Rūta Kazāka spēj atveidot augus un dzīvniekus ne tikai zinātniski precīzi, bet arī dzīvi.
Gadskārtējā Zemgales medību trofeju izstādē, kur piedalās mednieki ar savvaļā (ne briežu dārzos) iegūtām staltbriežu, aļņu un stirnu āžu ragiem, meža kuiļu ilkņiem un nodīrātām plēsēju zvērādām, šoreiz būs arī “puķītes” – grāmatas ar augu zīmējumiem, kuru autore ir Rūta Kazāka, Meža fakultātes Mežkopības katedras vecākā laborante. Izstāde tiks atklāta 17. aprīlī LLU Meža fakultātē Akadēmijas ielā 11, un tajā būs skatāmi arī keramiķes Sarmītes Zuteres māla darbi.
Interešu izglītībai ir liela nozīme
Īsti profesionāli augu, vēlāk arī kukaiņu un meža ainavu zīmējumiem Rūta Kazāka pievērsās divtūkstošo gadu sākumā, kad Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts sāka izdot sērijveida monogrāfijas “Latvijas vaskulāro augu flora”, kur viņu ilustrēt šos augus uzaicināja kolēģis Viesturs Šulcs. Problēma tāda, ka, uzlūkojot augus fotogrāfijās, nav iespējams pietiekami skaidri saskatīt detaļas, kas vienu sugu atšķir no otras. Zinošs zīmētājs augu parādīs skaidrāk, izceļot vajadzīgo “pūslīti” vai “knābīti”. Šādi augu zīmējumi ir atrodami mācību grāmatās un zinātniskās publikācijās daudzviet pasaulē, taču Latvijā tādu trūka.
Rīgas 36. vidusskolā Rūta bija gājusi zīmēšanas pulciņā pie skolotājas Lilijas Zariņas. Mācoties skolā, piepeši, kā Rūta pati saka, viņu pilnīgi neizskaidrojami pārņēmusi vēlēšanās apgūt kaligrāfiju (kaligrāfijas grāmatas iegādei tika iztērēta nauda, ko meitene bija saņēmusi par piedalīšanos masu skatos Rīgas Kinostudijas filmā “Nauris”). Zīmēšanu un māksliniecisko noformēšanu, vēlāk jau studējot Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātē, Rūta fakultatīvi apguva pie māksliniekiem Ulda Rogas un Edvīna Kalnenieka.
Pasūtījumi seko cits pēc cita
Lielas pieredzes augu zīmēšanā Rūtai īsti nebija. Vien daži zīmējumi, kas publicēti pašu augstskolas mērogā mācību materiālos studentiem. Tomēr viņa uzdrošinājās. Sekoja piedāvājumi ilustrēt “Latvijas Sarkano grāmatu”, “Latvijas enciklopēdiju”, “Meža enciklopēdiju” un vēl 28 izdevumus (“Latvijas vaskulāro augu flora” vien ir iznākusi 13 grāmatās). Pasūtītāji bija arī Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, mežzinātnes institūts “Silava”, studentu biedrība “Šalkone” un vairāki citi. Pērn Meža īpašnieku biedrība izdeva meža zinātnieču Aijas Zviedres un Sigitas Vaivades grāmatu “Koku bērnudārzs”, kas stāsta par koku stādiem un sēkliņām. Tajā bija ap septiņdesmit (mazāk nekā lielā daļā citu izdevumu) Rūtas Kazākas zīmējumu. Viņas zīmēšana turpinās vēl šobaltdien. Blakus pamatdarbam Mežkopības katedrā tā aizņem ievērojamu vietu Rūtas darbu klāstā.
“Mājās pa logu redzu, kā cilvēki smagi strādā, remontējot ielu. Bet ko daru es? Zīmēju puķītes,” par sevi pasmaida Rūta Kazāka. Piebilstot gan, ka arī zīmēšana ir grūts, precīzs darbs. Tajā lieti noder arī viņas mežsaimnieces izglītība.
Tēvu tēvu padoms
Kaut arī Rūta ir dzimusi un augusi Rīgā, pēc vidusskolas beigšanas viņai bija skaidrs, ka jāiet studēt meža zinātni. To noteica paaudžu pēctecība. Proti, Rūtas tēvs Miervaldis Bušs un viņa brālis Kaspars bija meža zinātnieki, turklāt arī vectēvs Krišs Bušs bija virsmežzinis Grīvas virsmežniecībā pie Daugavpils. No bērnības Rūta atceras, kā mežā tēvs ārstējis meitai iesnas. Viņš ielicis skudru pūznī kabatas lakatiņu un pēc tam, kad skudras to bija “apstrādājušas” ar savu skābi, licis to pie pilošā deguna. Skudrskābe bijusi asa un nepatīkama, taču pret iesnām tas līdzējis. “Kad pabeidzu vidusskolu, tēvs teica, ka meža izglītība ir pietiekami vispusīga. Tajā ir gan tehniskās zinātnes, gan arī bioloģija. Tas paver iespējas strādāt dažādās jomās,” teic Rūta. Viņa atceras, ka apmēram 3. kursā “pārbijusies”, atskārstot, ka studē kopā ar cilvēkiem, kuri “nāk no meža” un pēc augstskolas beigšanas ir gatavi tajā atgriezties, strādājot par mežziņiem un citos svarīgos amatos. “Man ir cita personības būtība, es vairāk gribu būt cilvēkos. Esmu tāda pilsētas mamzelīte,” par sevi ironizē Rūta Kazāka.
