Pagājušo svētdien, 4. jūlijā, Latvijā atzīmēja ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu.
Pagājušo svētdien, 4. jūlijā, Latvijā atzīmēja ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu. Šī smagā traģēdija skāra arī Jelgavu, kuras nomalē pie tagadējās Zālītes ielas ir divas ebreju masu iznīcināšanas vietas. 1918. gadā dzimusī jelgavniece Jadviga Lauce, kas kara sākumā dzīvoja pie vīramātes netālajās Bitenieku mājās, atceras kādu 1941. gada vasaras pēcpusdienu, kad, viņasprāt, pie Jelgavas tika nošauti pirmie holokausta upuri. “Es biju pārnākusi no darba. Saimnieks mani sauca, lai uzkāpju uz šķūņaugšas. Tur no loga redzējām, ka gabalu tālāk nošaušanai bija nostādīti trīs vīrieši un sieviete. Vīrieši bija izģērbti kaili, sieviete – debeszilā apakšveļā. Viņa kliedza: “Tatinka, maminka!” Teicu saimniekam, ka nokritīšu zemē, ka nevaru to skatīties. To nevar aprakstīt. Kas bija šo cilvēku šāvēji, nezinu, taču latviešiem es to grēku nedodu,” stāsta sirmā kundze.