Jelgavas pašvaldības izpilddirektori Irēnu Škutāni pirms 27. janvārī plānotās pilsētas budžeta apstiprināšanas intervē Evita Puriņa un Edgars Kupčs.
– Vai pagājušā gada budžets ir pildījies atbilstoši plānam?Pagājušā gada ieņēmumos nekādi pārsteigumi nav bijuši. Ieņēmumu daļa izpildījusies tā, kā plānojām mēs, nevis Finanšu ministrija. Tas ir ļoti patīkami, jo ministrija bija piesardzīga savos aprēķinos un plānoja 92 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasējumu. Mēs plānojām 94 procentus, bet budžets pildījies vēl mazliet vairāk – gandrīz 97 procenti. Tā ir laba ziņa, jo mums ir papildu aptuveni 600 tūkstoši virs plānotā.Citi nodokļu ieņēmumi, ieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, ir tādi, kā paredzēts. Satraukumu rada vienīgi tas, ka ļoti daudzi uzņēmēji un iedzīvotāji raksta iesniegumus un lūdz atcelt nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus un sadalīt tos pa periodiem. Uzņēmējiem, piemēram, «Lareliniem», ir tā problēma, ka viņiem pieder daudz saimniecisko ēku un zemes, kur patlaban nekas nenotiek. Tāpēc ir arī parādnieki. – Galējos ciparus tas ļoti neietekmē?Nē, bet tas liek būt ļoti piesardzīgiem, plānojot šā nodokļa prognozi 2011. gada budžetā. Turklāt mājokļa nodokļa likme ir dubultojusies, un arī zemes nodoklis nav mazs. Pēc iesniegumu gūzmas rodas bažas, ka šo nodokli varētu neiekasēt 100 procentu apmērā. Tāpēc plānojam piesardzīgi – 65 procentu apmērā, kas būtu par 401 tūkstoti latu vairāk nekā pērn. Jau otrreiz samazinām azartspēļu nodokļa ieņēmumu plānu, jo nodokļa ieņēmumi nepildās tā, kā iecerēts.– Kāds būs pilsētas budžets šim gadam? Ekonomiskā situācija pilsētā uzlabojas vai tomēr stagnācija turpinās?Valsts gudrie prāti runā, ka ejam ārā no krīzes. Taču šā gada budžetu esam gatavojuši ar lielu pārsteigumu sev – iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze ir mīnus 12,3 procenti jeb par 2,3 miljoniem latu mazāki ieņēmumi nekā pagājušajā gadā. Pilsētai tā ir ļoti liela summa. Samazinājums izskaidrojams ar budžeta veidošanas nosacījumiem, jo nodokļu prognozes top pēc rādītājiem, kas ir gadu iepriekš. Bet 2009. gadā bija fantastisks kritums nodokļu iekasēšanā. Samazinājās pedagogu, valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo algas, viss gāja uz leju, valsts savas filiāles izveda no Jelgavas – visi šie faktori ietekmēja lielo kritumu.Šie skaitļi mums ir ļoti svarīgi, jo pēc tiem plāno finanšu izlīdzināšanas fondu. Tajā šogad jāiemaksā 682 tūkstoši latu. 2010. gadā tie bija 1,1 miljons latu. – Tās jau ir tikai prognozes – ja ienāks vairāk nodokļu, tie paliks Jelgavai?Valdība pašvaldībām garantē 96 procentus no plānotā budžeta. Ja iekasējam mazāk, valsts sedz starpību, bet, ja ieņēmumi pārpildīsies, tā būs mūsu nauda. Nezinām, kā šogad valstī ies, bet iekasējumu plānojam lielāku nekā valdība – 98 procentus. Bet tāpat atstājam nesadalītus 342 tūkstošus latu, kas ir tā sauktais ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem. Ja iekasēsim vairāk, sadalīsim