Šī nedēļa Latvijas ārpolitikā paiet ES zīmē. Pirmkārt, šodien Eiropas Parlamentam jālemj par Portugāles pārstāvja Žozē Manuela Durau – Barrozu vadītās jaunās Eiropas Komisijas likteni.
Šī nedēļa Latvijas ārpolitikā paiet ES zīmē. Pirmkārt, šodien Eiropas Parlamentam jālemj par Portugāles pārstāvja Žozē Manuela Durau – Barrozu vadītās jaunās Eiropas Komisijas (EK) likteni. Balsojumā deputāti nevarēs noraidīt kādu atsevišķu komisāra kandidātu. Viņiem vai nu jāapstiprina, vai jānoraida EK kopumā ar vienkāršu balsu vairākumu.
Lai arī kā Latvijā esam vērtējuši premjerministra Induļa Emša izvirzīto Ingrīdas Ūdres kandidatūru eirokomisāres amatam, patiesībā jaunās komisijas sastāva “klupšanas akmens” izrādījās joprojām daudzu pretrunīgi vērtētais Itālijas izvirzītais tieslietu, imigrācijas un pilsonisko brīvību komisāra kandidāts Roko Butiljoni. Noklaušināšanā deputātu komisiju priekšā viņš izklāstīja savus dziļi ticīga katoļa konservatīvos uzskatus par homoseksualitāti un sieviešu lomu ģimenē. Galu galā viņa atklāsmes izraisīja pamatīgu sašutumu Eiroparlamenta deputātos. Īpaši neapmierināti ar šiem uzskatiem palika sociālistu frakcijas deputāti. Tikai tad pēc “neapmierinātības nozīmības” var vērtēt deputātu iebildumus pret dažiem citiem komisāru kandidātiem: Nēliju Krusu no Nīderlandes (konkurences un pretmonopolu lietu komisāre), Mariannu Fišeri – Bolu no Dānijas (lauksaimniecības komisāre) un visbeidzot Latvijas pārstāvi I.Ūdri (nodokļu un muitas lietu komisāre). Vēl tikai jāpiebilst, ka arī Ungārijas pārstāvis Lāslo Kovāčs izpelnījies “zaļo” pārstāvju nepatiku kā enerģētikas komisāra kandidāts. Interesanti, ka šajā deputātu grupā strādā Latvijas parlamentāriete Tatjana Ždanoka, kas tika ievēlēta no PCTVL.
Balsis “par” un “pret” komisijas apstiprināšanu sadalījušās gandrīz uz pusēm. Zināms arī, ka Eiropas Tautas partija, kurā ietilpst gandrīz trešdaļa deputātu, plāno balsot par Barrozu komisiju. Arī šī deputātu grupa interesanta ar to, ka tajā līdztekus “tautpartijietim” Rihardam Pīkam darbojas niknākie I.Ūdres kritizētāji “Jaunā laika” pārstāvji Valdis Dombrovskis un Aldis Kušķis. Interesanti būs vērot, kā viņi balsos par jaunās komisijas sastāvu kopumā.
Lai kā, īpašām bažām par komisijas apstiprināšanu, neraugoties uz dažu kandidātu līdzšinējiem izteikumiem, nevajadzētu būt. Daudz nopietnāk ir tas, ka pagaidām “pie stūres esošais” komisijas prezidents Romano Prodi Eiropas centienus ekonomiski pārspēt ASV nodēvējis par “vienu lielu neveiksmi”. Viņa sacītais jau ir daudz nopietnāks – tas nozīmē, ka ES pirms četriem gadiem Lisabonā apstiprinātā ekonomiskā stratēģija līdz 2010. gadam pārspēt ASV ekonomiku sākusi nopietni buksēt. No jaunā komisijas sastāva kvalitatīvajām īpašībām būs atkarīgas ES nākotnes izredzes ne tikai apsteigt Ameriku, bet arī normāli funkcionēt. Par to, ka R.Prodi bažas ir pamatotas, varēja pārliecināties arī “Ziņas”: Briselē ne viens vien Eiroparlamenta deputāts atzina, ka visa Rietumeiropas rūpniecība pārcēlusies uz tā dēvētās trešās pasaules valstīm. Tas, ar ko šeit nodarbojas, faktiski ir “emblēmu ar skaļiem zīmoliem uzlīmēšana”. Protams, sacītais ir maksimāli vienkāršots, tomēr atspoguļo notikušo.
Otrs nozīmīgais notikums ES sakarā ir nedēļas nogalē paredzētā Konstitucionālā līguma jeb, vienkāršāk sakot, Eiropas Konstitūcijas parakstīšana. Latvijas Republikas vārdā līgumu Romā parakstīs Valsts prezidente, Ministru prezidents un ārlietu ministrs. Vien pieskaroties šim notikumam jāteic, ka par ES Konstitucionālo līgumu vairumā gadījumu dzirdēti nezināšanas radīti mīti. Turklāt tos klīdināt nav papūlējušies arī tie, kam tas būtu jādara, – paši politiķi, tad ierēdņi un visbeidzot mēs, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
