Turpinājums. Sākums 13., 20., 27. februāra un 6. un 13. marta numurā. Augļu un dārzeņu ražošana. Dārzkopībai Latvijā ir senas tradīcijas un liela nozīme iedzīvotāju apgādē ar pārtiku.
Turpinājums. Sākums 13., 20., 27. februāra un 6. un 13. marta numurā
Augļu un dārzeņu ražošana
Dārzkopībai Latvijā ir senas tradīcijas un liela nozīme iedzīvotāju apgādē ar pārtiku. Vietējo dārzeņu īpatsvars patēriņā sasniedz 80%. Zemāks tas ir augļiem un ogām. Galvenā dārzkopju problēma ir ierobežotais Latvijas tirgus, kurā katru gadu par 0,6 – 0,8% samazinās pircēju skaits, bet individuālais pārtēriņš nepalielinās un reizēm pat samazinās. Dārzkopība dod iespējas darboties un gūt ienākumus arī nelielo saimniecību īpašniekiem, jo pat tādā dārzkopības lielvalstī kā Holande 2001. gadā vidējā lauka dārzeņu platība saimniecībā bija 5,9 hektāri. Latvijā 2002. gadā lauka dārzeņu subsīdiju saņēmēju saimniecību vidējā platība bija 13 hektāru.
Tāpat kā daudziem citiem lauksaimniecības produktiem, arī augļiem un dārzeņiem ES ir īpaši kopējā tirgus organizācijas (KTO) noteikumi. Tie attiecas uz vairāk nekā 35 kultūru augļiem, ogām, riekstiem un dārzeņiem, kas paredzēti patēriņam svaigā veidā, bet neattiecas uz kartupeļiem un lopbarības pākšaugiem.
Augļu un dārzeņu KTO mērķis ir panākt līdzsvaru starp produktu piegādēm un pieprasījumu, esot cenām, kas apmierina ražotājus, kā arī veicināt ražošanas specializāciju ES un tirdzniecībā ar trešajām valstīm. Šajā aspektā mūsu dārzkopjiem vajadzēs atrast savu vietu tirgū. ES augļu un dārzeņu sektorā nav nekādu ražošanas kvotu, izņemot dažus pārstrādei paredzētos produktus – tomātus, ķiršus, persikus un citus –, un galvenie regulatori ir pieprasījums un kvalitāte. Svaigo augļu un dārzeņu tirgum ir raksturīgas straujas un biežas cenu, pieprasījuma un piegāžu izmaiņas, kā arī svaigo produktu īss uzglabāšanas laiks. Tāpēc tirgus organizācijā ir noteiktas specifiskas prasības.
1. Kvalitāte
Kopējā augļu un dārzeņu tirgus pamatā ir šo produktu vienotie kvalitātes standarti. 2003. gada 1. janvārī tādi bija 34 augļiem un dārzeņiem, bet Latvijā tādi paši standarti visiem šiem produktiem noteikti jau 1999. gadā. Ražotāji ir ieinteresēti neielaist tirgū sliktas kvalitātes produktus, noturēt cenu, bet tikai ar atbilstošu kvalitāti. Eiropā šie standarti darbojas, sākot ar nosūtīšanai sagatavotiem produktiem no noliktavas vai šķirotavas sliekšņa līdz pircēja grozam, arī vairumtirdzniecības bāzēs un veikalos. Tomēr ES šos standartus var nepiemērot augļiem un dārzeņiem, kurus ražotājs tieši no lauka, saimniecības telpas vai ražotāja veikala pats pārdod patērētājam. ES standartos neietvertos augļus un dārzeņus (galda bietes, rāceņus, mellenes, avenes u.c.) vietējā tirgū pārdod, ņemot vērā nacionālos vai ražotāju standartus, bet starptautiskajā tirgū – vienošanos starp ražotāju un tirgotāju.
2. Ražotāju organizācijas (RO)
Tās paredzētas labākai tirgus regulēšanai un produktu piegādes organizēšanai. ES tās ļoti atbalsta, bet tās nav obligātas. Visvairāk ražotāju organizāciju ir Beļģijā. Savukārt Vācijā tikai 40% augļu un dārzeņu ražotāju ir 59 ražotāju organizāciju dalībnieki, bet ES līdzekļus darbības fondu veidošanai saņem tikai 24% ražotāju pārstāvēto organizāciju. RO veido fiziskas (zemnieki) vai juridiskas personas, kas audzē vai sagatavo augļus un dārzeņus tirgum. Tās var būt universālas, aptverot dažādus augļus un dārzeņus, vai specializētas – tikai augļi un dārzeņi, pārstrādei paredzētie produkti, sēnes vai rieksti. RO dalībnieks apņemas vismaz 75 – 80% no saražotā pārdot savai organizācijai, saskaņojot ar to savus ražošanas apjomus un struktūru. Latvijā RO izpelnījušās ievērību ar to, ka var saņemt no ES līdzekļiem subsīdiju līdz 5% no sava apgrozījuma speciāla darbības fonda veidošanai. Tomēr šā fonda izmantošana ir stingri reglamentēta un to kontrolē ES un nacionālās atbildīgās iestādes.
