Uģis fano par putniem – viņš ir Ornitoloģijas biedrības biedrs un kaislīgs fotogrāfs. Nesen «Jundā» varēja apskatīt viņa fotoizstādi, kurā, protams, bija putni, putni un… putni. Uģis Pekša mācās Jelgavas 2. ģimāzijas 12.m klasē.
Uģis fano par putniem – viņš ir Ornitoloģijas biedrības biedrs un kaislīgs fotogrāfs. Nesen «Jundā» varēja apskatīt viņa fotoizstādi, kurā, protams, bija putni, putni un… putni.
Uģis Pekša mācās Jelgavas 2. ģimāzijas 12.m klasē.
Kāds ir tavs priecīgākais šā pavasara notikums, kas saistīts ar putniem?
– «Lediņu» nometnē izliktie putnu būrīši. Kopā būs kādi trīsdesmit, un daudzos jau putni rosās.
Kas ir ornitologs?
– Tas ir cilvēks, kas pēta, aizsargā un arī gredzeno putnus, lai varētu zināt, kur tie ceļo.
Kad tu sāki pievērsties ornitoloģijai?
– Pirms trīs gadiem, kad uzvarēju žurnāla «Medības. Makšķerēšana. Daba» konkursā un nokļuvu jauno dabas pētnieku nometnē. Tur arī radās interese.
Ko tu dari, lai aizsargātu putnus?
– Piedalos dažādos putnu aizsardzības projektos, taisu būrīšus.
Kāpēc vispār putni ir jāaizsargā?
– Citādi dažas to sugas var izmirt.
Kuri putni pie mums ir aizsargājami?
– Latvijā ir daudz aizsargājamu putnu, piemēram, mazais ērglis, čūsku ērglis, zaļā vārna, melnais stārķis.
Kā cilvēki var putniem palīdzēt?
– Varam censties tos aizsargāt, neiznīcināt, ziemā būrīšos izlikt barību.
Ko interesantu esi atklājis, pētot putnus?
– To starpā pastāv savi likumi, kas tiek ievēroti. Katram putnam ir savs raksturs. Plēsīgie var arī uzbrukt cilvēkiem, aizstāvot savu ligzdu. Vienas sugas putni dažādās zemēs dzied mazliet atšķirīgi. Tiem ir arī ir savi dialekti, pat Latvijas robežās.
Vai proti atdarināt putnu balsis?
– Jā, varu imitēt pūces balsi. To es iemācījos no ieraksta kasetē. Ar Atdarinot balsis, putnus var pievilināt.
Kurš Latvijā ir vismazākais putns?
– Zeltgalvītis, kas sver tikai piecus gramus. Latvijā un arī pasaulē gulbis ir vissmagākais lidojošais putns. Viņa ligzda reizēm sasniedz metru augstumu un četru metru diametru.
Kuri putni Latvijā ir plēsīgi?
– Dienā vanagi, klijāni, piekūni, ērgļi. Viņi uzbrūk mazajiem putniņiem, zīdītājiem un arī zaķiem.
Ko darīt, ja atrod tukšu ligzdiņu?
– Pavasarī to nevajag aiztikt, jo varbūt putniņš to tikai nesen uztaisījis un tajā var atgriezties. Arī citos gadalaikos mājoklīšus labāk neaiztikt.
Kad vislabāk izlikt būrīšus?
– To var darīt jebkurā laikā. Parasti būrīšus liek agri pavasarī, un bieži dobumperētāji mājoklī iemitinās jau tajā pašā gadā. Būrīša lielumam ir jābūt atkarīgam no putna lieluma. Ja putni mājiņā nevēlas dzīvot, iespējams, ka tā ir nepareizi uztaisīta, tai ir lielas šķirbas. Parasti būrīti darina no sausa skuju koka.
Kādas ir tavas domas par putnu medībām?
– Medības rudenī nav īpaši kaitīgas, jo parasti tiek nomedīti vārgākie putni, kuri nevar aizlidot uz siltajām zemēm. Vasarā gan medībās tiek iznīcināti veselie putni. Tos parasti šauj sporta pēc.
Ir dzirdēts par zaļo vārnu. Vai šis putns vispār eksistē?
– Jā, Latvijā zaļās vārnas dzīvo. Tās ir aizsargājamas un mīt dobumos vai būrīšos, parasti līdz
50 m no meža malas. Zaļās vārnas ir metāliskā zilganzaļā krāsā.
Tu pētī arī sikspārņus?
– Jā, jo tie ir interesanti dzīvnieciņi: mazas pelītes ar spārniņiem. Sikspārņus es arī reģistrēju. Vasarā tie dzīvo bēniņos, putnu būrīšos un koku dobumos. Ziemā daļa sikspārņu izceļo uz siltajām zemēm, bet daļa pārziemo Latvijā pagrabos un alās. Tie dzīvo arī «Lediņu» nometnē. Ja arī tavas mājas bēniņos mīt sikspārnis, centies to netraucēt. Sikspārņi nav kaitīgi, jo ēd tikai kukaiņus.
Vai kādreiz esi gribējis lidot kā putns?
– Jā, jo lidojot rodas brīvības izjūta.