Meža fakultāte viņas dzīvē bija ļoti svarīga arī ar to, ka tur viņa satika savu nākamo vīru Vilni Kazāku, kas studēja kokapstrādi. Ģimenē izaudzināti trīs bērni, kas visi tagad darbojas radošās profesijās. Dēls Kārlis mācījās kokapstrādi, bet ir dziesminieks un pazīstams televīzijas raidījumu vadītājs. Meita Tija, kas studēja psiholoģiju, kļuvusi par specifiska, Latvijā mazāk zināma jogas virziena skolotāju un vada vingrošanas nodarbības. Dēls Reinis ir starptautiska mēroga izstāžu iekārtotājs, daudz laika pavada darbā ārpus Latvijas. Vīra Viļņa Kazāka, Latvijas Amatniecības kameras goda prezidenta, mūža nodarbošanās ir vides, mājokļa, tostarp mēbeļu, izpēte un dizains. Tagad viņš māca kokapstrādi bērnu un jauniešu centrā “Junda”.
Augstskolā trūkst mācību spēku
Pēc augstskolas beigšanas Rūta nodarbojās ar reto un aizsargājamo augu kolekcijas veidošanu. Dažus gadus vēlāk nāca piedāvājums būt par mācību spēku Meža fakultātē, kuru viņa bija absolvējusi un kur strādā vēl joprojām. “Es sapratu, ka man nav ambīciju būt pasniedzējai – iet pie studentiem auditorijā un daudzas reizes klāstīt vienu un to pašu. Tas nav mans lauciņš. Tad es fakultātes vadībai piedāvāju labprāt ieviest vajadzīgo kārtību herbārijā. Manā uztverē tādas nebija. Tā es tur ieviesos. Atbilstoši studiju programmām sakārtoju herbāriju komplektus. Pievācu klāt to, kā trūkst,” par savu darbu augstskolā teic Rūta Kazāka.
Viņa piebilst, ka mūsdienās, kad meža nozare strauji attīstās, fakultātē trūkst mācību spēku. Vēl pirms diploma saņemšanas studentiem nāk labi apmaksātu darbu piedāvājumi, taču izglītībai naudas pietrūkst. “Ja man nebūtu šis papildu darbs ar zīmējumiem, ja es finansiāli nevarētu paļauties uz vīru, šo Mežkopības katedras laborantes darbu strādāt nevarētu,” teic Rūta Kazāka. Kopš 2008. gada krīzes laika, kad augstskolā tika samazinātas algas, laborantam vēl aizvien nav atjaunots pilnas slodzes darbs. “Kad es pateicu dēlam, kāda man ir alga pamatdarbā, viņš jautāja pretī: “Kāpēc vispār tu tur strādā?” Taču es nāku uz Meža fakultāti, jo man patīk te nākt un te arī mani ieredz,” pasmaida Rūta. Tā kā neskaitās uz pilnu slodzi, vienu darbdienu nedēļā viņa paņem brīvu. Pie tā kolēģi ir pieraduši. “Viņi zina, ka es tajā laikā zīmēju,” atkal ar smaidu saka Rūta Kazāka.
Uzdrošināšanās zīmēt meža ainavas
Topošā zīmējumu izstāde Rūtai Kazākai ir pirmā. Grāmatu tapšanas procesā pasūtītāji, uzlūkojot viņas zīmējumus, daudzkārt teikuši: “Vai, cik smuki!” Komplimentus saņemt esot patīkami. Taču gandarījums par paveikto vēl nāk caur to, ka ir veicies uzzīmēt to, kas dabā tādā veidā nemaz nav, bet zīmējumā izskatās tā, it kā patiesi būtu. Tie ir zīmējumi ne vien savam priekam, bet arī citu izziņai un prātam.
Augot pieredzei, Rūta uzņēmusies zīmēt arī kukaiņus. Tie dabā var būt vairākkārt mazāki nekā grāmatas zīmējumā. Zīmēti arī putni un pat meža ainavas. Par pēdējām Rūta teic, ka šis Pasaules Dabas fonda uzdevums, kura izpildei viņu ieteica kolēģe Inga Straupe, bija, kā ievilkt elpu un mesties aukstā ūdenī. “Ja man prasa, es varu uzzīmēt dobumainu koku vai kritalu, bet kā lai viss zīmējums kopumā izskatās pēc meža! Un reizē, kā lai mežs nenomāc to, ko man zīmējumā prasa izcelt. Arī Vilnis šaubījās, ka man kaut kas iznāks,” stāsta Rūta Kazāka. Tomēr viņas zīmējumu klāstā ir arī dažāda tipa meža ainavas, un tās būs arī izstādē.
