Mēs, jelgavnieki, 1991. gada barikāžu dalībnieki un agrākie tautfrontieši, esam satraukti par Latvijas nepietiekamo attīstību. Palielinās atpalicība ekonomikas attīstībā no mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņiem. Atveroties robežām, Latvija zaudējusi trešdaļu darbspējīgāko iedzīvotāju. Nācija noveco.
Mazinās laikrakstu uzraudzība par procesiem valstī, brīvas, kvalitatīvas informācijas aprite sabiedrībā. Mazinājusies arī vēlētāju aktivitāte.Ekonomikas izaugsme ap diviem procentiem gadā ir nepietiekama, lai strauji tuvotos vidējam līmenim ES. Ir liels bezdarbs, tajā pašā laikā trūkst kvalificētu darbinieku.
Milzīga ir disproporcija attīstībā starp Rīgu un citām Latvijas pilsētām, it sevišķi Rēzeknē, Daugavpilī. Reģionālās politikas kļūdu dēļ Rīgā un tās apkārtnē dzīvo un uz darbu brauc divas trešdaļas iedzīvotāju.
Kā atdosim Latvijas ārējo parādu, ja strādājošo un nodokļu maksātāju kļūst arvien mazāk. Turklāt var mazināties arī dāsnais ES atbalsts.Daļa valsts iedzīvotāju ir cietuši lielus zaudējumus banku krahos. Valsts zaudējusi milzu summas galvotajos kredītos. Latvijā izveidojies mazs turīgais vidusslānis. Tā vietā milzīgs pabalstu prasītāju skaits. Nožēlojamā stāvoklī ir gandrīz pusmiljons pensionāru. Medicīnisko pakalpojumu nepieejamība, garās rindas uz izmeklējumiem, augstās zāļu cenas padara veco ļaužu dzīvi sevišķi grūtu. Līdzekļu trūkums apgrūtina dzīvi daudzbērnu ģimenēm.
Atbildības un redzējuma trūkums bija raksturīgs valdošajām partijām, ministriem, premjeriem un pat prezidentiem. Ilgus gadus atbildīgajiem politiķiem nebija pienācīgas vēlmes lietas sakārtot un veikt nepieciešamās reformas. Bieži mainoties valdībām, valsts bija bez īstas vadības un prasīgas, stingras nostājas ES.
Šajās Latvijas neveiksmēs vainojama politiskā sistēma. Augstu amatpersonu politiskā atbildība beidzās ar pārsēšanos augsta ranga valdēs, padomēs un monopoluzņēmumos. Neefektīva ir korupcijas apkarošana
Jāveic politiskās reformas, kas vērstas uz Satversmes uzlabošanu, tautas vēlētu prezidenta pilnvaru un atbildības palielināšanu, Vēlēšanu likuma pārstrādāšanu. Ierosinām samazināt deputātu skaitu proporcionāli iedzīvotāju skaita samazinājumam, un puse deputātu tiktu ievēlēti no reģioniem ārpus partiju sarakstiem. Paredzēt deputātu atsaukšanu.
Prasām radīt likumus, kas novērstu sīkpartiju veidošanos, nacionālo noslāņošanos un naudas ietekmi.
Jāveicina jauni likumi tieslietu pilnveidošanā. Jāparedz stingrāka korupcijas apkarošana gan lielās, gan mazās lietās.
Esam par reemigrāciju, Latvijai ir nepieciešami augsti kvalificēti, ārzemju pieredzi apguvuši speciālisti uzņēmējdarbībā, ekonomikā, zinātnē, izglītībā un valsts pārvaldē.
Jāpieņem likums par demogrāfiju, kas sevišķi stimulētu dzimstību. Pasludināt, ka Latvijas simtgadei veltītā lielā balva ir jaundzimušie dzimtās un ģimenēs.
Celt godā un cieņā uzņēmējus – darba devējus, nodokļu maksātājus. Piesaistīt ES, ASV un citu valstu investīcijas lieliem tautsaimniecību stimulējošiem projektiem. Latvijas noguldītāju miljardus novirzīt tautsaimniecībai svarīgu objektu finansēšanai, kā to darīja pirmskara Latvijā.
Izveidot Latgales ekonomisko zonu ar daudz efektīvākiem ekonomiskiem stimuliem.
Latvijas tautas vienotības stiprināšanai ar Saeimā pieņemtu likumu iznīcināt sadedzinot provokatīvos «čekas» maisus.
Ir laiks, lai mēs, latvieši, nācijas izlīguma un saticības vārdā pasniegtu roku cits citam. Pastieptu miera un izlīguma roku krieviem un cittautiešiem. Ja visi mēs esam kristieši, tad piedošana un mīlestība ir mūsu morāles pamats.
Jāzeps Kivlenieks, Agris Celms, Kaspars Vārtukapteinis, Dzintra Zimaiša, Pēteris Miļūns, Stepons Jonkus, Jānis Lasmanis, Māra Ažīte, Gaitis Grūtups, Alberts Suveizda, Edgars Zass, Boļeslavs Matusēvičs, Jānis ļģerts Melnis, Daina Bruņiniece
Publicēts saīsināti.