izdevumos. – Kā Jelgavā izpaudīsies budžeta samazinājums, izdevumi būs mazāki?Nē, jo ir vēl citi ieņēmumi. Šogad plūcam augļus no ES projektu priekšfinansēšanas pagājušajā gadā, jo šo naudu varam saņemt atpakaļ – šogad tie būs 1,8 miljoni latu. Tas ir nozīmīgs finansējums, kas ļauj sabalansēt budžetu. Vadības noteikums bija saglabāt pašvaldības sniegto pakalpojumu apjomu, pieejamību un kvalitāti. Tādējādi esam centušies iestādēm saglabāt 2010. gada izdevumu līmeni, turklāt jāfinansē jaunās lietas, kas Jelgavā nākušas klāt. Arī te ir kokam divi gali, jo, no vienas puses, tādas naudas summas, par kurām realizējam projektus, ir fantastiska ES dāvana Latvijai. No otras puses, radām jaunas iestādes, objektus, kas pēc tam pašiem jāuztur no budžeta. Tas ir Tūrisma informācijas centrs, kam plānoti 144 tūkstoši latu, jaunais bērnudārzs, kas no septembra līdz gada beigām vien jau izmaksās 258 tūkstošus latu. Nākamajā gadā tam vajadzēs vēl vairāk. Jaunās peldvietas ierīkošana Lielupes krastā izmaksās 23 tūkstošus latu, savukārt Pašvaldības policija meklēs iekšējos resursus, lai nodrošinātu uzraudzību un glābēju darbu.– Kad jaunais bērnudārzs sāks darbu?No 1. septembra. Tur vēl turpinās celtniecības darbi, baseina izbūve. – Vai pašvaldība nav uzņēmusies pārāk lielas kredītsaistības?Ieņēmumi turpmāk ies uz augšu, tāpēc nav problēmu. Šogad kredītportfelis ir 20 procentu no pašvaldības budžeta, taču šis procents ir tikai uz papīra, jo tad, kad saņemsim atpakaļ priekšfinansējumu, tas samazināsies. Nav jau variantu, jo citādi nevaram apgūt ES fondu naudu.Šogad ir labvēlīga situācija, jo gada beigās esam saņēmuši piecus miljonus avansa summu Lielās ielas, Čakstes bulvāra un Raiņa ielas rekonstrukcijai, tāpēc mums nevajadzēs ņemt kredītu.– Kāds šogad izskatās sociālais budžets?Sociālais budžets ir politiski, ekonomiski un sociāli jūtīga lieta. Mūsu uzstādījums ir pagaidām atstāt šo sistēmu nemainīgu. Aicinām cilvēkus arī iesaistīties sabiedriski derīgajos darbos pret saņemtajiem pabalstiem, to tagad likums atļauj. Taču finansējums samazināts netiks – nozarei tas palielināts par 133,5 tūkstošu latu līdz 2,5 miljoniem latu. Lielākais pieaugums būs bērnu sociālās aprūpes centram, kur mazliet augs algas, bet lielākā daļa – mums jāsedz starpība mērķdotācijās, ko centram vairs nemaksā valsts. Savukārt pabalstiem paredzēsim tādu pašu summu, kāda bija vajadzīga pērn.– Kā būs ar citām lielajām nozarēm – izglītību, kultūru?Būs izmaiņas pedagogu atalgojumā. Skolu direktori un pedagogi ir vienojušies, ka vienādos skolotāju atalgojuma likmes profesionālajā un vispārējā izglītībā. Līdz šim ir uzsvars, ka jāveicina profesionālā izglītība, taču pedagogu algas likme bija 273 lati, kas ir ievērojami mazāk, jo vispārizglītojošā skolā saņem 350 latu. Tagad šī likme būs 315 latu visiem pedagogiem. Tas ir kompromisa lēmums, ko lems Dome un kas stāsies spēkā ar 1. februāri. Mums ir jāceļ profesionālās izglītības prestižs. Lai atbalstītu šo skolu audzēkņus, no šā gada esam noteikuši viņiem 50 