Nobeigums. Sākums 13., 20., 27. februāra un 6., 13., 20. marta numurā. Kartupeļu cietes ražošana.
Nobeigums. Sākums 13., 20., 27. februāra un 6., 13., 20. marta numurā.
Kartupeļu cietes ražošana
Kartupeļu cietes kopējā tirgus organizācijas (KTO) mērķis ir atbalstīt kartupeļu cietes izmantošanu citu pārstrādes produktu ražošanā, kā arī pašu kartupeļu ražošanu un to pārstrādi cietē. Pamatelementi ir kartupeļu cietes ražošanas kvotu sistēma, cietes pārstrādes atbalsts un cietes kartupeļu ražotāju atbalsts.
ES un Latvijas sarunu laikā panākta vienošanās par Latvijai noteikto kartupeļu cietes kvotu – 5 778 tonnas (kvotu izsaka cietes tonnās), kas ir par 26% vairāk, nekā Latvija saražojusi 2002. gadā. Valsts kvotu sadala apakškvotās starp uzņēmumiem. Latvijas gadījumā kvota netiks dalīta, jo mums ir tikai viens kartupeļu cietes pārstrādes uzņēmums – «Aloja Starkelsen». Savukārt apakškvota tiek sadalīta starp cietes kartupeļu audzētājiem.
Nosacījumi, kas jāievēro, strādājot kvotu sistēmā:
* maksājumus piemēro tikai tiem kartupeļiem vai cietei, kurus pārstrādā kvotu sistēmā;
* uzņēmums nevar iepirkt kartupeļus cietes ražošanai vairāk par apakškvotu;
* uzņēmums ar kartupeļu audzētāju slēdz līgumu par kartupeļu piegādi;
* cietes saturs kartupeļos nedrīkst būt mazāks par 13%;
* uzņēmums audzētājiem par cieti maksā minimālo cenu, kas, sākot no 2001./ 2002. tirgus gada, ir noteikta 178,31 eiro par tonnu;
* virs kvotas saražotā ciete ir jāeksportē ārpus ES bez eksporta atmaksām.
Cietes pārstrādes atbalsta shēma paredz ražošanas atmaksas par cietes un citu atvasinātu produktu (papīrs, fruktoze, daži organiskās ķīmijas produkti) izmantošanu noteiktu produktu ražošanā. Atmaksas likmi periodiski nosaka ES Komisija.
Kartupeļu cietes ražošanai paredzēti divu veidu maksājumi:
1) cietes ražotājam (uzņēmumam) par cieti papildus maksā 22,25 eiro par tonnu;
2) cietes kartupeļu ražotājam (audzētājam), ņemot vērā cietes saturu kartupeļos, to daudzumu pārvērš cietes ekvivalentā un par vienu cietes tonnu, sākot ar 2001./2002. tirgus gadu, papildus maksā 110,54 eiro par tonnu.
Cukura ražošanas organizācija
ES kopējā tirgus organizāciju cukura sektorā ieviesa 1968. gadā. Tās mērķis ir stabilizēt cukura tirgu un ražošanu ES valstīs un radīt garantētus ekonomiskos apstākļus nozares attīstībai. Šis cukura režīms ir vienāds visām ES dalībvalstīm, var būt tikai atšķirības cukura režīma administrēšanā. Līdz šim cukura nozarē ir izdevies izvairīties no dažādām kopējās lauksaimniecības politikas izmaiņām. Pēdējo divu gadu laikā ES likumdošana ir vienkāršojusies, jo atceltas cukura uzglabāšanas izmaksu kompensēšanas un minimālo krājumu sistēmas. Tomēr katru gadu par 0,8% tiek samazināta cukura ražošanas kvota.
ES cukura KTO aptver šādus produktus:
cukurbiešu un cukurniedru cukuru,
cukurbietes un cukurniedres,
melasi,
cukurbiešu graizījumus,
izoglikozi un inulīna sīrupu,
kļavu cukuru un sīrupu u.c.
ES cukura sektora koptirgus organizācijas pamatelementi ir:
institucionālās atbalsta cenas,
ražošanas kvotas,
ražošanas nodevas,
intervence,
ārējās tirdzniecības politika (imports, eksports).
