Sumināsim Litas (Jelgavā un rajonā 39), Sibillas (1) un Teikas (2).
Sumināsim Litas (Jelgavā un rajonā 39), Sibillas (1) un Teikas (2).
Skolā Lita Vēvere sāka strādāt nejauši bez pedagoģiskās izglītības 17 gadu tālā pagātnē. Viņa ir Spīdolas ģimnāzijas stingrā bibliotekāre.
Litas bērnības sapnis bija strādāt par literatūras pasniedzēju, jo viņa nāk no skolotāju ģimenes. Tagadējais darbs ir daļēji piepildīts bērnības sapnis, jo tas saistīts ar bērniem un grāmatām, kas ir viņas vislielākā aizraušanās. “Man vienkārši patīk grāmatas kā informācijas avots, un es lasu visu! Grāmatas ir liela daļa manas dzīves. Man mājās ir tikai tās, kuras es gribu pārlasīt,” stāsta Lita un atzīst, ka ir ļoti stingra un prasīga bibliotekāre. Bet viņa nav kā noliktavas pārzine un tipiska bibliotekāre.
Par savu neparasto un reto vārdu Litai jāpateicas mammas draudzenei Litai.
Par savu lomu “spīdoliešu” vidū gaviļniece teic: “Bērni tagad lasa mazāk, un līdz ar to viņiem mani vajag mazāk, un es bieži vien viņiem esmu tikai kā noliktavas pārzine.”
Lita pašlaik raksta maģistra darbu un par studijām saka: “Es trešo reizi mācos universitātē. Tā sagadījies, ka studēju ik pēc desmit gadiem un šogad ceru iegūt maģistra grādu. Mūsdienu skolā arvien mazāk jāstrādā ar galvu, un to kompensē studijas. Mūsu ģimenē ļoti nopietni izturas pret izglītību. Mani bērni drīkst nestrādāt, bet viņiem ir jāmācās. Tādā ziņā neesam tipiska ģimene.
