Turpinājums. Sākums 13., 20. un 27. februāra numurā. Graudu intervences cena tiek koriģēta atbilstoši piedāvāto graudu kvalitātei.
Turpinājums. Sākums 13., 20. un 27. februāra numurā.
Graudu intervences cena tiek koriģēta atbilstoši piedāvāto graudu kvalitātei. ES nosaka kviešu proteīna saturu un Zelenī indeksu, bet nenosaka lipekļa saturu un kvalitāti. Rudziem ir augstāki minimālie kvalitātes standarti attiecībā uz graudu tilpummasu un krišanas skaitli. Minimālais intervencei piedāvājamo graudu apjoms ir 80 tonnu (pašlaik Latvijā tas ir 40 tonnu). Graudus intervencei var piedāvāt ne tikai graudu ražotāji, bet jebkurš graudu uzglabātājs.
Liellopu un teļa gaļas ražošana
Pašlaik Eiropas Savienības Kopējās tirgus organizācijas (KTO) elementi ir:
tiešie maksājumi (prēmijas);
liellopu liemeņu klasifikācija un cenu ziņošana;
intervences sistēma;
identifikācija, reģistrācija un liellopu gaļas marķēšana;
ārējās tirdzniecības pasākumi (importa un eksporta licences atmaksas, vienotas muitas tarifu likmes un tarifu kvotas kandidātvalstīm).
Tiešo maksājumu (prēmiju) saņemšanai piesakās liellopu audzētāji par kalendāro gadu. Liellopiem ir jābūt reģistrētiem Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra (VCIDAC) datu bāzē. Pašlaik ES ir pieci prēmiju veidi:
* speciālā prēmija;
* zīdītājgovju prēmija;
* kaušanas prēmija;
* ekstensifikācijas prēmija;
* papildu maksājums.
Speciālā prēmija tiek maksāta vienreiz katra buļļa dzīvē no deviņu mēnešu vecuma un divreiz katra vērša dzīvē – deviņu un divdesmit viena mēneša vecumā. Prēmiju var piešķirt pēc nokaušanas, ja minimālais liemeņa svars ir vismaz 185 kilogramu. Speciālās prēmijas pilns apjoms ir 210 eiro par 2002. un turpmākajiem gadiem.
Zīdītājgovju prēmija (zīdītājgovis ir gaļas šķirņu vai to krustojuma govis, kuras ražotājs tur savā saimniecībā teļu zīdīšanai). Lai saņemtu prēmiju, pēc pieteikuma iesniegšanas brīža ganāmpulkā jātur 80% govju un 20 % teļu vismaz līdz sešiem mēnešiem. Latvijai ir piešķirtas 19 368 zīdītājgovju tiesības. Prēmiju piešķir par kalendāro gadu. Ja pieteikumu skaits pārsniedz kopējo tiesību apjomu, katram pretendentam tiesību skaitu proporcionāli samazina. Zīdītājgovju prēmijas pilns apjoms ir 250 eiro. Dalībvalsts drīkst piešķirt papildu prēmiju no valsts budžeta – 50 eiro par zīdītājgovi, ja starp attiecīgās valsts govju audzētājiem netiek radīta diskriminācija.
Kaušanas prēmiju piešķir pēc dzīvnieka nokaušanas vai eksportēšanas uz trešajām valstīm. Prēmijai ir divi veidi – pirmajai klasificējas vīriešu kārtas teļi vecumā no viena līdz septiņiem mēnešiem, prēmijas pilns apmērs – 50 eiro; otrajai – buļļi, vērši, piena govis, zīdītājgovis un teles, pilns prēmijas apmērs – 80 eiro.
Ekstensifikācijas prēmiju 100 eiro maksā papildus speciālajai un zīdītājgovju prēmijai saimniecībām, kurās ganāmpulka blīvums ir mazāks vai vienāds ar 1,4 LU (liellopu vienības) uz hektāru ganību zemes. Ganāmpulka blīvumu nosaka, ņemot vērā vīriešu kārtas liellopus, govis, teles, aitas un kazas, par kurām saņem prēmiju.