Fakultātes labais gariņš
Inga Straupe, LLU Meža fakultātes profesore
Sirds cilvēks. Ļoti atsaucīga, ļoti mierīga. Draudzīga, saprotoša. Cilvēks, uz kuru var paļauties. Es nevaru nosaukt nevienu sliktu Rūtas īpašību. Kopā strādājam kopš 1986. gada janvāra, ilgāku laiku sēdējām vienā kabinetā.
Reiz Rūta mani pārsteidza manas meitas 18 gadu dzimšanas dienā, uzdāvinot visus žurnālus un avīzes, ko varēja nopirkt tajā dienā. Tur bija informācija par to, ka notika todien. Es nebiju iedomājusies, ka tāda var būt dzimšanas dienas dāvana. Rūta ir radoša.
Viesturs Šulcs, LLU Meža fakultātes profesors
Ļoti labi redzošs cilvēks visās dzīves sfērās. Ne velti viņu izvirzīja par fakultātes dvēseli jeb labo gariņu. Latvijas florā ir ap diviem tūkstošiem augu, lielu daļu no tiem Rūta ir uzzīmējusi. Turklāt Rūtai ir sevišķs talants – viņas zīmētie augi izskatās kā dzīvi.
Anita Ozoliņa, agrākā kolēģe Meža fakultātē
Ļoti bagāta ar zināšanām par augiem. Vāc materiālus, pieņem studentu darbus. Ļoti saticīga un pozitīva.
Nemaz tik ilgi mēs kopā neesam strādājušas – tikai 35 gadus un sešus mēnešus.
Izdevumi ar Rūtas Kazākas zīmējumiem
● Pilsētnieks dabā. R.Rungule. Zinātne, 1981 (10 sižetiski zīm.).
● Latvijas Sarkanā grāmata. LU Bioloģijas institūts, 2003 (270 augu zīm.).
● Meža enciklopēdija. 1. sēj. Zelta grauds, 2003 (184 augu zīm.).
● Koki un krūmi Latvijas mežos un ārēs. A.Zviedre. V elements, 2002 (85 zīm.).
● Ziedēšanas prieks Latvijas mežos un ārēs. L.Liepiņa. V elements, 2002 (120 augu zīm.).
● Latvijas enciklopēdija. V.Belokoņa izd. 2.–5. sēj. (340 augu zīm.).
● Meža attīstība. PDF, kompaktdisks, 2005 (23 meža ainavu un 126 augu un dzīvn. zīm.)
● Augi un dzīvnieki purvā. Purva veidošanās. LDF, buklets, 2007 (visi zīm.).
● Iepazīsti purvu pasauli. Ķemeru nacionālais parks, buklets, 2007 (7 siž. un 15 augu un putnu zīm.).
● Cirsmu atlieku izmantošana. LVMI “Silava”, buklets, 2008 (10 siž. zīm.).
● Daudzgadīgo stiebrzāļu energokultūra – miežabrālis. LVMI “Silava”, buklets, 2008 (10 siž. zīm.).
● Kārklu plantācijas enerģētiskās koksnes ieguvei. LVMI “Silava”, buklets, 2008 (20 siž. zīm.).
● Filma “Pieci stāsti par dabu”, filmu studija ELM Media, 2009 (zīmējumi animācijai).
● Ainavu un augu zīmējumi datorspēles izveidošanai LU Bioloģijas fak., 2010.
● Celmu izstrādes tehnoloģijas enerģētiskās koksnes ražošanai. LVMI “Silava”, buklets, 2008 (8 siž. zīm.).
● Kas ir hibrīdā apse. LVMI “Silava”, buklets, 2008 (9 siž. zīm.).
● Izlases cirte. PDF, buklets, 2008 (10 siž. zīm.).
● Padomi mežaudžu kopšanā. PDF, buklets, 2008 (7 siž. zīm.).
● Padomi labākai lauksaimniecības praksei. PDF, buklets, 2010 (9 zīm.)
● Padomi meža īpašniekam. MKPC un PDF, buklets, 2011 (12 meža biotopu zīm.).
● Dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju apsaimniekošana. LVMI “Silava”, 2011 (17 zīm.).
● Īscirtmeta papeļu plantācijas bioenerģijas un apaļkoksnes ieguvei. LVMI “Silava”, 2011 (10 zīm.).
● Medījamo dzīvnieku un trofeju novērtēšana. Lauku Avīze, 2014 (21 zīm.).
● Latvijas vaskulāro augu flora. Sērijveida monogrāfija, 13 grāmatas. LU Bioloģijas institūts, 1999–2016 (420 augu zīm.).
● Koki, krūmi un zemsedzes augi Latvijas mežaudzēs. Šalkone, 2014 (160 augu zīm.).
● Meža aizsardzība un apsardzība. 1. daļa Meža entomoloģija. Šalkone, 2015 (120 zīm.).
● Meža aizsardzība un apsardzība. 2. daļa Meža fitopatoloģija. Šalkone, 2017 (180 zīm.).
● Koku bērnudārzs. A.Zviedre un S.Vaivade. Meža īpašnieku biedrība Meža konsultants, 2018 (~70 zīm.).
