Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā seminārā lauksaimnieki no Zemkopības ministrijas speciālistiem uzzināja jaunāko informāciju par to, kā būs pēc iestāšanās ES, un diskutēja par gaidāmajiem ieguvumiem un zaudējumiem.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīkotajā seminārā lauksaimnieki no Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistiem uzzināja jaunāko informāciju par to, kā būs pēc iestāšanās ES, un diskutēja par gaidāmajiem ieguvumiem un zaudējumiem.
Lai gan seminārs nebija kupli apmeklēts, LOSP veidojošo organizāciju pārstāvji un zemnieki ar interesi uzklausīja ZM valsts sekretāres vietnieka Aivara Lapiņa, Lauksaimniecības nozaru attīstības un pārstrādes departamenta direktores Ziedones Bērziņas un citu speciālistu sacīto. Pasākums notika Latvijas un Dānijas projekta ietvaros, un mūsu valsts rajonos un pagastos paredzēts rīkot pavisam 200 šādu semināru. Tie jau ir notikuši Preiļos, Daugavpilī, Valmierā un Cēsīs.
«16. aprīlī neatkarīgi no referenduma rezultātiem Latvija parakstīs ES dibināšanas līgumu, bet 1. maijā mūsu, arī ZM, ierēdņi varēs sākt novērošanas procesus ES intitūcijās. Taču izšķirošo vārdu katrs varēsim teikt referendumā 20. septembrī,» uzsvēra A.Lapiņš. Starp citu, improvizētā balsojumā «par» vai «pret» iestāšanos ES, 75% semināra dalībnieku bija «par», 15% – pret, bet 10% atturējās.
Zemnieki grib zināt arī negatīvo
Vienots lauksaimniecības preču tirgus, solidaritāte finanšu jautājumos (no spēcīgākajām valstīm ņems līdzekļus, lai dotu vājākajām), iekšējā tirgus aizsardzība, tiešie maksājumi, kas aizvietos subsīdijas un SAPARD, 30 miljoni latu gadā no ES strukturālo fondu līdzekļiem, 2004. gada Lauku attīstības plāns, kas paredz 62 miljonus latu gadā, iespēja saglabāt SAPARD ekonomikas dažādošanas sadaļu… Solījumi bira kā no pārpilnības raga. Taču kafijas paužu laikā ne viens vien lauksaimnieks sprieda, ka vienmēr tiek uzsvērti tikai daudzie iestāšanās plusi, bet par mīnusiem ierēdņi runā nelabprāt.
Tā gan gluži nevar teikt, jo ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamenta speciāliste Aija Vīgnere demonstrēja reālus Latvijas lauku saimniecību modeļus pēc iestāšanās ES. Par atskaites gadiem ņemti 2006., 2009. un 2013. gads, analizēti ieņēmumi no lauksaimniecības produkcijas pārdošanas tirgū, tiešie maksājumi, maksājumi par lauku attīstības pasākumiem (agrovidi un mazāk labvēlīgiem apvidiem) un investīciju atbalsts. Speciāliste arī uzsvēra, lai saņemtu atbalstu, rodas izdevumi un to nav maz – par dzīvnieku labturību, ainavas kopšanu un citi. Analīze veikta piena lopkopības, liellopu gaļas ražošanas, augkopības un pusnaturālā saimniecībā. Ņemta vērā Latgales īpašā situācija un mainīgie faktori. Taču no zāles atskanēja zemnieku iebildes, ka modeļos nav parādītas reālas lauku saimniecības. «Kāpēc piena lopkopības saimniecībā graudaugu ražība ir piecas tonnas gadā, turpretī augkopības saimniecībā tikai 3,2?» vaicāja kāda klausītāja. Speciālisti pacietīgi skaidroja modelēšanas «knifus», tomēr zemniekiem tas īstu skaidrību neradīja. Platību maksājumi, tiešie maksājumi, no 2005. gada piemaksa par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apstākļos un agrovidi, kaušanas prēmija liellopu gaļas ražotājiem, speciālā liellopu prēmija, akcīzes nodokļa atmaksa par degvielu – tas skan daudzsološi, taču zemniekus biedē gaidāmais cenu kāpums elektroenerģijai, degvielai, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem, sēklai, konsultantu pakalpojumiem… Tomēr ieguvēja būšot arī pusnaturālā saimniecība ar 19,8 hektāriem zemes un piecām govīm. Piemēram, 2009. gadā tā par atrašanos mazāk labvēlīgos apstākļos saņemtu 1168 latus, 1266 latus saimniecība iegūtu par agrovides kopšanu, bet 119 latu – kā tiešos maksājumus pienam.
Zemgalē par sliktu laiku nemaksās
Īstu jautājumu vētru izraisīja ZM speciālistu skaidrojums un Latvijas kartes demonstrējums par sadalījumu platībās, kuras saņems maksājumus par mazāk labvēlīgiem apstākļiem.
Turpmāk vēl.
