Februāra pēdējās dienās Rīgas Centrāltirgū atklāta bioloģiskās produkcijas tirgotava, pagājušajā nedēļā Miera ielā atvērts ekskluzīvas bioloģiskas produkcijas veikaliņš…
Februāra pēdējās dienās Rīgas Centrāltirgū atklāta bioloģiskās produkcijas tirgotava, pagājušajā nedēļā Miera ielā atvērts ekskluzīvas bioloģiskas produkcijas veikaliņš…
Iedzīvotāji aizvien vairāk pieprasa ekoloģiski tīru, bioloģisku pārtiku, kuras izcelsme ir zināma. Aizvien vairāk cilvēkiem rūp arī tas, kā gaļas lopi audzēti, ar ko baroti. Daudziem tas ir svarīgi tādēļ, ka Eiropā un citviet pasaulē plosās liellopu sūkļveida encefalopātija un citas sērgas, kuras, kā izrādās, radījis pats cilvēks, vēlēdamies, piemēram, zālēdājus dzīvniekus padarīt par gaļēdājiem. Tas dabai nav pieņemams, tāpēc tā “nepareizos” dzīvniekus “izstumj”.
Savukārt, ja dzīvnieki pārtiek tikai no smalcinātas zāles un mātes piena, bet kondīciju sasniedz brīdī, kad beidz zīst, šo mājlopu gaļa ir visveselīgākā cilvēku pārtikā. Vēl jo vairāk, ja arī jaunlopa māte pārtiek tikai no dabīgas lopbarības.
Šādas filosofijas un pārtikas produktu izcelsmes izsekojamības ziņā Eiropā vadošā ir Šveice. Mēs ar šveiciešiem cieši sadarbojamies, gūstot idejas un pieredzi. Viņiem patīk Latvijā valstiskā līmenī gūtie panākumi pārtikas izsekojamībā. Šveicē tas bija jaunums, jo tur viss ir privāts, līdz ar to – neviens neko nevar garantēt. Cita atšķirība: Šveicē gaļas lopu šķirņu krustojumi vērsti uz gaļas garšas īpašību izkopšanu, bet mēs esam gājuši tālāk – līdz krustojumiem bioķīmiskajā līmenī. Tādējādi bioloģiskajā lopkopībā Latvija zināmā mērā ir pionieri Eiropā. Pirms dažām dienām ar mūsu sasniegumiem iepazīstināju kolēģus Briselē seminārā par govju brīvu turēšanu un nepieciešamo likumdošanu. Man kā praktiķei ir svarīgi būt šādos starptautiskos pasākumos.
Starp citu, visai pretrunīgi vērtēju Sandras Kalnietes nominēšanu par EK lauksaimniecības komisāra Franča Fišlera “ēnu”. Pozitīva ir viņas spēja loģiski un konstruktīvi domāt, tomēr šajā amatā vēlos redzēt profesionāli. Un tas Latvijā klibo: nevienu ministriju nevada profesionālis.
Savukārt tieši lauksaimniecība ir tā, kas visvairāk klibo ES. Visa lauksaimnieciskā politika Eiropā nav pareiza – tiek veicināts ražot to, par ko tobrīd maksā subsīdijas, nevienu neinteresē, vai pēc tam to varēs pārdot. Pašlaik izdevīgāk ir ražot ģenētiski modificēto pārtiku, ko visi arī cenšas darīt. Kā tas ietekmēs cilvēku veselību, ekonomiku? Man ļoti patika Fišlera ideja (es šo komisāru vērtēju ļoti augstu), ka varētu likt maksāt nodokļus par piesārņojumiem lauksaimniecībā: sasniedzot noteiktu ķimikāliju koncentrāciju konkrētā zonā, būtu jāmaksā nodokli. It kā izejot no pretējā: tagad Eiropā ir liela pārprodukcija, saražoto nevar pārdot. Kādēļ vēl turpināt piemaksāt par intensīvi saražoto, ja to nav, kur likt? Pārprodukciju izraisa tieši intensīvie ražotāji, kas lieto lērumu ķimikāliju, tādēļ viņiem būtu jāpiemēro nodokļi.
Nesen Latvijā viesojās Beļģijas radio korespondente. Viņas pirmais jautājums bija, kāpēc Latvijā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību: “Vai tāpēc, ka jums nav naudas, par ko iegādāties ķimikālijas?” Es teicu – nē. Bioloģiskā lauksaimniecība ir ļoti dārga, jāmaksā par sertifikāciju, izglītību, neiegūto peļņu, smago darbu. Nākamais viņas jautājums bija, vai tā iemesls ir apstāklis, ka pēc pirmā maija būsim kļuvuši par ES daļu un tāpēc gatavojamies iekarot Eiropas bioloģiskajās pārtikas tirgu. Tas manī izraisīja spītu, tāpēc atbildēju, ka vispirms esam pelnījuši paši ēst labu, tīru pārtiku. Un tikai to, kas paliks pāri, atdosim citām valstīm.
Līdzīgi laikam domā arī Francis Fišlers, ja reiz gribēja pagriezt citādi vides aizsardzības mehānismu. Tāpēc viņš man ir simpātisks kā ļoti loģiski domājošs cilvēks. Protams, viņam neļāva savas idejas īstenot. Žēl, jo viņš spēj paskatīties uz problēmām ne tikai ar šodienas skatu, kā izdevīgi no mūsdienu pozīcijām, bet lai būtu izdevīgi arī tālākā nākotnē.
Cilvēkiem gribas ēst un ir jāēd arī šodien, tomēr daudzas lietas jāvērtē arī no nākotnes viedokļa. Tāpēc esmu par to, lai Latvijai ietu secen Eiropas bēdīgā pieredze, lai mēs uzturā lietotu dabīgu un veselīgu pārtiku.
