«Es varētu sevi nosaukt par Latvijas patrioti. Pietiekami dziļi interesējos par latviešu vēsturi un literatūru. Mani aizrauj Čaka, Ziedoņa un Vācieša dzeja. Vasarā biju uz «Prāta vētras» koncertu. Pirmo reizi bija tā, ka no aizkustinājuma raudāju. Daudz komunicēju ar jauniešiem no latviešu skolām. Tāpēc man ļoti nepatīk, pat kaitina, ka dažreiz runā par barjeru starp krieviem un latviešiem,» valsts svētku priekšvakarā teic Jelgavas 5. vidusskolas 12.m klases audzēkne Darja Aļeiņikova.
Jelgavas 5. vidusskola ir pilsētā lielākā tā saucamā krievu skola, kurā no 1. līdz 12. klasei bilingvāli mācās vairāk nekā 700 mazākumtautību audzēkņu. Par godu Latvijas Republikas 94 gadu jubilejai otrajā stāvā izvietots no vecu grāmatu lapām un kaltētiem tumšiem rožu ziediem izveidots vainags un balta svece klūgu ietvarā. Jaunāko klašu skolēni gatavojas rakstīt svinīgas vēstules un domrakstus «Mana dzimtene mīļā». Būs rokdarbu un foto izstāde. Daiļlasīšanas konkurss, kurā skanēs dzeja par Latviju, un daudz citu valsts svētkiem veltītu pasākumu. Ar vairākiem svinīgiem koncertiem tie noslēgsies piektdien.Dzīvojam blakus, bet cits par citu nezināmIzglītības iestādes direktora vietniece Ella Šakurova atzīst, ka patriotiskā audzināšana nekoncentrējas ap noteiktiem datumiem, bet notiek visa mācību gada garumā. Jau septembrī skolēni, īpašās plāksnītēs iededzinot vēlējumus, iesaistījās projektā «Dāvini savai Latvijai». Septiņi labākie darbi tiks izvietoti Likteņdārzā. Tāpat notiek interaktīvas stundas sākumskolēniem, kurās lielākie audzēkņi mazajiem stāsta par Latvijas simboliem, svētkiem un pilsētām. Biežs viesis skolā ir vēsturnieks Andris Tomašūns. Kad izdodas, 5. vidusskolas audzēkņi dodas arī lāpu gājienā. Piemēram, šogad tas pulcēja ap 40 izglītības iestādes vecāko klašu skolēnu. Viņu vidū bija arī Darja. Meitene stāsta, ka skats no malas bijis tiešām skaists – svinīgi saposti karavīri un studentu korporācijas, uguns liesmiņu upe, kopības izjūta. Tas viņu uzrunājis vairāk par vēstures faktiem, kas bijuši šo svētku pamatā.«Esam arī iesaistījušies integrācijas projektā «Dažādi, bet vienoti par Latviju», ko piedāvāja Jelgavas 4. vidusskola. Gribam ar viņiem sadraudzēties. Mūsu mājas darbs ir uzrakstīt, ko domājam par latviešiem. Viņi rakstīs savas domas par krieviem. Bieži vien ir sajūta, ka dzīvojam blakus, bet cits par citu neko nezinām,» vēl vienu patriotiskās audzināšanas šķautni atklāj E.Šakurova.Nav šķēršļu studēt LatvijāSevi par Latvijas patrioti sauc arī Darjas klasesbiedrene Elēna Kuzminčuka. Brīžiem gan meitenei ir pretenzijas pret valstī īstenoto politiku un atsevišķiem politiķiem, bet tas ir jau cits stāsts, viņa norāda. Galvenais – kas glabājas sirdī, un tur noteikti ir Latvija. «Šeit dzīvo ļoti labi, interesanti cilvēki, ar kuriem var parunāties un kuri tevi sapratīs. Visticamāk, es braukšu studēt uz ārzemēm, jo esmu ļoti aktīvs cilvēks – man vajag visu paspēt, bet man sirdī vienmēr būs Latvija. Es taču te esmu dzimusi!» viņa teic. Arī Darja spriež, ka, iespējams, mācīties būtu labāk ārpus Latvijas. Taču ne viņai, ne klasesbiedriem nav nekādu šķēršļu, lai to darītu arī šajā valstī. «Viss atkarīgs no paša cilvēka. Ja būsi atvērts sabiedrībai, problēmas neradīsies,» spriež D.Aļeiņikova. Maijā rīko svinīgu sanāksmiNedēļa valsts svētku noskaņās ar atjaunotās aktu zāles svinīgu atklāšanu 9. novembrī sākusies arī Jelgavas 2. pamatskolā, kur mazākumtautību izglītības programmas apgūst 635 1. – 9. klašu audzēkņi. Izglītības iestādē apskatāmas skolēnu fotogrāfijas «Rudens Jelgavā», no Rīgas atvesta izstāde «Latvijas sportisti olimpiādē». Arī tā ir daļa no patriotiskās audzināšanas, atzīst skolas direktore Ināra Pampe. Viņa min, ka skolēnos lojālu attieksmi pret valsti tāpat palīdz veidot, piemēram, latviešu valodas un literatūras metodiskās komisijas izstrādātais stundu cikls par latviešu tautas tradīcijām, kā arī īpašas svinīgās sanāksmes, kādas tiek rīkotas maijā, atzīmējot deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanu. Pamatskolēnu attieksme – pozitīva Savukārt Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas svinību, ko ievadīja piedalīšanās lāpu gājienā Lāčplēša dienā, kulminācija 2. pamatskolā notiks piektdien. Izglītības iestāde audzēkņiem sarūpējusi sarkanbaltsarkanās lentītes, ko viņi pēc izvēles var nēsāt visu šo nedēļu, bet 16. novembrī visi pulcēsies svinīgā līnijā un piedalīsies valsts svētkiem veltītā klases stundā.«Jautājums par patriotismu ir vienkāršs, bet reizē arī ļoti sarežģīts. Latvija taču esam mēs paši! Vērojot cilvēkus pie pieminekļa Lāčplēša dienā, priecājos, ka Jelgava nekur nav aizbraukusi. Visi tepat vien esam, taču ir svarīga mūsu attieksme,» spriež I.Pampe. Viņa min, ka tā 2. pamatskolas skolēniem ir visnotaļ pozitīva. Tomēr daudzas ģimenes nomāc materiālās problēmas, kas brīžam rada rūgtumu. Taču, ja domā pozitīvi un kaut vai salīdzina sevi ar tiem, kam klājas vēl sliktāk, var samērā ātri nonākt pie atziņas, ka nav īsti par ko sūdzēties, pārliecināta direktore.Jāpiebilst, ka mazākumtautību programmas trīs izglītības iestādēs Jelgavā apgūst 1954 skolēni.