Lielāka RO loma ir kooperācijas veicināšanā, sevišķi augļu un dārzeņu realizācijā un kopīgā produktu sagatavošanā tirgum. Pēc iestāšanās ES mums vēl būs jāvienojas par RO minimālo dalībnieku skaitu un apgrozījumu. Viens no variantiem ir 10 dalībnieku un 150 tūkstošu latu apgrozījums vai pieci dalībnieki un 300 tūkstošu latu apgrozījums. ES regula atzīst arī nozaru un starpnozaru apvienību un asociāciju lomu tirgus regulēšanā.
3. Tirgus intervence
Augļu un dārzeņu sektorā Latvijas apstākļos tai būs maza nozīme. Intervence ES attiecas tikai uz dažiem produktiem, un centralizētie līdzekļi šim mērķim ar katru gadu tiek samazināti. Intervences produkti ir ziedkāposti, tomāti, baklažāni, arbūzi, melones, galda āboli un bumbieri, kā arī daži dienvidu augļi. Intervences pasākumus kārto tikai ar RO, bet neorganizētie ražotāji saņem vien daļu maksājumu. Minimālās cenas maksā tikai par standartam atbilstošu produktu, bet pašus produktus izmanto bezmaksas humānajai palīdzībai, pārstrādei alkoholā, lopbarībai, kompostam un tamlīdzīgi. To pārstrāde nedrīkst kaitēt videi.
2001./2002. gada sezonai intervences cena bija ziedkāpostiem – ap 4,5 sant./kg – un galda āboliem – 5,5 sant./kg. To drīkstēja piemērot līdz 20% pārdoto attiecīgo produktu. Citu augļu un dārzeņu intervenci var veikt pašas RO, informējot ES iestādes par saviem darbības fonda līdzekļiem, ja tas paredzēts plānā. Papildu intervencei drīkst izmantot līdz 30% darbības fonda līdzekļu līdz 10% pārdoto attiecīgo produktu apjomam.
4. Tirdzniecība ar trešajām valstīm
ES ļoti stingri aizsargā savu iekšējo tirgu. Daļai produktu, piemēram, ķiplokiem, ir importa kvotas. Muitas nodeva ES sastāv no divām daļām – procentiem no vērtības, kā tas ir līdz šīm Latvijā, un piemaksas par minimālās robežcenas pārsniegšanu. Latvijas 2002. gada muitas datu analīze rāda, ka, piemēram, gurķu un tomātu importa cena no NVS valstīm palielināsies par 35 – 97%. Importa kvalitātei ir jāatbilst ES standartiem.
Tiek kontrolēta arī eksporta produktu kvalitāte. Dažiem produktiem – tomātiem, āboliem – ir paredzētas arī eksporta piemaksas.
5. Nacionālās un kopienas kontroles sistēma
Par augļu un dārzeņu kopējā tirgus noteikumu neievērošanu ir paredzētas sankcijas. EK kontrolieri pārbauda galvenokārt kopējo līdzekļu izlietošanu, nacionālie – vairāk produktu kvalitāti, RO darbību un informācijas ticamību. Paredzēta plānoto platību un kultūru, ražotāju cenu informācijas savākšana un ziņošana. Jāveido ražotāju, tirgotāju, pārstrādātāju reģistri un informācijas sistēma par vietējām vairumcenām un importa cenām no trešajām valstīm. Tiek uzskaitīti arī intervencei pakļauto produktu audzēšanas apjomi, cenas un intervences lielums.
Pārstrādei paredzēto augļu un dārzeņu tirgus organizācija ES
1. Produktu saraksts ir īsāks nekā svaigiem augļiem un dārzeņiem. Mūsu dārzkopjus vairāk var interesēt tomāti pastai, sulai un konservēšanai, zemenes, ķirši un bumbieri. Dalībvalstis ļoti bieži šo produktu sarakstu precizē. Pēdējās izmaiņas veiktas 2002. gadā.
2. Paredzētas subsīdijas augļu un dārzeņu pārstrādātājiem, arī tiem, kas pārstrādā pašražoto ražu. Pārstrādei paredzētajiem produktiem katra gada sākumā tiek noteiktas minimālā iepirkuma cenas un atbalsta lielums tiem pārstrādes uzņēmumiem, kas iepērk šos produktus par cenu, kas nav zemāka par minimālo. Starp dalībvalstīm sadala pārstrādei paredzētos produktus.
3. Licencēts augļu un dārzeņu pārstrādes produktu imports un eksports. Paredzētas tiešās piemaksas par eksportu uz trešajām valstīm, kā arī piemaksas par cukura izmantošanu pārstrādes produktos.
Netiek izslēgtas arī citas palīdzības formas, piemēram, saglabātas nacionālās subsīdijas augļu un dārzeņu sektorā. Daudzos Latvijas rajonos arī dārzkopjiem būs pieejamas ES un nacionālās vides saglabāšanas subsīdijas.
Turpmāk vēl