procentu atlaidi pilsētas sabiedriskajā transportā. Līdz šim tā bijis tikai vispārizglītojošo skolu audzēkņiem, tagad būs visiem. – Vai izmaiņas būs privāto bērnudārzu dotēšanā?Plānojam palielināt summu par katru bērnu, ko pārskaitām privātajiem bērnudārziem, jo samazinās bērnu skaits. Turpmāk tie būs 55 lati mēnesī par katru mazuli neatkarīgi no vecuma. Pašlaik šī summa ir 53 lati par piecus un sešus gadus vecajiem bērniem un 46 lati par pārējiem. – Tas laikam ir politisks lēmums, jo konkurences vietā, kad paliek labākie, tagad palīdzat izdzīvot visiem.Ja nebūtu rindas uz pašvaldības bērnudārziem, varētu ļaut, lai privātie uzņemas uzņēmēju risku. Taču tas saistīts ar cilvēku maksātspēju, jo ne visi var iet uz privātajiem bērnudārziem. Savulaik pašvaldība lūdzās, lai uzņēmēji privatizē bērnudārzus, jo pašvaldībai naudas nebija to uzturēšanai. Apņēmāmies palīdzēt. Ja tagad to neturpināsim, viņiem būs finansiālas grūtības. Pilsēta iegulda naudu pašvaldības bērnudārzu remontos, siltināšanā, bet privātie, lai to izdarītu, ņēmuši kredītus, un viņiem ir saistības, kas jāpilda.– Vai Ledus sporta skolai un aģentūrai «Zemgales INFO» arī paliek līdzšinējais finansējums?Ledus sporta skolai finansējums nemainās, bet aģentūrai «Zemgales INFO» tas samazināsies par sešiem tūkstošiem un būs 218 tūkstoši latu. Tāpat kā pērn arī šogad 30 tūkstoši tiks nevalstisko organizāciju aktivitātēm. Finansēsim arī zupas virtuves pie baznīcām. – Vai, veidojot budžetu, iestāžu lietderība nav vērtēta?Iestādes vērtējam katru dienu, un nelietderīgās pašvaldība neuztur. Toties ar 12,6 tūkstošiem latu finansēsim jaunu aktivitāti – Pensionāru biedrība atvērs jaunu dienas centru Dobeles ielā. Tur būs zāle, lekcijas, sporta nodarbības jauniešiem ar īpašām vajadzībām un pensionāriem. – Vai budžetu ietekmē strauji augošās apkures izmaksas? Vai pašvaldība jūt, ka arvien vairāk cilvēku nespēj par siltumu samaksāt? Neapšaubāmi! Pašvaldībai pieder vairākas dzīvojamās mājas (Stacijas ielā 13, Pasta ielā 44, Pulkveža O.Kalpaka ielā 9), kur redzam – īrniekiem parādu nasta aug astronomiski. Tāpēc darbojas pabalstu sistēma. SIA «Fortum Jelgava» ir lielais veiksmes stāsts Jelgavai, jo tam ir Somijas valdības aizmugure. Uzņēmums nav informējis, ka būtu radušās grūtības iedzīvotāju maksātnespējas dēļ. Tieši uz apkures cenām iedarboties nevaram, jo gāzes cena ir valdības politika. Tomēr atbalstām «Fortum Jelgava» ieceri būvēt biokurināmā apkures sistēmu, lai maksa samazinātos. Piedalāmies arī daudzos energoefektivitātes projektos, siltinām pašvaldības namus, lai siltuma patēriņš kristos.– Kāda būs šāgada dotācija Jelgavas Autobusu parkam?Tā samazinās no 949 tūkstošiem pagājušajā gadā līdz 694,8 tūkstošiem latu šogad. Protams, varu saprast iedzīvotāju neapmierinātību, jo rudenī tika optimizēti reisi. Tomēr tas devis savus augļus, jo, ja ir tukši autobusi… Iedzīvotāji runā, ka biļetes cena augs līdz 75 santīmiem par braucienu, taču tā nav taisnība – biļešu cena netiks celta un arī reisus nav paredzēts slēgt.
