Mirkli apstājies un padomā – vai tā, kā tu dzīvo šodien, jūties laimīgs un piepildīts? Mūsdienās daudz un plaši tiek runāts par jauno cilvēku dzīvošanu kopā, nereģistrējot laulību. V.
Mirkli apstājies un padomā – vai tā, kā tu dzīvo šodien, jūties laimīgs un piepildīts?
Mūsdienās daudz un plaši tiek runāts par jauno cilvēku dzīvošanu kopā, nereģistrējot laulību. Vecāka gadagājuma ļaudīm tas ir nepieņemami.
Par šo tēmu aizdomāties mudināja autobusā nejauši dzirdēta divu pavecāku sieviešu saruna par kaimiņienes dēlu, kurš atvedis mājās pilsētas dāmu, un tagad abi jau vairākus gadus dzīvojot tāpat vien – kopā. Neesot pagājis ne cik ilgs laiks, kā radies mantinieks. Abu kundzīšu sarunā iesaistījās kāda jauna sieviete un centās runātājas apstrīdēt. Viņa uzskatīja, ka ne vienmēr zīmogs pasē ir problēmu atrisinājums. Arī viņa jau divus gadus dzīvojot kopā ar draugu un par oficiālu precēšanos nedomājot, jo tas attiecībās un ģimenes veidošanā neesot noteicošais. Sarunā katra puse aizstāvēja savu viedokli un nepiekāpās ne sirmās kundzes, ne jaunā sieviete. Tas arī ir saprotami, jo katrs dzīvo, kā uzskata par pareizu.
Daudz draudīgāka pat oficiāli reģistrētai laulībai ir situācija, kad viens no laulātajiem ir spiests dzīvot citā pilsētā vai pat valstī. Ir cilvēki, kas ar to samierinās un uz laiku ļaujas šim riskantajam «pasākumam». Taču ne mazums ģimeņu tieši šā iemesla dēļ izirst.
Socioloģiskie pētījumi pierāda, ka visbiežāk kāja «pa kreisi paslīd» tieši vīriešiem, taču bez vainas nav arī sievas.
Aptaujājot paziņas, vai viegli saturēt ģimeni, dzīvojot šķirti vienam no otra, vairums jaunu, kopdzīvi tikko sākušu cilvēku, atbildēja, ka tas esot ļoti mokoši. Pusmūža gados savukārt to uzskata par pašsaprotamu un izvairās no tiešas atbildes – grūti vai viegli. Te vietā pētījumu dati, kas liecina, ka attiecības kļūst vaļīgākas un cilvēku uzticība vienam pret otru sāk izzust jau pēc septiņiem astoņiem laulības gadiem. Secinājums ir tikai viens: bieži vien mīlestība jau pēc dažiem gadiem pārvēršas par pieradumu un izplēn gaisā kā dūmi. Psihologi iesaka, kā no tā izvairīties, bet cita ādā nav viegli ielīst. Tādēļ gluži vietā ir teiciens: sargā sevi pats, tad arī Dievs tevi sargās!
Taču nevajag noskumt. Ir ļoti daudz ģimeņu, kas «pēc papīriem» skaitās kopā, bet ir spiesti dzīvot atsevišķi, taču viņiem ir pastāvīgas draudzības, vienotības un uzticības saites. Laulātie cenšas darīt visu, lai viņu dzīve iekārtotos tā, kā viņi paši to vēlas.
Tas, kādi veidosies mūsu, bērnu un mums tuvu cilvēku likteņi, ir atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem.