Institucionālās atbalsta cenas
Viens no galvenajiem cukura režīma principiem ir fiksētas, garantētas cenas – intervences cena baltajam cukuram, cukurbiešu pamatcena un cukurbiešu minimālā cena. Šīs cenas nosaka ar ES pārvaldes institūciju nolikumiem. Intervences cena baltajam cukuram pēdējos gados nav mainījusies, bet 2002./2003. gadā tika samazināta B cukurbiešu minimālā cena. No baltā cukura intervences cenas atvasina cukurbiešu pamatcenu. Intervences cena baltajam cukuram ir 63,19 eiro par 100 kilogramiem. Cukurbiešu pamatcena ir 47,67 eiro par tonnu. A cukurbiešu minimālā cena ir 46,72 eiro par tonnu, bet B cukurbiešu – 28,84 eiro par tonnu.
Ražošanas kvotas
Lai limitētu saražotā cukura daudzumu, kas pakļauts cenu garantijām, katrai ES dalībvalstij nosaka cukura ražošanas kvotas. Kopējo kvotu sadala A un B kvotā. Virsprodukcija jeb C cukurs obligāti jāeksportē ārpus ES robežām vai arī jāieskaita nākamajā tirdzniecības gada kvotas produkcijā. Cukura ražošanas kvota ir katras dalībvalsts īpašums, un dalībvalsts kopējo cukura ražošanas apjomu sadala starp cukurfabrikām. Cukurbiešu audzētāju organizācija sadarbībā ar cukurfabrikām uztur cukurbiešu audzētāju reģistru.
Pēc ES un Latvijas vienošanās sarunās 2002. gadā Latvijai piešķirta cukura ražošanas kvota 66 505 tonnas (66 400 tonnu A kvota un 105 tonnas B kvota), kas attiecībā pret pašreizējo cukura ražošanas apjomu ir 101%. Latvijā cukura ražošanas kvotu ieviesa 2000. gadā.
Ražošanas nodevas
ES cukura mehānismā pastāv cukura ražošanas nodevas (production levies). To mērķis ir finansēt pasākumus, lai atbrīvotos no cukura pārpalikuma, proti, šos līdzekļus izmanto eksporta kompensācijām. Ražošanas nodevas apjoms atkarīgs no tā, vai tas ir A vai B cukurs. Ar cukura pamatražošanas nodokli apliek visu A un B cukuru, un tas ir 2% no baltā cukura intervences cenas. Savukārt B cukura cena ir 30% no intervences cenas. Ja Eiropas Komisijas vērtējumā ieņēmumi no nodevām nevarēs segt paredzamos izdevumus, B cukura nodeva var palielināties vēl par 7,5. Nodevas maksā cukura ražotāji, bet viņiem ir tiesības 60% no nodevu apjoma pieprasīt no cukurbiešu audzētājiem. Pārstrādātāji ievāc audzētāju nodokļa daļu ar cenu, ko tie maksā par piegādātajām bietēm.
C cukuru neapliek ar ražošanas nodevām, un tas jāeksportē ārpus ES bez eksporta kompensācijām.
Cukura intervence un ārējā tirdzniecība
ES cukura ražotājs var piedāvāt intervencē cukuru par noteikto intervences cenu. Par cukura iepirkšanu atbildīgā institūcija ir intervences aģentūra. Intervencē iepirktā cukura pārdošana notiek konkursa (izsoles) kārtībā. Lai gan ES paredz cukuru iepirkt intervencē, praksē to neizmanto, jo cukura ražotāji var pārdot savu cukuru par cenu, kas ir augstāka.
Cukura režīmam pakļauto produktu importam un eksportam uz trešajām valstīm nepieciešamas licences, un uz tiem attiecas kopējo muitas tarifu nodevu likmes.
Kvotu ietvaros saražoto cukuru eksportē ar eksporta kompensācijām. Tas nozīmē, ka eksportētājam samaksā starpību starp pasaules un ES cukura cenām. Eksporta atmaksas piemēro arī cukuram pārstrādātajos produktos (konfektēs, konditorejas izstrādājumos). Ja ES cukura tirgū parādītos deficīts, tad piemērotu eksporta nodevas.
Līdztekus jau nosauktajiem galvenajiem cukura KTO pamatelementiem pastāv ražošanas atmaksas par cukura, neapstrādātas izoglikozes, cukura sīrupu izmantošanu noteiktu ķīmisku produktu ražošanā. Šīs kompensācijas paredzētas, lai ķīmiskā rūpniecība saņemtu cukuru, kas ir pielīdzināms pasaules cenām.
Lauku tūrisms Eiropas Savienībā
Lauku tūrismam Eiropā ir senas tradīcijas. Kur vien ceļosiet – Austrijā, Vācijā, Somijā, Francijā vai Anglijā –, ieraudzīsiet ceļa norādes «B