Dalībvalstis katru gadu papildus maksā ražotājiem, šim pasākumam izmantojot no ES saņemto finansējumu 1 330 700 eiro. Maksāt var par katru liellopu pēc nokaušanas vai par ganību zemes platību, kas pieder vai ir iznomāta kalendārajā gadā. Ganību zeme ir zeme, par kuru nesaņem laukaugu maksājumus vai citus atbalsta maksājumus. Maksā proporcionāli visiem pretendentiem. Lai gaļas kvalitāte pēc dzīvnieka nokaušanas tiktu novērtēta godīgi, ES ir ieviesta Kopienas klasifikācijas skala, kurā ņemta vērā dzīvnieka muskulatūras attīstības pakāpe un tauku noslāņojuma pakāpe.
Lai novērtētu, vai tirgū ir krīzes situācija un vai ir nepieciešams ieviest intervences pasākumus, jābūt pieejamām liellopu liemeņu cenām. Dalībvalstu cenu vākšanas centri katru nedēļu ievāc un apkopo ziņas no kautuvēm par iepirktajiem liellopiem atbilstoši to klasifikācijas novērtējumiem. Katru nedēļu, ņemot vērā klases, aprēķina vidējās liellopu liemeņu iepirkuma cenas valstī, un tās ziņo uz Briseli.
Intervences mehānisms – privātā uzglabāšana
Eiropā intervences sistēmu piemēro, lai stabilizētu cenas tirgū. Tā darbojas tikai tad, ja references cena vīriešu kārtas liellopu liemeņiem nokrīt zem 103% no bāzes cenas. References cena ir iepirkuma cena, kuru nosaka, katru nedēļu aprēķinot vidējo cenu standartkvalitātes liemeņiem no kautuvēm. Bāzes cena ir politiskā cena, ko katra tirgus gada sākumā nosaka ES Padome. Pašlaik tā ir 2224 eiro par tonnu standartkvalitātes vīriešu kārtas liellopu.
Intervence darbojas šādi: privātpersona uz fiksētu laika periodu pieņem glabāšanā noteiktas kvalitātes gaļu uz savu risku un atbildību, par to saņemot atlīdzību no valsts. Intervences aģentūra slēdz līgumu ar uzglabātāju. Pēc uzglabāšanas perioda beigām produkts tiek izlaists vietējā tirgū vai eksportēts (par to saņemot eksporta atmaksas).
Liellopu identifikācijas
un reģistrācijas sistēma
Reaģējot uz patērētāju pieprasījumu pēc drošas un kvalitatīvas pārtikas, ieviesta sistēma, kas palīdz izsekot liellopu gaļai no fermas līdz galdam. Šī sistēma sastāv no dzīvnieku reģistra, kurā dzīvnieku reģistrē 20 dienu laikā pēc piedzimšanas, liellopa pases un individuālā apzīmējuma.
Obligātās marķēšanas sistēma nodrošina iegūtās gaļas saikni ar dzīvnieku, no kura tā iegūta. Jāmarķē svaiga un saldēta liellopu gaļa, tai skaitā malta gaļa un subprodukti. Marķēšanu veic pārstrādes uzņēmums, apzīmogojot vai pievienojot etiķeti liemenim vai mazākus gaļas gabalus nodrošinot ar rakstisku informāciju tirdzniecības vietā.
Ārējās tirdzniecības pasākumi
Tie noteikti, lai aizsargātu pret pārmērīgu importa pieplūdumu. Jebkura liellopu gaļas produkta imports un eksports ES ir pakļauts licenču uzrādīšanai. Saņemot licenci, uzņēmējs iemaksā ķīlas naudu, tā garantējot, ka produkti tiks importēti vai eksportēti licences termiņu laikā, un zaudē garantijas naudu, ja imports vai eksports netiek veikts vai noticis daļēji.
Eksportējot uz trešajām valstīm, var saņemt eksporta atmaksas, lai segtu starpību starp valūtu kursiem vai cenām ES un ārpus tās, nodrošinot ražotāju konkurētspēju ārējā tirgū. Eksporta atmaksu lielumu nosaka atkarībā no piedāvājuma un cenām ES un pasaules tirgos.
Lai aizsargātu ES tirgu, produktiem, kuru cena ievedot ir zemāka nekā ES cena, uz robežas drīkst papildus iekasēt importa nodokli. Importam katru gadu piešķir muitas tarifu kvotas. Kvotu ietvaros produktus var ievest bez ievedmuitas.
Turpmāk vēl.
