Parāds nav brālis, māca sena tautas gudrība.
Parāds nav brālis, māca sena tautas gudrība. Par kredītiem gan senči nekādus padomus mums nav atstājuši, tomēr dzīves ceļu kalnus un lejas pieredzējusī paaudze ir piesardzīga naudas lietās. Paņemt ir viegli, viņi teic, bet cik tu vari būt drošs, ka spēsi arī atdot, un kurai bankai vari uzticēties? Inta Englande arī pārstāv tos apdomīgos, tomēr ir sadūšojusies uz hipotekāro kredītu Hansabankā.
Kā jūs nolēmāt ņemt kredītu un kam tas bija vajadzīgs?
Vispirms nāca vajadzība, kas nevarēja gaidīt, – mūsu ģimenes mājai tecēja jumts. Ielāpiem nebija nekādas jēgas – vajadzēja mainīt visu segumu, taču tādas naudas mums nebija. Godīgi jāteic, ka es tiešām baidījos no kredīta, nekad taču nebiju tik nopietni aizņēmusies.
Painteresējos vairākās bankās par nosacījumiem. Tie visi šķita apmēram līdzīgi, bet es izlēmu sadarboties ar Hansabanku.
Kas noteica jūsu izvēli?
Attieksme. Tas, kā ar mani runāja, kā visu izskaidroja. Es neslēpu savas bailes uz daudziem gadiem kļūt atkarīgai no kādas bankas. Taču man radās tāda sajūta, ka varu šai bankai uzticēties. Un es sapratu, ka kredītspeciālistiem taisnība vien ir – bez naudas ieguldījuma nebūs attīstības, un mājas jumtu ar bailēm un nedrošību vis nesalāpīšu. Arī draugi un paziņas iedrošināja.
Vai jūs izvēlējāties ņemt kredītu latos vai kādā citā valūtā?
Latos. Arī algu es saņemu latos, tādēļ man tā ir ērtāk ik mēnesi norēķināties ar banku.
Kredītņēmēji nereti sūdzas par papīru kaudzēm, kas jāsagādā, lai pie naudas tiktu. Vai tas nebija sarežģīti un laikietilpīgi?
Es gan nejutu to kā lieku apgrūtinājumu. Man bankā iedeva sarakstu, kādi dokumenti iesniedzami, kur tos varu saņemt, kādi attiecīgajās iestādēs ir darbalaiki. Paskaidroja, cik katrs pakalpojums varētu izmaksāt. Speciālisti Hansabankā ir ļoti atsaucīgi, ja vajadzīga kāda konsultācija, nav problēmu to saņemt. Tā kā visu varēju nokārtot ļoti raiti. Grūtākais bija kas cits – ģimenē pieņemt lēmumu par vīra dzimtas mājas ieķīlāšanu, kas nepieciešama hipotekārā kredīta ņemšanai. Ar jumta labošanu vien jau mūsu vajadzības nebeidzās, gribējām arī atpirkt to mājas daļu, kas tobrīd piederēja citiem īpašniekiem. Un tad nu vienīgais risinājums bija hipotekārais kredīts un ķīla bankai. Tas gan prasija laiku – saņemties uz tādu soli. Taču atkal šaubu brīdī lēmumu pieņemt palīdzēja uzticēšanās tieši šai bankai un tās darbiniekiem.
Tagad bezgala priecājos par jauno jumtu un par to, ka visa māja ir mūsu ģimenes īpašums. Bez kredīta mēs to nebūtu spējuši izdarīt. Tas ir daudz labāk – baudīt iegūto labumu un pamazām par to norēķināties ar banku nekā gadiem ciest neērtības un krāt, zinot, ka cenas visam ceļas arvien augstākas.
