veselības aprūpē, gan citās jomās.
Bez reformas neizdosies mazināt atšķirības
Reģionu struktūra valstī jāizstrādā, par apriņķu īpašumtiesībām, funkcijām un finansējumu būtu jāvienojas līdz 2006. gadam. Tas, pēc LPS priekšsēdētāja Andra Jaunsleiņa domām, iespējams, ja risinājumu atbalsta politiskās partijas. Par vājo posmu uzskatāms apriņķu skaits – pašvaldības pieļauj gan piecu, gan astoņu un deviņu apriņķu izveidi. Piecu centru gadījumā apriņķi aptvertu lielas teritorijas, tomēr atsevišķos reģionos, sevišķi Latgalē, pastāvētu vienotības problēmas, kas varētu ietekmēt arī valsts vienotību. Par optimālāko LPS uzskata astoņu apriņķu modeli – katrā būtu viena lielā pilsēta, kas tomēr ir reģionu “motors”. Tikai Kurzemē, Vidzemē un daļēji arī Zemgalē atsevišķām mazākām pilsētām būs grūtāk atrasta savu vietu.
Ne vienā vien pašvaldībā apriņķis asociējas ar kādreizējo rajonu, kad vietējās pašvaldības gandrīz neko nenoteica, viss bija atkarīgs no rajona. Tas ir aplami. Funkcijām jābūt skaidri nodalītām. Apriņķi varētu pārņemt daļu no pašreizējo rajonu padomju funkcijām un daļu no valsts funkcijām ar atbilstošu finansējumu. Apriņķim būtu svarīgi, piemēram, pasažieru pārvadājumi, virkne veselības aprūpes jautājumu, ceļu tīkls, jo sevišķi otrās kategorijas ceļi, kas pašlaik ir atstāti novārtā. Bez reģionālās reformas valstī neizdosies ātri un efektīvi atrisināt reģionālo atšķirību problēmas. Vienīgi reģionālās pašvaldības šos jautājumus varētu enerģiskāk bīdīt, jo tām ir gluži cita motivācija strādāt. Ar valdības labajiem nodomiem vien būs par maz.
Liela daļa projektu jau sagatavoti
Pašvaldības projektus ES struktūrfondu atbalstītajām aktivitātēm varēs iesniegt jau jūlija pirmajā pusē, savukārt uzņēmējiem, pēc Finanšu ministrijas prognozēm, būs jāgaida līdz augusta beigām vai septembrim. Aplēses liecina, ka līdzšinējās iestrādes pašvaldībām ļaus operatīvi startēt uz ES līdzekļiem gan ūdenssaimniecības attīstības un vides infrastruktūras jomā, gan atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes sistēmu uzlabošanas programmās.
Plašāk pašvaldības tika iepazīstinātas ar siltumapgādes sakārtošanas iespējām, izmantojot ES naudu.
No Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdz 2006. gadam šīm aktivitātēm piešķirti 6,23 miljoni latu. Pēc pašvaldību domām, summa ir nepietiekama, lai ko būtisku varētu izdarīt. Proti, pietiek ar sešiem lieliem projektiem, lai plānotie līdzekļi būtu sadalīti, jo saskaņā ar finansēšanas nosacījumiem minimālais ERAF līdzfinansējums vienam projektam ir 50 tūkstoši latu, bet maksimālais – viens miljons latu. ES atbalsts var sasniegt 75 procentus no projekta izmaksu kopsummas. Pašvaldības ieceres īstenošanai var saņemt valsts budžeta dotāciju līdz 60 procentiem no nepieciešamā nacionālā finansējuma.
Pašlaik siltumapgādes sistēmu uzlabošanas projektu vadlīnijas un pieteikuma formas nodotas Finanšu ministrijai apstiprināšanai vadības komitejā, tās jau šonedēļ varētu tikt akceptētas. Savukārt projektu izvērtēšanas kritēriji atkārtoti iesniegti apstiprināšanai uzraudzības komitejā. Atbilstoši nosacījumiem tiks atbalstīti projekti, kas vērsti uz energoefektivitātes paaugstināšanu siltuma ražošanā, pārvades, sadales un iekšējās siltumapgādes sistēmās, kā arī kurināmā konversijas projekti, lai samazinātu enerģijas ražošanas ietekmi uz vidi un siltuma ražošanu koģenerācijas procesā. Investīcijas nav domātas divās vai vairākās paralēlās gāzes piegādes vai siltumapgādes sistēmās, pārejai no vietējā uz importēto kurināmo, kā arī dzīvojamo ēku, tostarp pašvaldības īres namu (izņemot sociālas mājas) energoefektivitātes paaugstināšanai. Viens iesniedzējs var pretendēt tikai uz viena projekta realizāciju. Pieteikumus vērtēs divos posmos: administratīvo atbilstību un finanšu un kvalitātes rādītājus.
